Krāslavas mūzikas atslēdziņa

Daugava — Daugaviņa, Krāslava — Krāslaviņa... Cauri gadiem mēs nebeidzam apbrīnot mūzikas skolā tapušā vokāli instrumentālā bērnu ansambļa tik precīzo nosaukumu. Apritot 35 darba gadiem, kolektīva nemainīgā vadītāja Olga Grecka atklāti atzīstas: “Radošo brendu talantīgie bērni izdomāja paši.” Taču mēs zinām, ka apdāvināti skolēni nepiedzimst, vienmēr ir nepieciešama labvēlīga vide, kuru rada skolotāji, vecāki un mūzikas skola. Vislabākais tiesnesis ir laiks, bet gadi un gadu desmiti pārliecinoši rāda: tikai īstas tikumiskās vērtības ir lemtas triumfam un ilgam mūžam.

Šodien “Krāslaviņa” ir vokālais ansamblis, kas guvis valsts un starptautisku atzinību, pilsētas skaistules Daugavas ielokā visspilgtākā un vispazīstamākā vizītkarte.

... Saltā sestdienā kopā ar Olgu pāršķirstām atmiņā slavenā kolektīva vēstures lappuses, kura radošajā darbnīcā savu mūzikas mākslu slīpēja vairāk nekā simts jauno izpildītāju. Nesteidzoties apkopojam atmiņas: tā jau nu sagadījās, ka arī man nācies būt par bērnu ansambļa “Krāslaviņa” tapšanas un uzplaukuma liecinieku. Divtik patīkami bija ieraudzīt saglabātos fotouzņēmumus — laikraksta publikāciju kopijas. Trīsarpus gadu desmitos nomainījās deviņi ansambļi, un pati situācija diktēja vadītājai vienlaicīgu darbu ar trim sastāviem — jaunāko, vidējo un vecāko, kas arī veicināja radošās meistarības izaugsmi.
Daudz, ļoti daudz cilvēka dzīvē nosaka gadījums. Un šodien par plaši pazīstamā dziesmu brenda tapšanu mēs pilnīgi pamatoti varam pateikties Jānim Greckim, kurš atvilināja uz Krāslavu Rēzeknes dārgumu. Olga atceras, ka septiņdesmitajos gados par jaunajiem speciālistiem rūpējās valsts. Iesācēju mūzikas pedagogu ģimene ar mazo meitiņu uz rokām nekavējoties saņēma tajos laikos labu dzīvokli pašā pilsētas centrā. Kā te lai nesāk dziedāt no prieka! Vēl jo vairāk tāpēc, ka Olga vadīja solfedžo klasi un viņai uzreiz radās vēlēšanās no savām grupām atlasīt labākos dziedātājus jaunajam vokāli instrumentālajam ansamb-lim. Radošās dvēseles vajadzība kļuva par visas dzīves vaļasprieku. Žēl tikai, ka laika rats griežas pārāk strauji. Laimīgie neskatās pulkstenī, arī gadus neskaita. Pārsteidz tas, ka Olga, gadiem ritot, kļūst jaunāka. Lūk, ko nozīmē dzīves galvenā darba pareizā izvēle plus mākslas maģija.

Laika ritumā nodzeltējušās melnbaltās fotogrāfijas. “Krāslaviņas” pirmais sastāvs: Iveta Balule, Gunta Panfilo, Anita Ļaksa, Kristīne Virza un Vija Bludina. Vai tad tā nav fantastika un augstākā uzslava vadītājai, ka no piecām vokālistēm visas ieguva augstāko izglītību, trīs izvēlējās mūzikas pedagoga ceļu! Pirmais piecnieks ir kodols, bet ansambļa panākumus nodrošināja vēl arī tie, kuri izpildīja piespēli ar mūzikas instrumentiem un piedziedājumu. Olga bez vilcināšanās nosauc viņu vārdus — Maija Rinkeviča, Tatjana Bičkova, Ļubova Kagane, Alla Ragine, Olga Naumčika, Roberts Sauļevičs, Oksana Murašova. Četri no viņiem kļuva par profesionāliem muzikantiem. Tie ir Ļubova, Alla, Oksana, Roberts, kas iepriecina aizrautīgo pedagoģi.
Latvijas līmenī ansamblis “Krāslaviņa” pieteica sevi septiņdesmito gadu beigās, kļūstot par TV konkursa “Ko tu proti?” laureātu, un šie panākumi tika atkārtoti vairākkārt. Tieši toreiz Krāslavas rajons ieguva savu dziesmu emblēmu, bet tālāk sekoja starptautiskā popularitāte. Baltkrievu skatītāji uzņēma dziedošos Latvijas sūtņus kā Raimonda Paula otro “Dzeguzīti”. Bērnu vokālais ansamblis no mazās provinces pilsētiņas divas reizes pārstāvēja Latviju Maskavā — TV konkursā “Jautrās notis”. Divu laikmetu mijā mainījās repertuārs, ar jaunu emocionālu pacilātību sāka skanēt dziesmas latviešu un latgaliešu valodā. Pārsteidz Olgas Greckas vadīto bērnu ansambļu plašais radošais diapazons — latviešu komponistu skaņdarbi, tautas dziesmas, repertuārā ir arī garīgās dziesmas un mūsdienu estrādes numuri. Un vienmēr — nemainīgi panākumi un dzīva skatītāju atsaucība. Pavisam nesen dziedošos jaunos krāslaviešus sirsnīgi sveica Ziemassvētku garīgo dziesmu festivāla klausītāji katoļu baznīcā. Tā jau tas iegājies sen: katrai publikai savs repertuārs, un katrs sasniegums uz skatuves prasījis vadītājas un vokālistu spraigu darbu. Pašlaik ansambļa “Krāslaviņa” trijās grupās dzied 28 mūzikas skolas audzēkņi. Mēģinājumi, tērpi, transports, konkursi, vieskoncerti... Bezgalīgs rūpju loks, kur jāņem vērā katra dalībnieka raksturs, katrs organizatorisks sīkums. Vadītājas neizsīkstošo enerģiju var tikai apskaust.

“Mani bērni ir īpaši,” atklāti atzīstas Olga. “Aktīvas, spilgtas un oriģinālas personības ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Tā priecājos par viņiem, it sevišķi, kad mani audzēkņi, kļuvuši pieauguši, izvēlas mūzikas un dziesmu ceļu. Jolanta Ungure, Andris Grizāns, Ojārs Spila, Artis Greckis, Aiga Krute, Evija Vagale, Zane Kurme, Raivis Buturovičs, Jolanta Zemblicka, Dace Avota — lielisks turpinājums, kura dēļ ir vērts dzīvot. Arī tagad mana sirds priecājas par Ilzi Andžāni, Rutu Aprupi, Alīsi Danovsku, Lauru Dzalbi. Šķirties allaž ir skumji.”

Katrā kronī ir visdārgākais briljants. Tāds ir arī ansambļu sastāvu dziesmu varavīksnē. Olga nosauc lielisko “zelta” izpildītāju sešnieku, kurš pabeidza kopīgo uzstāšanos 2002. gadā. “Krāslaviņas” hronoloģijā palikusi visspilgtākā lappuse — ierakstītais disks un Grand prix, kas tika izcīnīts starptautiskajā festivālā “Zeme zem baltiem spārniem”. Baltkrievijas pilsētā Mozirā pulcējās talanti no astoņām valstīm. Lai gūtu uzvaru, vokālais ansamblis, kurš pārstāvēja Latviju, riskēja un finālā izpildīja konkursa numuru a capella. Sekstets, kurš dzied trīsbalsīgi un četrbalsīgi, ļoti sajūsmināja skatītājus un žūriju.
“Tas bija kaut kas fantastisks — manas efektīgās un emocionālās meitenes... Viņām mūzika nāca no sirds, katra ansamblī varēja izpildīt savu partiju, kas arī radīja sajūsminošu harmoniju. Tas sastāvs arī ir mans profesionālais Olimps: Karīna Milaša, Agnete Kavinska, Inga Vaivode, Austra Bunka, Baiba Teiviša un Dace Bērtiņa. Nav iespējams pārspēt to līmeni, vienīgi ja tikai atkārtot,” atzīstas Olga.

Vieni aiziet, citi atnāk, tā tam arī jābūt... Ir arī dziedošās dinastijas divās paaudzēs: Maija Rinkeviča (Šuļga) un meita Veronika, Jeļena Stepanova un Antoņina, bet Olga Naumčika (Podjava) dāvāja “Krāslaviņai” trīs dalībniekus — Mariju, Faustīni un Mareku. Drīzumā būs arī tālo septiņdesmito gadu debitantu mazbērni. Dziedošo krāslaviešu stabilie panākumi ir daudzu kolektīvais darbs,” uzskata ansambļa krustmāmiņa. Un, izmantojot gadījumu, izsaka sirsnīgu pateicību mūzikas kolēģiem Albīnei Raginei, Jeļenai Mihailovai, Romualdam Raginim, Jeļenai Stepanovai, Gaļinai Petunovai, Allai Kuzmičai un Jānim Greckim, kuri dažādos gados palīdzēja ansamblim “Krāslaviņa” sasniegt radošuma virsotnes.

Sasniegumus uz skatuves veicināja arī sadarbība ar komponistiem Henriku Gaļicki, Selgu Menci, Rihardu Dubru, Vilni Salaku un Aivaru Broku.

Pašlaik mūzikas skola aktīvi gatavojas vokālā ansambļa “Krāslaviņa” jubilejai, kas notiks 3. martā plkst. 15.00 pilsētas kultūras centrā. Plašajā atskaites koncertā uzstāsies arī trīs plaši pazīstamā ansambļa sastāvi. Gaidāms daudz viesu un mūzikas pārsteigumu.

“Laipni lūdzam, dziesmu draugi!” — Olga Grecka no visas sirds ielūdz visus uz jubilejas koncertu.

Aleksejs GONČAROVS