Stiprais sals mūs nenobiedēja apmeklēt savu skolu — 4. februārī uz absolventu tikšanās vakaru Ezernieku vidusskolā ieradās nedaudz vairāk par pussimtu bijušo audzēkņu.
Šī tikšanās izvērtās mazliet citādāka, jo šoreiz nebija absolventu, kuri skolu pabeiguši pirms 20 gadiem un Ezerniekos tiek īpaši sumināti. Vienkārši savulaik notika lielas pārmaiņas izglītības sistēmā — mācību laiks tika pagarināts un neizveidojās tāda klase, kuras beidzējiem šogad būtu 20 gadu jubileja. Toties bija citu gadu jubilāri, kuru dēļ tika izmainīts zāles noformējums. Katra gada jubilārus aicināja apsēsties skatuves priekšā novietotajos skolas solos un kārtot savdabīgu eksāmenu — biļetēs jautājumi tikai par skolas gadiem.
Skaisto absolventu tikšanās vakaru, kas sastāvēja no svinīgās daļas un koncerta programmas, teicami novadīja 12. klases skolēni Laura Brenča un Dainis Vaivods. Speciāli šim notikumam piemeklētie sirsnīgie vārdi liegi iegūla klātesošo sirdīs, brīžiem liekot acīm asarot. Prieks, ka dzimtā skola atkal ir plaši atvērusi savas durvis un aicina tikties ar savu bērnību, atsaukt atmiņā jaukos brīžus no savām skolas gaitām.
Vārds tika dots Ezernieku vidusskolas direktoram Aleksandram Gžibovskim: “Šajās tikšanās reizēs mēs atceramies arī tos mūsu skolotājus, skolēnus, absolventus, kuru vairs nav starp mums. Diemžēl šis pulks palielinās, un šogad no mums aizgājis jaunās paaudzes skolotājs Eduards Dimpers. Pagodināsim mūsu skolotāju, skolēnu un absolventu gaišo piemiņu ar klusuma brīdi.”
Ieradušies ne tikai skolotāji, kuri strādā skolā, bet arī tie, kuri atpūtā vai strādā citur. Vārds tika dots Antoņinai Kutjunai, kurai darba mūžā šajā skolā bijusi viena vienīgā izlaiduma klase un tās audzēkņiem jau apritējuši 30 gadi, kopš viņi ir pabeiguši skolu. Tie Antoņinai ir paši mīļākie, jo ir vienīgie, citu izlaidumnieku vienkārši nav.
“Sen nebijām redzējušies, pagājuši 15 gadi kopš pēdējās tikšanās,” sacīja pieredzējusī pedagoģe. ”Sveicu viņus un savus bijušos kolēģus, novēlu visiem veselību, pārliecību ne vienkāršajā laikā, ilgu mūžu un visu labu jums un ģimenēm, sevišķi sveicu savus bijušos skolēnus.”
Pirmie skolas solos sasēdās 2011. gada absolventi. Pirms gada viņi, tāpat kā tagadējie skolēni, steidzās uz stundu, kad zvans nemitīgi sauca. Pirms gada viņi vēl sapņoja par veiksmīgu eksāmenu nokārtošanu un iestāšanos augstskolās. Bet tas bija tikai pirms gada. Šodien viņus slavēja un viņiem pateicās skolas direktors A. Gžibovskis: “Viņi bija lieliski skolēni, tikai šodien tādi sakautrējušies... Pateicoties šai klasei, pirmo reizi esam augstajā trešajā vietā Latvijas skolu reitingā. Mēs bieži vien tajā ieņemam labas vietas, bet nekad nebijām tik augstu. Pagājušajā gadā mums tas izdevās. 3. vieta starp Latvijas lauku vidusskolām izcīnīta, pateicoties skolotāju darbam, un lielākais nopelns tajā bez šaubām ir šiem mūsu absolventiem. Pierasts sacīt, ka skolēniem jānes skolas vārds pasaulē. Tad, lūk, šiem jauniešiem tas izdevās pilnā mērā un pat vairāk. Mūs daudzi apsveica, pat tie, kuri nekad agrāk nepazina, daži griež zobus. Bet mēs kļuvām populāri. Paldies jums.”
Pērnā gada absolventi pateicās skolotājiem un apliecināja, ka katrs no viņiem ar lielu lepnumu saka: “Esam no Ezernieku vidusskolas, no Latgales, no šīs vismīļākās un visbrīnišķīgākās skolas!”
Sekmīgi nokārtojuši improvizēto eksāmenu, paldies skolai un skolas kolektīvam, saviem skolotājiem sacīja arī citu gadu jubilāri. Uz absolventu vakaru tika gaidīti 10, 30, 40 un 50 gadu jubilāri. Ne visi ieradās, bet tie, kuri atbrauca un atnāca, bija priecīgi redzēt savu skolu, kas laika gaitā ir mainījies, bet saglabājusi visas labās tradīcijas un bagātinājusies ar jauniem panākumiem. Kā jau ierasts šajos pasākumos, bija gan dāvanas, gan ziedi, skanēja skaisti vārdi un laba vēlējumi. Improvizētajos starpbrīžos uz skatuves kāpa skolas tagadējie audzēkņi, kuri bijušos skolēnus priecēja ar dejām un dziesmām. Svinīgā daļa beidzās ar vidusskolas himnu, kuru izpildīja skolas koris. Turpinājās kavēšanās atmiņās savās klasēs.
Juris ROGA