Antīkajā zālē jeb Kāpšana Olimpā

No ziemas saltuma es nokļuvu... antīkajā Grieķijas paradīzē, kur helēņi garos baltos tērpos bārstīja aforismus un tādas asprātības, kas senajiem iedzīvotājiem nerādījās pat sapņos.

Direktors Jānis Tukāns, kurš uznāca uz skatuves, Zeva pērkonam dārdot un zibenim šķeļot, savu apsveikuma monologu pabeidza ar izjustiem vārdiem: “Mēs visi esam dažādi, dažādi pēc vecuma un profesijas, taču mūs visus vieno mīlestība uz dzimto ģimnāziju, kas agrāk saucās Krāslavas 1. vidusskola.”

Viesi, kuri bija sapulcējušies kuplā skaitā un kurus tik tikko spēja ietilpināt visai nelielā skolas zāle, momentā noskaņojās uz sengrieķu vilni, un notika krāšņs improvizācijas triumfs, kas nāca no pašām tagadējo un bijušo, dzīves pieredzes bagātināto skolēnu siržu dzīlēm. Jubilāri iznāca uz skatuves un, sakot pateicības vārdus skolotājiem un ģimnāzijai, reizēm apjuka, gluži kā skolēns, kurš nav iemācījies uzdoto mājas darbu.

Ziedi un dāvanas ar spilgtām krāsām veiksmīgi papildināja sarežģīto scenāriju, ko bija sagatavojuši nākamie absolventi. Tērpušies baltajās tunikās, viņi veidoja kora kodolu, bet vēl muzicēja un piedāvāja skatītāju vērtējumam pavisam neparastu pasakas “Sarkangalvīte un vilks” variantu. Un šova kulminācija bija strauja un aizraujoša deja — sirtaki.

Kas sakāms par viesiem, dārgiem un gaidītiem, tad, negrēkojot pret patiesību, riskēšu paziņot: prezentāciju parādē pašā Olimpa virsotnē uzkāpa tā izlaiduma dalībnieki, kuri šogad atzīmē “zelta” jubileju. Pirmā mīlestība, pirmais valsis krāšņajā grāfu pils viesu zālē... Vai tad to var aizmirst! Lieliskais astoņnieks no tālā 1962. gada paspīdēja ar emocionalitāti un daiļrunību. Un ar sapni: “Kad pārkāpsim atjaunotās pils slieksni?” Bet jubilāru dāvanas vienkārši pārsteidza klātesošos zālē. Pasniedzot ģimnāzijas direktoram amforu, lai arī pagaidām ne seno, sirmie absolventi precīzi trāpīja sengrieķu scenārijā.

Tā “zelta” izlaiduma bijusī absolvente Ērika Auguceviča (Valtere) sagatavoja dzimtajai skolai vēl vienu oriģinālu dāvanu — lielisku darinājumu izstādi, kuru apmeklēja visi kādreizējie absolventi. Mazliet izjaucot programmu, caur jubilāru blīvo rindu uz skatuves izlauzās 2010. gada izlaiduma (ne jubilejas) vīru kvartets, par ko arī izpelnījās aplausu vētru.

... Cauri gadu simteņiem un gadu tūkstošiem vēsture saglabājusi filozofisku uzrakstu uz Bībeles ķēniņa gudrā Zālamana zelta gredzena — “Viss paiet...” Viss ir niecība — tieši tā. Bet kamēr cilvēks ir dzīvs, kā augstāko dār- gumu savā dvēselē viņš glabā piemiņu par tēva mājām un dzimto skolu, no kā top svētie jēdzieni — dzimtene un patriotisms.

Aleksejs GONČAROVS