Šķeltovas pamatskolas pirmsskolas grupā ir divi desmiti bērnu, kuri izmitināti padomju laika būvētā bērnudārza ēkas vienā spārnā — nav vairs vajadzības pēc visa lielā kompleksa telpām. Spēļu istaba, guļamistaba, virtuve, sanitārie mezgli, ģērbtuve un sporta zāle, ko izmanto kopā ar skolas bērniem.
Gan bērnus, gan viņu skolotāju Natāliju Matiļkovu, gan palīdzi Elitu Sarguni satieku ārā bērnu spēļu laukumā, kas ir ļoti nolietojies un to var konstatēt pat iztālēm. Varbūt kāds noteikti sacītu krietni skarbāk, bet ko tas mainītu? Spēļu laukumā ir tikai padomju laika atribūti: smilšu kaste, mājiņa, šūpoles, kalniņš, šis tas vēl. Remontēts nezin cik reizes, bet turēties pretī laika zobam mūžīgi nevar pat metāls. Bērnudārza iekštelpās skats ir krietni pievilcīgāks, lai gan gandrīz visas bērniem paredzētās spēļmantas ir vecas, tāpat kā mēbeles un gultiņas. Natālija Matiļkova saka lielu paldies Aglonas novada uzņēmējam Artūram Gražulim, kurš bērnudārzam uzdāvināja dīvānu un galdiņu, dažas lielas mīkstās rotaļlietas. Tā kā bērnudārzā ir televizors, bērniem patīk to skatīties, sasēžoties uz mīkstā, ērtā dīvāna. Tajā sēžot, arī grāmatas lasīt ir patīkamāk.
“Šodienas bērni ir vairāk aktīvi nekā tie, kuri apmeklēja bērnudārzu agrākajos gados,” stāsta Natālija, kurai ir 22 gadu darba pieredze tieši šajā iestādē, bet vispār ar bērnu pieskatīšanu viņa nodarbojas kopš bērnības un citā darbā sevi nevar iedomāties. “Bija laiks, kad mazajiem varēja iedot konstruktoru un viņi darbojās galvas nepacēluši. Taisīja mašīnas vai ko citu, bet šiem bērniem vajag aktīvu darbību. Gan puikām, gan meitenēm. Dienas laikā mums — divām audzinātājām — nākas labi pasvīst, lai ar viņiem tiktu galā. Turklāt mūsdienu bērni ir daudz skaļāki nekā pirms gadiem desmit.
Bērni lieto praktiski visas spēļmantiņas, kas mums ir, taču vairāk patīk lego konstruktori, kaut veci, bet patīk. Arī klucīši ir pieprasīti, labprāt liek puzles. Meitenēm patīk rotaļāties ar spēļu traukiem, lelles vairs īpaši neiet pie sirds, kaut gan arī ar tām spēlējas. Patiesībā jaunu rotaļlietu mums sen nav, viss ir kādreiz iegādāts.
Pat agrā vecumā daži saprot, kas ir internets un grib datorspēles. Jaunās tehnoloģijas nav pagājušas garām lauku bērniem, mājās gandrīz katram ir dators un vairākiem ir arī interneta pieslēgums. Lasīšanas prasmes bērniem ir dažādas, bet mums grupā ir četri bērni, kuri nākamgad ies skolā un šie bērni paši grib vairāk lasīt. Bet bija gadi, kad lasīt gribētāju grupā nebija, katru gadu šī situācija atšķiras.
Medijos daudz dzirdam, ka veselīgs ēdiens bērniem negaršo. Mūsu bērni ēd labi, nav izlutināti ar saldumiem un čipsiem. Ēdam uz vietas grupas telpā, bet gatavo ēdienu virtuvē. Lai nokļūtu bērnudārzā, dažiem ir ļoti agri jāmostas, bet jau pieraduši. Mūsu bērnudārzs strādā darba dienās no plkst. 8 līdz plkst. 16, bet bērnus atved nedaudz agrāk un parasti nedaudz ātrāk viņi arī aizbrauc mājās. No centra pie mums nāk tikai četri, pārējiem ir jābrauc ar autobusu.”
Bērnudārzs nerīko ekskursijas sava pagasta bērniem, jo viņi ir dažāda vecuma un visus būtu grūti kaut kur aizvest. Arī ne katrs vecāks varētu atļauties palaist bērnu ekskursijā. Toties pastaigas ir bieži, gan pie Šķeltovas ezera, gan pa ciemata teritoriju.
Skolotāja pati izgatavo dažādus didaktiskos materiālus, lai bērniem būtu lielāka interese apgūt jaunas zināšanas. Telpās pamanīju daudz puķupodu ar dažādiem augiem. Izrādās, ka puķes un telpaugi ir Elitas Sargunes aizraušanās, viņa arī gādā par šo skaistumu, lai nekas nenovīst, nenokalst, nenosalst.
Pirmā telpa, kurā ienāk vecāki ar bērniem, ir garderobe. Šeit ir padomāts par to, kā mazajam cilvēciņam vieglāk iegaumēt savu skapīti un katram virsū ir kāds izteiksmīgs zīmējums. Tas noteikti sakritīs ar to, kas ir uz bērna gultiņas, dvielīša un dažām citām konkrētā bērna lietotajām mantām, lai viņam vieglāk tās atrast. Tieši garderobe kalpo arī par izstāžu zāli, kur uz sienas izkarina bērnu zīmējumus. Tos maina visai regulāri, jo mazajiem ļoti patīk zīmēt. Zīmējumus var ņemt mājās, vai arī tos uzglabā turpat katrs savā mapītē.
Juris ROGA