• Ielaiž līdaku mazuļus

    2013.gada 22.jūlijā Krāslavas novada pašvaldībai realizējot projektu “Zivju resursu pavairošana un atražošana Krāslavas novada ezeros”, sadarbībā ar zivjaudzētāju - SIA “RŪJA” Krāslavas pagasta ezerā “Zirga” tika ielaisti 3000 gab. līdaku vienvasaras mazuļi ar svaru līdz 8 gramiem. Tā pat šī projekta ietvaros Indras pagasta ezerā “Garais” tika ielaisti 5000 gab. līdaku vienvasaras mazuļi un ezerā “Baltais” 3000 gab. Robežnieku pagasta ezers “Lielais Gusena” saņēma 2000 gab. Līdzfinansējums pašvaldības projekta realizācijai tika piešķirts no Zivju fonda līdzekļiem.

    Lasīt
  • Lielo plaužu sezona

    Daugava — ātra un kaprīza upe. Liela lietus laikā Krievijas un Baltkrievijas ārēs duļķainie ūdeņi nebūt neveicina veiksmīgu zveju, bet upes barības piedāvājums tik dāsns, ka makšķerniekiem visbiežāk nākas sastapties ar baltās zivs “necopi”. Tā arī notika vasaras pirmajā pusē, bet jau kopš jūlija otrās puses ir sākusies ilgi gaidītā lielo raudu zveja. Tagad upi liela gan klasiskās makšķeres ar spoli cienītāji, gan fīdermakšķeru cienītāji. Viendieņu tauriņu (metulica) apjomīgais izlidojums šogad notika nedēļu agrāk nekā parasti un gandrīz netraucēja raudu (svarā 100-300 gr) veiksmīgajai makšķerēšanai. Bez apjomīgas piebarošanas (mūsu pusē — graudu) uz veiksmi nav ko cerēt. Jau kuru reizi pārliecinos par vietējā sakāmvārda “Nepabarosi, tad arī nepaēdīsi” patiesumu.

    Lasīt
  • Noslēpumainais melnais stārķis

    Nebijušu tēmu piedāvāja pati dzīve — tikšanās ar neparastu cilvēku. Stāstījums būs par melno stārķi — rets, noslēpumains, noslēgts putns, kuram nepatīk trokšņaina kopā būšanu ar cilvēku. Vairāki lauku iedzīvotāji, nodzīvojot ilgus gadus dziļā provincē, varēja redzēt baltā stārķa radinieku tikai iztālēm, visbiežāk — lidojumā. Jo ligzdu tas vij augstos kokos — dziļos, vecos mežos, meža ezeru, upju, purvu tuvumā, kur arī dabū sev pārtiku — zivteles, sīkus ūdens mugurkauliniekus, gliemjus, retāk — čūskas un ķirzakas.

    Lasīt
  • Einārs Repše pārņem iniciatīvu savās rokās

    Prezidents Andris Bērziņš un biedrības “Latvijas attīstībai” vadītājs Einārs Repše nesen diskutēja par to, kā uzlabot valsts pārvaldi, apdomīgāk plānot budžetu un izlietot līdzekļus, kas domāti izglītībai un veselības aizsardzībai. Šīs tikšanās iniciators bija Repšes kungs.

    Lasīt
  • “Jaunais vilnis”: bez sarkanā paklāja un Raimonda Paula

    “Dzintaru” koncertzālē no 23. līdz 28. jūlijam notika 12. starptautiskais jauno izpildītāju konkurss “Jaunais vilnis 2013”. Viesus Jūrmala šoreiz sagaidīja ar lietu, un iecienīto sarkano paklāju organizatoriem nācās (vārda tiešā nozīmē) saritināt. Neiztika arī bez pārsteigumiem. Preses konferences laikā pirms konkursa sākuma žūrijas līdzpriekšsēdētājs Igors Krutojs paziņoja, ka organizatori nolēma atteikties no fonogrammām un pirmo reizi 12 gadu laikā “Dzintaru” zālē būs dzīvā skaņa. Uz pašu aktuālāko jautājumu, kas saistījās ar Raimonda Paula nepiedalīšanos žūrijā, Krutoja kungs atbildēja lakoniski: viņaprāt, Maestro ietur pauzi.

    Lasīt
  • Ne ar ko nesalīdzināms skats

    Tā aculiecinieki raksturo starptautisko regati The Tall Ships Races 2013, kas izvietojās Rīgas ostā no 25. līdz 28. jūlijam. Jūs tikai iedomājieties panorāmu, ko veido simtiem buru laivas un jahtas. Nē, tas nav vārdiem aprakstāms! Visas trīs dienas cilvēki steidzās uz Sarkandaugavu, pārvarot lielos sastrēgumus un karstumu. Skatītājiem bija iespēja jahtas aplūkot ne tikai no ārpuses, bet nokļūt arī uz borta. Ļoti iespaidīgi, pēc vairāku atsauksmēm, izskatījās mācību kuģi “Kruzenštern” un “Mir” no Krievijas, kas Rīgas ostā atradās kopš 25. jūlija.

    Lasīt
  • Annas Dagdā

    Jūlija nogalē Dagdā tika svinēti jau par stipru tradīciju kļuvušie svētki — Annas diena. Atgādināšu, ka pirmo reizi „Annas Dienas" tika sarīkotas tālajā 1996. gadā. Šogad svētki ilga trīs dienas — no 25. līdz 27. jūlijam — un programmā bija paredzēti daudz dažādi pasākumi.

    Lasīt
  • Vācieši gatavo mums eiro

    Eiro monētu izgatavošanai, kas nepieciešamas Latvijai pārejas periodam, Bādenes-Virtem- bergas federālās zemes (Vācija) kalvē Štutgartē pievērsās jau 31. jūlijā. Pēc kāda laika šim procesam pievienosies arī otrā vācu naudas kalve Kalsruhē. Bet Latvijā, domājams, ka augusta beigās, pievērsīsies lata monētu iznīcināšanai. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča teiktā, ar to nodarboties jāsāk, cik vien iespējams agrāk, jo rudenī jau vajadzētu ienākt eiro. Latvijas metāla naudas apjoms ir ļoti liels, bet glabāt lata monētas un eiro vienlaicīgi — tas tehniski nav iespējams. Sagatavoja Valentīna SIRICA

    Lasīt