Atvadoties

Šajās februāra dienās daudzi no mums īstu vai arī atmiņu ziedu atstāj uz Vladislava Gribuļa zemes gabala, blakus viņa tēvam, mammai, brālim. Es zinu, ka man mūsu avīzē jāstāsta patiesi daudz par Volodju. To izdarīt var tikai biezā grāmatā, jo viņš bija Krāslavas rajona labākais mednieks, tātad labākais mežu, lauku ceļu, kvartāla stigu pazinējs. Labākais apaļā stenda šāvējs Krāslavā, viens no labākajiem Latvijā, labākais šoferis Krāslavas “Lauktehnikā”. Pirmais mednieks Krāslavā, kurš sāka audzēt šķirnes medību suņus. Ilggadējs medību eksāmenu komisijas loceklis. Šķirnes zirgu audzētājs un pazinējs, Adamovas ciema lepnums par atjaunoto tēva māju, augļu koku dārzu. Sirsnīgs vectēvs lieliem un maziem gribulēniem.

Vladislavs zināja savu cenu un visās vīru kompānijās prata to turēt ne zemāk par godalgoto vietu. Šodien visu pateikt nav iespējams. Tevi atceroties, noņemam cepures. Vēlam vieglas smiltis! Katrā Jaungadā, šaujot salūtu, vienu zalvi arī par Tevi, Volodja!

Medību kolektīvu biedri no Skaistas, Bērziņiem, Šķaunes, Indras, Kombuļiem, Izvaltas, Dagdas, Andrupenes