Pagājušajā pirmdienā prezidents Andris Bērziņš Saeimai nodeva likumprojektu, kas paredz valdības darba uzlabošanu. Dokumentu veidoja Latvijas Universitātes pasniedzēji Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka. Eksperti uzsvēra, ja tiks pieņemtas piedāvātās izmaiņas, Latvija paliks parlamentāra republika.
Valsts vadītājs piedāvā paplašināt pilnvaras premjeram, bet valdības maiņas gadījumā izmantot “konstruktīvās neuzticēšanās” principu.
Likumprojektā ir teikts, ka premjerministrs, ko ievēl parlaments, ir tiesīgs pats veidot savu komandu, un ministrus iecelt attiecīgajos amatos vairs nedrīkstēs parlaments, bet gan prezidents.
Izteikt neuzticību Ministru Kabinetam, kā teikts projektā, parlaments drīkstēs tikai tajā gadījumā, ja premjera amatam jau būs jauns kandidāts. Tiek piedāvāts atcelts pašlaik esošo normu, kas paredz valdības automātisku atlaišanu, ja Saeima nepieņem budžeta projektu.
Projekts paredz arī parlamenta lietvežu, kas veido saikni starp ministrijām un Saeimu, atbildības palielināšanu.
Jāsaka, ka saņemtā informācija pagaidām nav pietiekama, lai pilnīgi varētu spriest par piedāvāto projektu. Pieņemsim, nav saprotams, kāpēc prezidents piedāvā atteikties no valdības automātiskās atlaišanas, ja Saeimā netiek pieņemts budžeta projekts. Jo pamatoti veidots budžets, manuprāt, arī ir Ministru Kabineta kompetences un darbspējas rādītājs. Vai arī — kādu vēlamies, tādu budžetu arī pieņemam? Šajā gadījumā premjeram jāpiešķir papildus pilnvaras un tiesības apstiprināt budžetu bez parlamenta atzinuma.
Tagad gaidīsim, kā prezidenta, tā saucamo, likumdošanas iniciatīvu novērtēs mūsu parlamentārieši.
Valentīna SIRICA