Toms, Oļģerts, Jānis un Kristaps jeb grupa “Stage Divers”

Festivālā netika piešķirtas vietas, tas vairāk ir popularitātes vairošanas pasākums. Mūsējie puiši tajā izpelnījās ne tikai skatītāju un klausītāju atzinību, pēc uzstāšanās viņiem klāt nāca pieredzējuši muzikanti, kuri spēlē ne pirmo gadu, un apbēra grupas dalībniekus ar komplimentiem. Bija arī daži izteikumi par to, ka grupa “Stage Divers” ir festivāla atklājums.

Toms, Oļģerts, Jānis un Kristaps pastāstīja, ka viņus nebūt nepārsteidza lielais festivāla dalībnieku skaits, jo rokmūzikai vienmēr ir bijis stabils piekritēju loks. Mūsu muzikanti neslēpj, ka tiešām bija cerējuši uz panākumiem, bet sagaidīja daudz lielāku skatītāju pieplūdumu uz savu uzstāšanos nekā varēja sapņot. Arī komplimenti viņiem bija patīkams pārsteigums. Savukārt vislielāko iespaidu uz krāslaviešu četrotni atstāja grupas “Skyforger`” koncerts, kas bija festivāla noslēgumā. Tas bijis spēcīgs priekšnesums, turklāt latviski, kas ir reti sastopama valoda rokmūzikā. Puiši saka lielu paldies Zanei un Mārim Ločmeļiem par sniegto atbalstu, kā arī festivāla organizatoram Gintaram Čerbikovam par uzaicinājumu piedalīties un lielu morālo atbalstu. Dalība ikgadējā rokmūzikas cienītāju saietā “Sutas balss 2011” ir pagaidām augstākais pakāpiens grupas ”Stage Divers” karjerā. Pirms tam muzicēts jauniešu saietā kultūras namā 2010. gada Ziemasvētkos un šogad Krāslavas pilsētas svētkos. “Stage Divers” pazīst arī Rīgā — grupa uzstājās rokklubos “Rokabilly” un “Saksofons”. Tuvākais pasākums, kurā grupa piedalīsies, ir festivāls ”New Stage” Rīgā, uz kuru varēja tikt, tikai uzvarot konkurentu priekšatlases konkursā. Puišiem izdevās tikt starp spēcīgākajiem, tagad gatavojas pierādāt, ka viņu panākumi nav nejauši.

Grupas “Stage Divers” muzikanti atzīst, ka piedāvājumu koncertēt ir ļoti daudz, bet trūkst laika un finanšu iespēju. Visi grupas dalībnieki savulaik ir mācījušies Krāslavas Valsts ģimnāzijā: Jānis skolu absolvēja 2008. gadā, Oļģerts — pērn, Kristaps un Toms — šogad. Šodien Jānis vienīgais strādā algotu darbu Rēzeknē, valsts robežsardzē, Kristaps un Oļģerts ir Rīgas Tehniskas universitātes studenti, viens izvēlējas studijas dzelzceļa transporta jomā, otrs — enerģētikas, Toms Daugavpils universitātē studē vēsturi. Interesanti, ka neviens no viņiem nav izvēlējies ar mūziku saistītu specialitāti. Kā tad radās rokgrupa, kas satur kopā tās muzikantus? Izrādās, grupas dzimšanas diena ir 2010. gada 28. augusts, lai gan kopā sanākuši nedaudz agrāk. Grupas līderis Oļģerts Rihlickis pastāstīja, ka abi ar Kristapu reiz mājās sprieduši par to, kas notiek ar mūziku pasaulē, Latvijā, mūspusē, līdz nonākuši pie domas, ka kaut kas ir jāmaina, ka būtu labi izveidot nopietnu rokgrupu Latgalē un pilsētā. Odziņa ir tajā, ka grupas sastāvs veidojās vasarā ārpus skolas, ar skolu tai nebija citas saiknes, kā tikai fakts, ka puiši tur mācījās. Līdz ar to viņi visi savā ziņā bija brīvi un patstāvīgi, kas ļauj viņiem turēties kopā arī šodien.

“Centāmies savākt kopā spē-cīgu sastāvu, kas pamazām ie- karotu rokmūzikas cienītāju simpātijas,” turpina Oļģerts. “Sākotnēji par bundzinieku pieaicinājām Gunti Japiņu, no kura pakalpojumiem vēlāk atteicāmies. Sarežģītāk bija atrast vokālistu, bet mums paveicās ar Jāni, kurš dzied un spēlē solo ģitāru. Kā pēdējais mums pievienojās Toms, kad aizgāja bundzinieks. Toms atnāca kā ritma ģitārists manā vietā, bundzinieks grupā tagad esmu es. Grupa visu laiku bija attīstībā, tikai tagad esam atraduši optimālo sastāvu, skaņu un visu citu.

Mūzika, kuru spēlējam, kopumā ir dārgs prieks. Ja gribi labu kvalitāti, vajag attiecīgi samaksāt. Mūzikas ieraksti maksā, ģitāras stīgas jāmaina reizi pusgadā, turklāt vajag ne jau tās pašas lētākās. Mēs pirkām arī instrumentus. Šodien sadarbojamies ar Krāslavas kultūras namu, kur mums ierādīja telpas mēģinājumiem un nodrošina arī apskaņošanu.”

Par grupas pirmo pašu radīto muzikālo gabalu kļuva “Don`t Say Goodbye”, kas tika sarakstīts un uzreiz iemūžināts magnētiskajā lentē. Tālāk jau labāk — “Family Guy” un “Save the Love” uzreiz ierakstītas Daugavpils ierakstu studijā. Diezgan nopietni jau kļuvuši gabali ”No Love, no pain” un visbeidzot “God made me bad”.

Kāpēc tieši roks? Kāpēc ne šlāgeri? Aicina taču grupas puišus spēlēt gan kāzās, gan citos saietos. Tas jau būtu cits stāsts un cita grupa...

Oļģerts: “Rokgrupa tapa tāpēc, ka neviena cita grupa mūspusē intensīvi rokmūziku nespēlē. Ja pētām vēl dziļāk, tad tā ir mūzika, uz kuras mēs izaugam kopš bērnības. Tā ir mūzika, kas pauž tavu nostāju un ir kā protesta forma pret jebko. Visu mūziku, dziesmas saceram un rakstām paši, citu mākslinieku darbus neatskaņojam. Es ar Tomu rakstu riffus, bet pie kompozīcijas strādā visa grupa, vokāls paliek Jāņa gaumē. Vispirms vienmēr ir mūzika, dziesmas vārdi top pēc gatavas kompozīcijas, kad mūzika jau kaut ko spēj izteikt. Rakstām angļu valodā, šobrīd strādājam pie dziesmas krievu valodā. Pagaidām ne- esam sākuši rakstīt latviešu valodā. Mūsuprāt, rokmūzikai grūti piemeklēt labu skanējumu latviešu valodā, labāk izklausās angļu valodā, tā mēs varam attīstīt savas valodas zināšanas. Bet mums ir iecere uzrakstīt kādu dziesmu latviski.
Tuvākie plāni ir pabeigt darbu pie pirmā albuma, kas jāizdod līdz nākamā gada vasarai. Puse jau uzrakstīta. Mēs spēlējam to, ko spēlēja rokgrupas pagājušā gadsimta 70.-80. gados — hārdroku. Protams, sākotnēji jāattīstās vietā, kur sākām, tad var kalt jaunus plānus. Roks nav Latvijas formāta mūzika, tā būtībā ir mūzika mūzikai, mūzika cilvēkam, kurš vēlas ar to kaut ko pateikt citiem no skatuves. Roks vienmēr ir dzīvajā skanējumā — tas jau ir spēks, tāpēc to spēlējam.”

Juris ROGA

P.S. Skyforgeru uzstāšanās laikā festivālā virmoja patriotiska gaisotne, neviens nebija sarunājis, bet viens pēc otra tika iznesti Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karogi, tika skandēts: “Latvija! Latvija! Baltija! Baltija!” Sava veida triju Baltijas valstu vienotības gars. Savukārt, kad uzstājās mūsu puiši, uz skatuves tika izkārts Latgales karogs. Par Latgales karogu bija liela interese, cilvēki jautāja, kas par karogu, kas izstrādājis, kur var iegādāties. Vārdu sakot, cilvēkos vēl dzīva patriotisma dzirksts!