Aglonas bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs “Strops” ne tikai organizē aktivitātes bērniem un jauniešiem, bet iespēju robežās arī iesaista centra darbībā bērnus un jauniešus ar funkcionāliem traucējumiem. Centrs izstrādā projektus, piesaistot papildu finansējumu, sadarbojas ar izglītības, sporta un kultūras iestādēm, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām, koordinē valsts finansēto interešu izglītību novadā, pilda citus uzdevumus.
Atverot centra durvis, uzreiz top skaidrs, kur īsti esi nonācis — bērnu rokdarbi un zīmējumi raugās pretī jau gaitenī. Pārsteidza divas lielas zāles. Pirmajā stāvā ir spoguļu zāle semināriem un dažādām nodarbībām, kurā interešu izglītības koordinatore tobrīd vadīja novada pasākumu skolām. Otrajā stāvā — galda spēļu zāle, kurā ir pat mīkstais dīvāns un televizors, kuru ērti skatīties, ja galda spēles neinteresē. Šeit ir mini biljards un galda futbols, novuss, būs galda teniss. Tieši no zāles var nokļūt virtuvē, kur ir iespēja padzert tēju. Otrajā stāvā ir kabineti sociālajam darbiniekam un psihologam.
Ļoti daudz par centra aktivitātēm var uzzināt, pārlapojot albumus: atklāšanas svētki, novusa turnīri, sveču izstāde, Valentīndienas pasākums, Lieldienas utt. Pēdējā pusgada aktivitātes atspoguļotas fotogalerijā uz sienas stendiem: Pūķa gada sagaidīšana, kolāžu veidošana, Ziemassvētku pasākums, radošās darbnīcas, rosība pansionātā, ielu vingrotāji, pudeļu apgleznošana, diskotēkas, tehniskās modelēšanas pulciņa dalībnieki, bižu pīšanas darbnīca “Franču bize”, ģimeņu pasākumi, kļavu lapu pārvērtības, floristikas nodarbības un daudz kas cits.
Plašāk par centra darbu tā vadītājas Intas Rečas atbildēs uz “Ezerzemes”jautājumiem.
— Kas tas ir par veiksmes stāstu, kā par šo centru intervijā mūsu laikrakstam izteicās Aglonas novada domes priekšsēdētājs I. Reščenko?
— Bērniem tagad ir vieta, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku. Te viņi kā bites stropā — zum un san, tāpēc tāds nosaukums — “Strops”. Kādreiz šajā vietā bija veca, pussagruvusi mājiņa — slēpju noliktava. Pēc projekta tika uzbūvēta šī skaistā ēka, kurā ir gan atraktīvo nodarbību zāle, gan spēļu zāle ar daudz galda spēlēm un tādām, kuras paši veidojām un taisām. Pie mums darbojas 14 pulciņi, kas piedāvā lietderīgas sava brīvā laika pavadīšanas iespējas. Īpaši ir aktivizējies ģitārspēles nodarbību pulciņš, kas nav no jau-nākajiem, bet lēnām ieņem savas stabilas pozīcijas, koncertē pasākumos. Aktīvi darbojas “Dziedošie cāļi”, “Estētikas skoliņa”, “Tautas dejas”, “Mazā gleznotāju skola”, “Radošā angļu valoda” un citi. Angļu valoda nav tā, kas ir skolā stundā. Šīs ir radošas nodarbības, kurās bērni mācās dzejoļus angļu valodā, iestudē uzvedumu, dzied angļu valodā.
Ļoti aktīvi ir ielu vingrotāji, kas ir ne tik bieži sastopams nodarbību veids. Viņi sāka rudenī, un par ielu vingrošanu ir liela zēnu interese. Ielu vingrošana mūsdienās vispār ir jauniešu vidū populārs nodarbību veids. Pavasarī un rudenī viņi vingro ārā, tagad zālē ir nopietni fiziski vingrinājumi sevis attīstīšanai. Mums jau bijuši ielu vingrotāju pirmie paraugdemonstrējumi — atraktīvi vingrojumi, kas vismaz mūsu lauku skolās netiek mācīti.
Ļoti pieprasīti datori, piemēram, vakar bija 53 bērni. Kad liels pieplūdums, ļaujam strādāt tikai 15 minūtes. Nesen tika iegādāts ceturtais dators, bet arī tas pieprasījumu nemazina.
— Jūsu vadītā iestāde strādā no rīta līdz vakaram vai tikai dienas otrajā pusē?
— Centrs atvērts no plkst. 10 līdz 18.30. No rīta mums ir pasākumi, kas saistīti ar valsts finansēto interešu izglītību novadā. Šeit strādā novada interešu izglītības koordinatore Karīna Stivriņa, kura organizē šos pasākumus, un līdz ar to esam nodarbināti jau no rīta. Bet skolēni lielākoties nāk pēc stundām. Dažiem sākumskolas bērniem ir četras stundas, un jau pusvienos viņi spēj šeit darboties. Viņi ne tikai spēlē spēles, bet regulāri katru nedēļu mums notiek tematiskās nodarbības, šonedēļ, piemēram, krāsojam mandeles. Mums ir arī lasītava, kurā savākti mūsu darbinieku ziedotie žurnāli par dažādām jomām, šo to arī Aglonas bibliotēka ir atdevusi, ko pie sevis norakstīja. Ir dažas grāmatas — bibliotēka veidojusies uz ziedojumu pamata. Kādreiz bērni lasītavā zīmē, veido kolāžas — tās ir mierīgā veida nodarbības, kad viņi atpūšas un ieiet sevī. Otrajā stāvā spēļu zālē organizējam dažādus turnīrus, šodien pēcpusdienā būs dambretes turnīrs. Notiek arī novusa, galda biljarda turnīri.
— Aktivitātes tiek plānotas?
— Mums ir savs plāns, bet no otras puses — skatāmies pēc interesēm. Atnāk bērni, saka: “Mums šonedēļ ļoti gribas filmu vakaru”. Viņiem tiek sarīkots filmu vakars. Filmu rādām ar projektoru tieši uz gaišas sienas — praktiski sanāk kā uz lielā ekrāna. Mums ir arī lielā skaitā dažādas lelles, kas saista mazos bērnus. Tās uzdāvināja vietējais uzņēmējs Artūrs Gražulis, kurš savu leļļu kolekciju ir veidojis ļoti ilgi, vedis tās pat no Vācijas, ir arī dārgas lelles, pat porcelāna.
— Vai centrā notiek aktivitātes ar vecāku līdzdalību un iesaistīšanu?
— Šogad uzsākts pasākumu cikls “Ar gaišu domu”. To uzsāka interešu izglītības koordinatore pēc humānās pedagoģijas principiem, kad bērni kopā ar vecākiem gan zīmē, gan kaut ko veido, gan spēlē, gan dzied, gan dejo. Pagaidām tas vairāk vērsts uz sākumskolas vecuma bērniem kopā ar mammām un tētiem. Tās ir apmeklētas nodarbības. Drīz būs jauns piedāvājums — psiholoģe organizēs jauno māmiņu skolu, pirmās nodarbības būs marta beigās. Praktiski tās domātas visām māmiņām, kuras vēlas uzzināt ko jaunu, nekādu ierobežojumu nav. Psiholoģe ir organizējusi arī pasākumu ”Laika menedžments”, kas mudina saplānot un sakārtot savu laiku. Vispirms viņa nāca ar tādu lekciju ciklu uz Aglonas vidusskolu, tagad pieteikusies vēl viena skola. Pēc nodarbībām jaunieši izvēlas individuālās konsultācijas šajā jomā. Pie psiholoģes nāk mammas ar bērniem, kuriem ir problēmas. Psiholoģe izbrauc arī uz mūsu novada lauku skolām: Grāveriem, Priežmali, Šķeltovu.
— Cik cilvēki nodarbināti centrā?
— Kopumā deviņi, bet daļa ir uz pusslodzi: sociālais darbinieks, saimniecības pārzinis, divas audzinātājas, trešajai ir pilna slodze. Vēl ir apkopēja, psiholoģe, interešu izglītības koordinatore un vadītāja.
— Apkalpojat visa novada bērnus?
— Jā, jo tas ir Aglonas novada centrs. Ja bērniem ir iespējas atbraukt no laukiem, tad viņi atbrauc. No Priežmales, pie-mēram, brauc uz jogas nodarbībām, kuras vada pasniedzēji no Preiļiem. Jogu apmeklē meitenes, zēnu vidū tā neguva atsaucību. Joga mūsu gadījumā vairāk ir kā fitnesa joga — ar vingrošanas un stiepšanās elementiem, bez meditācijas. Savukārt koriģējošo vingrošanu apmeklē arī zēni, kuri uz jogu nepierakstījās. Ving-rošana ļoti labi apmeklēta, tajā akcents ir uz stājas korekcijas vingrojumiem, nodarbības ir dinamiskas. Popularitāti gūst tehniskās modelēšanas pulciņš sākumskolas zēniem, kurā taisa dažādus lidmodeļus, raķetes. Mums ir sava popgrupa — vokālais ansamblis, pamatā meiteņu sastāvs.
— Tātad lauku skolu bērni šad tad pie jums atbrauc?
— Šad tad atbrauc. Es neteiktu, ka tas notiek bieži, bet brauc uz jogu, koriģējušo vingrošanu, ģitāristu nodarbībām. Uz lielākiem pasāku miem skolēnus atved organizēti ar skolu transportu.
— Kāda ir bērnu un jauniešu kopējā aktivitāte?
— Kā kurā dienā, bet vidēji dienā mums ir aptuveni 70-80 bērnu. Arī vieta izdevīga. Aglonas vidusskolas bērni uzturas šeit, kamēr gaida autobusus uz mājām.
— Vai visi centra pakalpojumi ir bez maksas? Savi materiāli nav jānes?
— Centrs nepelna, mūs finansē novada dome. Bērniem nekas nav jāmaksā, viņi atnāk un darbojas. Vienīgi uz radošās mākslas nodarbībām ir jāatnes savi materiāli, ja grib pagatavotos darbus paturēt sev, ņemt mājās.
— Projekta finansējums jau beidzies?
— Jā, bet šādā statusā centram jāpaliek piecus gadus. Darbu uzsākām 2011. gada janvārī, piecus gadus statusu nevar mainīt.
— Kas vēl interesants notiek šajās telpās?
— Organizējam dažādas izstādes. Pie mums bija fotomākslinieka Ana-tola Kauškaļa fotoizstāde no Krāslavas, mūsu audzi-nātājas gleznu izstāde, Preiļu vēstures un mākslas muzeja cimdi, kuru tūlīt nomainīsim pret citu — gleznu izstādi.
— Cik zinu, jūs apciemojat kolēģus citviet Latvijā, arī pie jums brauc ciemiņi. Kāpēc braucat, tepat ir tik jauki, silti, skaisti…
— Ja nedalās pieredzē, var iesūnot. Savu apgūto jāparāda citiem un pašiem jāmācās. Pie mums pieredzes apmaiņā bijuši kolēģi no Preiļiem un Vārkavas, bijuši arī lietuvieši, kuri teica, ka pie viņiem tāds centrs nav manīts. Individuāli ar ģimenēm mūs apciemoja gan no Rīgas, gan no Jūrmalas, gan no Liepājas, gan no Alūksnes, priecājās par tām iespējām, kas šeit tiek piedāvātas bērniem. Viņi uzzināja par mums internetā un vienkārši atbrauca apskatīt. Vasarā mums bija deju nodarbības, organizējām dažādas aktivitātes laukā — zīmējām uz asfalta, metām šaut- riņas mērķī, nodarbojāmies ar floristiku.
Lai arī no mums kāda kripatiņa siltuma aiziet kādam, Ziemassvētkos ar savu koncertiņu braucām uz Salinieku pansionātu, kur rīkojām arī piparkūku cepšanas darbnīcu un skolēni uz vietas kopā ar pansionāta iemītniekiem cepa piparkūkas. Koncertā spēlēja ģitāristi, dziedāja popgrupa. Faktiski viņi jau mūs atkal gaida Lieldienās — zvanīja, ka vēlas koncertu un jaunu darbnīcu par Lieldienu tēmu.
Mēs bijām pie kolēģiem Dagdas bērnu un jauniešu centrā, interesējāmies par jauniešu biedrību “Dagne”. Daļa no mūsu kolektīva apmeklēja Preiļu bērnu un jauniešu centru, ar kuru mums ir laba sadarbība. Pavasarī gribam aizbraukt uz Jēkabpils bērnu un jauniešu centru.
Ideju krāšana un sevis bagātināšana darbā ar jauniešiem ir nepieciešama lieta. Aglonā vēl nav tāda jauniešu koordinatora, kāds ir Dagdas jauniešu biedrībai “Dagne”. Mūsu centra audzinātājai Laurai Mežiniecei vispār patīk visas radošās darbības un darbs jauniešu jomā. Viņa bija divās nometnēs jauniešiem, pārveda jaunas idejas, kuras izstāstīja mums un kuras mēs varam izmantot savā darbā.
— Paldies par interviju!
Juris ROGA