Noslēpumainais melnais stārķis

Šis noslēpumainais putns no stārķu dzimtas (lat. — Ciconia nigra) ir iekļauts Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Apdzīvotā teritorija — no Baltijas jūras līdz Tālajiem Austrumiem. Atsevišķas populācijas ligzdo Krievijas dienvidos — Čečenijas mežos, Dagestānā, Stavropoles apkaimē. Lielākais putnu vairums ir vēsturiski iedzīvojies Piejūras teritorijā. Vislielākā pasaulē melno stārķu populācija apdzīvo Zvanetes rezervuāru kaimiņu Baltkrievijā, bet mūsu valstī tiek uzskaitītas trīs simti ligzdas. Noslēpumainā putna dzīves veids vēl joprojām ir maz pētīts, bet tagad, interneta laikmetā, ir radusies iespēja vērot melno stārķi reālā laika režīmā - bez jebkāda uztraukuma. Igaunijā virs šo putnu ligzdām ir izvietotas webkameras, kas dod iespēju vispasaules tīkla lietotājiem pētīt melno stārķu dzīvi dabiskos apstākļos. Piebildīšu, ka neviens mēģinājums sakrustot melno stārķi ar balto stārķi nav sniedzis rezultātu, kaut arī uzmanības izrādīšana bija sākusies. Zinātnieki uzskata, ka nav iespējams radīt putnu hibrīdus — pārošanās lielo atšķirību dēļ.

Četrdesmit gadu laikā, ko strādāju avīzē, man ir laimējies reizes desmit redzēt melno stārķi. Dažādos gados man ir nācies veidot uzmanīgā putna fotouzņēmumus gājputnu rindās, kur man nesaprotamu iemeslu dēļ melnais stārķis bija pievienojies saviem tālajiem radiniekiem. Par to man ziņoja lasītāji no Dagdas un Robežnieku pagasta. Abos gadījumos tika veidoti brīnišķīgi attēli, un šīs fotogrāfijas rotāja avīzi ciklā “Cilvēks un daba”. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, domāju, ka gadi trīsdesmit pagāja.

Vēlāk, jaunajā tūkstošgadē, es dažas sezonas klausījos melno stārķu saimes izpriecas vecu piekrastes apšu vainagos, kilometrus četrus no pilsētas. Gadījās, ka liels putns izlidoja no meža, apsēdās uz zariem, bet, ieraugot zvejniekus laivās, ātri atgriezās biezoknī. Vairākas reizes tvēru kameru, bet nepaguvu. Kad motorizētā slodze Daugavas upē palielinājās, bet tas notika apmēram pirms četriem gadiem, melnie stārķi uz visiem laikiem atstāja iemīļoto ligzdošanas vietu. Lūk, tāpēc es cīnos par aizliegumu motorlaivu izmantošanai dabas parkā “Daugavas loki”, tikai mūsu slikti vadītajā valstī likumi tiek zīmogoti par labu ieguvējiem, kas dzīvo, balstoties uz alkatīgām interesēm vienai dienai un uzskata, ka pēc viņiem — kaut vai ūdens plūdi.
Latvijas galvenās upes likteni gaida iztukšoto Latgales ezeru liktenis, kur pat nārsta periodā ir atļauta velcēšana. Zaudējam pēdējo, un nevienam tas nerūp. Ezeru zemē jūs nevienā veikalā neatradīsiet saldūdens zivis, bet mūsu makšķerniekiem nākas braukt makšķerēt uz apdomīgo Igauniju.

Bet atgriezīsimies pie galvenās tēmas. Ko tad es bez jums, cienījamie lasītāji, darītu?! Šajās dienās uz redakciju piezvanīja mežsargs Donāts Leikums, piedāvāja tikšanos ar ornitologu no galvaspilsētas Māri Strazdu, kas trīs gadu desmitu laikā pēta melnos stārķus. Atliku visus darbus, pārķēru galvaspilsētas viesi Krāslavā, bet sarunai izvēlējos Daugavas krastu, kur mēs reiz sagaidījām eksprezidentu Gunti Ulmani. Māris Strazds, pētnieks no Latvijas Universitātes, šobrīd vada svarīgu Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu, kas ir ieguvis Vides aizsardzības fonda un vācu Marka Plankas institūta finansējumu. Izpētes problēmas būtība ir vairāk kā pārsteidzoša: ir versija, ka pēdējā laikā melno strazdu mazuļu bojāeja saistīta ar vides piesārņojumu ar DDT (dustu), kas jau sen ir aizliegts pat postpadomju teritorijā, bet tiek pielietots afrikāņu zemēs - pret malārijas odiem.

Nav izslēgts, ka pārlidojumu laikā melnie strazdi barojas slepeno indīgo ķimikāliju teritorijās, kas joprojām ir Eiropā, Āzijā, un Āfrikā. Realizējamā projekta laikā astoņām jaunām stārķu dzimtas mātītēm tiks piestiprināti satelīti, kas dos iespēju izsekot gājputnu ceļojumam uz Āfriku un atpakaļ. Putnu bojāejas vietas atklāšana ļaus atrast ķīmiski draudīgo vietu un turpmāk samazināt melnā stārķa populācijas samazināšanos.

Pieredzes bagātais ornitologs pēdējo divdesmit gadu laikā apgredzenoja vairākus tūkstošus putnu, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Pie trīs nedēļas veciem mazuļiem vecāki atlido divas, trīs reizes dienā, lai atvemtu barību. Ornitologs - pētnieks laikā starp mazuļu barošanas reizēm, izmantojot alpīnistu iemaņas, nokļūst līdz ligzdai, lai apskatītu metienu, apgredzenotu putnus vai uzstādītu elektronisko raidītāju. Zinātnieku interesē arī tēviņu un mātīšu attiecības, kas arī ir populācijas izdzīvošana un vairošanās.

Izmantojot iespēju, galvaspilsētas ornitologs lūdz lasītājus sniegt informāciju par melno stārķu ligzdošanas vietām uz e-pastu mstrazds@latnet.lv vai arī ziņot pa telefonu 29103975. Globālajā eksperimentā piedalās arī viens jauns melnais stārķis no ligzdas Robežniekos, kurp arī devās man jaunais paziņa, lai uzstādītu elektronisko raidītāju — ātri jau gājputni dosies uz siltajām zemēm.

Aleksejs GONČAROVS