Svētā Krusta pagodināšanas svētki

Šeit, pie Lupandu sādžas, tālajā 1941.gadā notika briesmīga traģēdija, kas aiznesa sev līdzi Drujas klostera Mariāņu Tēvu pārvaldnieka dzīvību. Bijušajā Padomju Savienības teritorijā kristīgās ticības vajātāji mocīja un nogalināja pašus autoritatīvākos garīdzniekus, par tādu tika uz- skatīts arī priesteris Eugēnijs Kuļeša. Baidoties Drujas visas tautas nepatiku, bruņotie vajātāji piespieda baltkrievu priesteri slēpties Daugavas labajā krastā, kur to arī notvēra čekas darbinieki. Pēc nežēlīgas spīdzināšanas priesteri nogalināja un ielejā apraka. Vēlāk mūķenes priesteri pārapbedīja.

Tagad viņa kaps atrodas pie Drujas baznīcas sienas. Par to man stāstīja šī novada vecākie iedzīvotāji. Pirmais laicīgais krusts šajā vietā tika uzstādīts 1994.gadā, bet tagad uzstādīts izturīgs — metālisks. Svētot krustu, poļu Mariāņu pārstāvis Francisks Smagorovičs aicināja ticīgos vienmēr atcerēties un lūgt par nevainīgajiem upuriem, kas gāja bojā Kristus ticības vārdā. Var nogalināt cilvēkus, bet ticību Dievam iznīcināt nav iespējams, ko arī apliecina laiks. Savā mācībā Piedrujas draudzes pārvaldnieks Marians Daļeckis divdesmito gadsimtu nosauca par cilvēku nežēlīgas iznīcināšanas ēru. No ateistu režīma kalpiem mira ļoti daudzi Kristus mācības nesēji. Priesteris nosauca arī citu katoļu garīdznieku, kuri izcieta elles mokas uz šīs zemes, uzvārdus. Traģiski beidzās Vladislava Litavnieka, Vitālija Paškeviča, Sigizmunda Tabores… dzīvības. Bet bīskaps Boļeslavs Sloskāns, izciešot mokas un dzīvi nometnēs, spēja izdzīvot, un viņa pelni rada mieru Aglonas bazilikas sienās. “Zīme Piedruja pagasta ceļmalā — tā ir cieņas izrādīšana visiem tiem, kas pieņēma sāpes Kristus vārdā, kas bija piekalts krustā un augšāmcēlies,” uzsvēra Marians Daļeckis. Viņš sirsnīgi pateicās visiem svētās vietas ierīkotājiem — pagastu pārvaldniecei Ērikai Gabrusānei un Josifam Borščevskim, komunālās saimniecības vadītajam, kam ir piešķirts nosaukums “Gada cilvēks 2012”.

Aleksejs GONČAROVS