Jānis: “Esmu ļoti apmierināts!”

Ogrēnieties Jānis Čudars ir viens no daudzajiem Veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” Sociālās aprūpes nodaļas iemītniekiem. Lai gan Jānim jau ir 72 gadi, viņš arvien ir viens no aktīvākajiem šīs centra iemītniekiem, turklāt ļoti apmierināts, ka pirms četriem gadiem nonācis tieši mūsu novada pašvaldības iestādē, kas atrodas mazpilsētā. Izrādās, ka tieši šis apstāklis ir liela priekšrocība pret līdzīgām iestādēm lielpilsētās.

Jānis pastāstīja, ka tobrīd, kad viņam vajadzēja vietu, Ogres iestādē nebija rūmes, tālab viņš nonācis Dagdā. Viņaprāt, šeit cilvēkiem ir radīti normāli dzīves apstākļi: izremontētas telpas, nesen ierīkots panduss un pacēlājs personām ar kustību traucējumiem. Tā ka tagad ikviens cilvēks ratiņkrēslā, kam vien pietiek spēka un gribas, var pats brīvi izkļūt no telpām un bez personāla palīdzības arī atgriezties tajās.

Jānis: “Esmu ļoti apmierināts, ka nonācu šurp, turklāt Sauleskalnā man ir radi. Ko tur, Ogrē, — lielā pilsētā stingri noteikumi, ārpus iestādes teritorijas nekur tālāk netiksi. Te ir citādi, var arī nedaudz tālāk pabraukt ratiņos vai pastaigāties garāku gabalu. Iestādes teritorijā ir dīķis, kurā vasarā dzīvoja pīles, es labprāt tās baroju. Dīķī mīt zivtiņas, mēģināju tās makšķerēt.”

Jānis visu mūžu bijis celtnieks, būvdarbu vadītājs. Dzīvē liktenīgi ir sanācis tā, ka bērnu Jānim nebija un vecumdienās vairs nav kam par viņu parūpēties. Pēc gūžas operācijas viņš gadu pavadījis iestādes gultā, bet tad saņēmis visu savu gribasspēku, piecēlies un pamazām sācis staigāt. Pagaidām viņš vēl nevar pilnībā iztikt bez ratiņkrēsla, taču Jānis noskaņots optimistiski: “Es noteikti labi staigāšu!” Viņam ir lielisks piemērs — centra Sociālās aprūpes nodaļas kāds cits iemītnieks pēc līdzīgas operācijas jau staigā, kaut arī pieklibodams, jo tam cilvēkam viena kāja ir īsāka par otru. Ir arī citi pozitīvi piemēri.

Juris ROGA