Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatols Kauškalis sadarbībā ar laikrakstu “Ezerzeme”, altruisma vadīti, jau ne pirmo gadu cenšas izraisīt lauku ļaudīs dziļāku interesi par fotogrāfiju, galveno akcentu liekot uz bērniem un jaunatni.
Šogad pirmie laimīgie bija Šķaunes pamatskolas skolēni, kuriem Anatols novadīja īsu teorētisku un praktisku mācību kursu fotogrāfijā. Protams, iedotās zināšanas bija tikai piliens okeānā, bet fotomākslinieka un kinooperatora mērķis bija radīt bērnos interesi par fotografēšanu kā par mākslu, nevis vienkāršu fotoaparāta slēdža klikšķināšanu.
Pirmoreiz šīs mūsu neparastās labdarības vēsturē nodarbības vēlējas apmeklēt praktiski visi izglītības iestādes skolēni. Gados jaunākie bija apmierināti ar pasākuma pirmo daļu, savukārt vairāki vecāko klašu skolēni izturēja līdz galam un nesteidzās projām arī tad, kad mēs pakojām kastēs līdzpaņemtos izstādes darbus — dažas meitenes nāca klāt pie Anatola ar saviem jautājumiem.
Pasākuma pirmajā daļā Anatols rādīja savas fotogrāfijas, stāstīja par fotogrāfiju, un šajā sarunā aktīvi iesaistīja skolēnus, kuri pamazām atraisījās un spēja dot arī pareizas atbildes uz jautājumiem. Otrajā daļā Anatols centās parādīt dažas praktiskas lietas, proti, kā radīt žanra fotogrāfiju, kā veidot fotostāstu un domu realizēt fotogrāfijā, kā radīt portretu un grupas fotogrāfijas. Bērniem bija aizraujoši darboties, bet pavisam drīz skolēni saprata arī to, ka tas ir smags un sarežģīts darbs. Daudzi pirmoreiz uzzināja, ka ir jāpalasa sava fotoaparāta instrukcija un jāizpēta, kā tajā realizēti manuālie režīmi, lai tos varētu pielietot praksē un iegūt interesantas, kvalitatīvas fotogrāfijas. Lielai daļai bija pārsteigums, ka mākslas fotogrāfiju var iegūt arī ar tā saucamo ziepjutrauku.
Pēc nodarbībām apkopojām skolēnu atsauksmes, starp kurām nebija nevienas negatīvas. Lielākā daļa rakstīja “Man patika!”, bet daži bija konkrētāki savā vērtējumā.
Agnija, 2. klase: “Man patika skatīties portretus!”
Violeta, 2. klase: “Bija interesanti klausīties, es uzzināju kaut ko jaunu!”
Armands, 3.klase: “Paldies! Bija interesanti klausīties stāstījumu un skatīties fotogrāfijas, kas ir ļoti skaistas!”
Sabīne, 6. klase: “Man patika fotografēt un saruna par fotografēšanu. Tas bija ļoti interesanti, tagad es arī gribu kļūt fotogrāfe!”
Linda, 8 klase: “Man bija interesanti mācīties fotografēt, apguvu daudz jauna!”
Skolotāja Zoja: “Paldies par saturīgo lekciju, vizuālo mākslu, bet īpaši par praktisko nodarbību!”
Savukārt Anatols saka lielu paldies skolēniem par pacietību. Pieļauju, ka kādam no auditorijas varbūt arī nebija gana interesanti, bet mēs to nemanījām, jo bērnu uzvedības kultūra bija līmenī un fotomāksliniekam bija viegli strādāt. Starp citu, arvien biežāk un vairāk cilvēku jautā Anatolam un man, kamdēļ mēs to darām? Kāds mums no tā labums? Atbilde vienkārša — kurš cits, ja ne mēs! Skaidrs, ka visi nekļūs pat fotomāksliniekiem, skaidrs, ka dzīvē ne visi fotografēs un kāds to nedarīs pat mājas albumam. Bet varbūt kādā lauku bērnā ir apslēpts talants, kuru šīs lekcijas pamodinās un kurš laika gaitā kļūs par izcilu fotomākslinieku.
“Tieši tādēļ ir vērts strādāt ar jauno paaudzi”, uzsver Anatols. “Ja pēc šīs tikšanās par mākslas fotogrāfiju ieinteresēsies viens, divi vai trīs bērni — jau ir labi! Vēl lielāks gandarījums būs, ja izdosies pamodināt kādu jaunu talantu. Šīs lekcijas ir dāvinājums lauku ļaudīm. Lai nevienu tas neizbrīna, jo dzīvē ir arī tādas svarīgas lietas kā pilsoniskums un savas dzimtās zemes mīlestība!”
Juris ROGA