Annas Dagdā

Jau ziņojām, ka svētku pasākumus atklāja 25. jūlijā radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, bet novada jaunieši varēja iesaistīties Latvijas Kultūras akadēmijas studentu rīkotajā audio un vizuālās mākslas prezentācijā. Vakara noslēgumā Dagdas parka estrādē notika putu diskotēka, kura bija labi apmeklēta un kas vietējiem iedzīvotājiem nebūt nav jaunums — viņi dejas putās izmēģināja un iemīlēja pagājušā gada pilsētas svētkos.

Spilgtākais piektdienas notikums viennozīmīgi bija Amatnieku tirdziņš pilsētas skvērā, kurā varēja iegādāties gan dažādu Latgalē audzētu un ražotu pārtiku, gan amatnieku darinājumus, gan rūpniecības preces. Dažiem tirgoņiem veicās varen labi, citi brauca projām vīlušies. Cilvēki vēja ātrumā izķēra Aglonas maizi un noēda kļockas. Aglonas maizes muzeja saimniece Vija pastāstīja, ka Annas dienā uz Dagdu braucam regulāri, lai gan ir daudzās vietās pasākumi, bet Dagdā tas ir visplašāk un vislabāk organizētais. Ir ko darīt tiem, kuri apmeklē svētkus, arī pircēji ir diži labi cilvēki.

Vija: “Šodien atvedām maizi plašā sortimentā, bet arī kļockas uz ugunskura karsējām, tas pēdējā laikā cilvēkiem patīk. Ļoti daudzi dzirdējuši par Latgales kļockām, bet tās piedāvā tikai dažās vietās, jo ne katra saimniece tās prot pagatavot. Senāk par labu saimnieci tika uzskatīta tā, kura māk sagatavot kļockas. Tai varēja uzticēt klāt jebkuru galdu. Tirgošanās rit raiti. Maizīte vienmēr vajadzīga. Novēlu, lai Dagdas novada zemniekiem būtu laba labības raža un visas Latvijas zemniekiem arī. Saimnieču dienā par maizi var runāt daudz. Ja būs mājās maize, būs pārticība, būsim visi stipri, bet tā taču ir tik liela svētība — ēst savas zemes maizi! Ļoti labi pērk Jumīša maizīti un Māras maizi. Uz to mudina jau pats nosaukums: Jumis latviešiem ir auglības simbols, un dieviete Māra ir tā, kura dod mums materiālo, dod maizi. Tas zemapziņā ir saglabājies katram cilvēkam — ticība augstākajam spēkam.”

Aglonas maizes muzejs iepērk miltus, bet visu pārējo dara paši. Un sadarbojas ar vietējiem zemniekiem. Uz Dagdu tika atvestas aptuveni 20 maizes šķirnes, bet vispār to ir vairāk. Ļoti daudz produkcijas cep arī pēc pasūtījuma un laiku pa laikam tā top jauni maizes veidi.

Ļoti veiksmīga diena izrādījās siera tirgotājai Melānijai Rudavinai no Andrupenes, kura pārdeva ģimenes uzņēmumā SIA “TRY” tapušo produkciju par vietējiem ļaudīm pieejamu cenu, kā andrupeniešiem. Šobrīd uzņēmuma produkcija pieejama tikai vienā lielveikalu tīklā, bet cilvēkiem šie sieri ļoti garšo un atliek vien cerēt, ka kādreiz tos tirgos visā Latvijā.

Pārsteidzoši, bet labs noiets bija arī ķiplokiem, kurus audzē zemnieku saimniecība “Bērzubirze” no Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta. Evita Šķestere pastāstīja, ka saimniecība audzē arī kartupeļus. Izrādās ar ķiplokiem var nopelnīt, tikai vajag izdomu un nedaudz veiksmes. Tas, ka uzņēmīgiem lauksaimniekiem ir nākotne, pierādījās pie kartupeļu un citu dārzeņu tirgotāja, kuram ik pa brīdim nācās darboties pie svariem apkalpojot pircējus. Kam noteikti negāja no rokas, tie bija mākslas darbu tirgotāji.

Kāds gan tirdziņš bez izklaides! Batuts, piepūšamās atrakcijas šodien vairs nevienu nepārsteidz. Savukārt vizināšanās uz mehāniskiem ponijiem bija kaut kas neredzēts un jauks. Tieši šeit pulcējās bērni, ar šo izklaidi nespēja konkurēt pat gaisa šautene. Gan pieaugušie, gan bērni sajūsminājās par Kroma kolna bruoļisti, kas iepazīstināja ar seno latgaļu dzīvesveidu un tērpiem. Sākotnēji viņi nebija plānojuši cīņu veidu paraugdemonstrējumus, bet tad piekāpās skatītāju neatlaidīgajiem lūgumiem. Jā, un vēl Kroma kolna bruoļiste visus cienāja ar karavīru zupu.

Netika aizmirsti veci un slimi, kuri nevar apmeklēt svētku pasākumus — pie Ve-selības un sociālo pakalpojumu cent-ra “Dagda” notika koncerts “Iedvesmo dzīvei”. Savukārt vakarā Dagdas parkā varēja apmeklēt Rēzeknes Zaļo pakalnu kora un grupas “Galaktika” bezmaksas koncertu, kas izdevās krāšņs.

Sestdien svētku aktivitātes sākās Dagdas ezera pilsētas pludmalē, kur notika paštaisīto peldrīku konkurss. Par neatņemamu svētku pasākumu kļuva zirgu rikšošanas sacensības, kas norisinājās Dagdas pagasta muižā un acīmredzami bija visu laiku bagātīgāk apmeklētās. Vakarā Dagdas parka estrādē notika lielais svētku koncerts “Zem Dziesmu un Deju svētku varavīksnes tilta”, pēc kura zaļumballē spēlēja grupas “Migla” un “Dabasu durovys”.

Lielo svētku koncertu skaisti un veiksmīgi vadīja Linda un Daniels. Novada svētkos kopā ar skatītājiem un dalībniekiem bija Dagdas novada domes priekš-sēdētāja Sandra Viškure, domes deputāti, novada pagastu pārvalžu vadītāji. Ar savu klātbūtni Dagdas ļaudis bija pagodinājis Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs.

Dagdā Annas dienā īpaši tiek gaidītas un godā celtas Annas. Tāpēc vispirms tika sveiktas tās Anniņas, kuras dzīvo un strādā Dagdas novadā! Viņas tika aicinātas uz skatuves un katra saņēma nelielu suvenīru. Nu bija klāt laiks skatīt, kā Dagdā svētā godā tur savu Latvijas, novada un Dziesmu un Deju svētku karogu, kurā katrs savu dziesmu ielīgojis brīdī, kad saule bijusi visaugstāk. Pirms trijām nedēļām, saglabājot tradīciju, ar cieņas apliecinājumu savai zemei, Dagdas novads veidoja kopīgu dāvanu Latvijai - XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkus. Dziesmu un deju svētki ir grandiozākais mākslas darbs. Dārgums, kas pieder mums visiem un kam visi esam piederīgi. Annas dienu noslēguma koncertā cilvēki ar lepnumu skatījās to Dagdas un Krāslavas novada ļaužu sniegumu, kuri ieguldījuši milzīgu darbu, lai Dziesmu un Deju svētku brīnums atkal atnāktu. Vairāk kā divi desmiti priekšnesumu, daudzi kolektīvi uzstājās duetā, pretējā gadījumā koncerts aizņemtu divtik vairāk laika.
Vārds tika dots Dagdas novada TN direktoram, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku koordinatoram Dagdas novadā Jāzepam Ornicānam, kā arī Dagdas novada domes priekšsēdātājai Sandrai Viškurei. Vairākiem kolektīviem tika pasniegti cildinājuma raksti.

Juris ROGA