Kultūras centrs

Bibliotēkas vadītāja Jeļena Račicka pastāstīja, ka nākamā akreditācija būs pēc pieciem gadiem. Paldies iedzīvotājiem, kuri atbalstīja bibliotēku, gatavojoties akreditācijai — pensionāres M. Kazakeviča un G. Kuriloviča pašas piedāvāja fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem, lai būtu ar ko izdaiļot sienas. Bibliotēkā tika ierīkotas divas fotoizstādes “Mani mīluļi” (M. Kazakeviča bija sabildējusi savus mīluļus kaķus un suņus) un “Kad zied lilijas” (G. Kuriloviča ir liela puķu mīļotāja).

Ja runāt par bibliotēkas darba rādītājiem 2011. gadā, tad Piedrujas bibliotēkai tie ir pat ļoti labi, ņemot vērā nelielo iedzīvotājus skaitu un faktu, ka jau ne pirmo gadu šeit vairs nav skolas. Lasītāju skaits — 176, apmeklējumu skaits — 3866, izsniegumu skaits — 2912 eksemplāri, fonds — 6503 eksemplāri, t.sk.: 6254 grāmatas un 242 seriālizdevumi, 7 audiovizuālie dokumenti.

Ierobežotais finansējums nedod iespēju iepirkt visu nepieciešamo grāmatu klāstu, tālab, lai apmierinātu lasītāju interesi par grāmatām, bibliotekāre sadarbojas ar Kalniešu, Indras un Krāslavas novada centrālo bibliotēku, apmainoties grāmatām. Bibliotēkas lasītāji ir ne tikai bērni vai pensionāri, nāk arī strādājošā paaudze. Par lasītājiem pierakstījušies pat daži no strādniekiem, kuri realizē dzīvē pašvaldības projektu — remontē bijušo skolu.

”Kad slēdza skolu, bibliotēkas klientūra pamainījās,” turpina Jeļena. “Skolas laikā bija tā: atskan zvans, un katrā pārtraukumā bibliotēkā uzturējās bariņš bērnu. Tagad vairāk ir pieaugušo, bet sestdien man ir visnoslogotākā diena, jo jau no agra rīta bērni klāt kā likts.”

Statistikas dati, protams, dod priekšstatu par bibliotēkas darbu, bet vadītāja uzsver, ka pēc vietējās skolas slēgšanas Piedrujas pagasta bibliotēka viennozīmīgi kļuva par kultūras centru ar visām no tā izrietošām sekām. Ceturtdienās bibliotēkā darbojas interešu klubs “Bitīte”, kurā pulcējas aktīvākās sievietes. Bibliotēka rīko nelielus pasākumus un izstādes, tostarp arī bijušo skolēnu darbu izstādes. Piedrujas skolā savulaik bērnus mācīja Ņina Vasiļjeva, kura pasniedza darbmācību un va-dīja dekoratīvās mākslas pulciņu. Viņa saglabāja bērnu zīmējumus un citus darbiņus un nodeva tos bibliotēkai, lai saglabātu nākamajām paaudzēm. Bibliotekāre cenšas tos parādīt iedzīvotājiem, regulāri mainot ekspozīciju. Interesants fakts — bijušo Piedrujas skolēnu zīmējumos attēlotās tēmas nav zaudējušas aktua-litāti mūsdienās. Svaigi uzarts lauks, tālumā klēts starp diviem ozoliem un kviešu vārpas tuvplānā — kas vēl spilgtāk pasaka zemes patieso vērtību, kuru izpārdodam svešiem kungiem. Alus kauss, šķīvis un ozollapas — tas ir Jāņu laiks. Stārķis caur ezera meldriem raugās uz sauli — esam piemirsuši, kas gādā bērnus! Nākamajā zīmējumā puisis un meita katrs uz sava pakalna puķu pilnā pļavā. Vārdu sakot, ir par ko aizdomāties.

Blakus telpā ierīkots tāds kā muzejs, lielākoties tajā ir eksponāti, kas stāsta par Piedrujas pamatskolu, kura 2008. gada 3. maijā atzīmēja 140 gadu jubileju. Jau nākamajā gadā skolu slēdza, ir palikušas vairs tikai dārgas atmiņas.

Juris ROGA