Atgriežoties pie jautājuma par tarifiem...

Krāslaviete J. P., kura dzīvo Rēzeknes ielas 6. namā, vērsās redakcijā ar šāda satura vēstuli:

“Siltuma tarifs pilsētā nemainās kopš 2008. gada. Un tomēr rēķini par apkuri ar katru gadu aizvien paaugstinās. Pagājušā gada novembris tiek uzskatīts par vissiltāko mēnesi pēdējo 88 gadu laikā, taču rēķins, kas pienāca par šo mēnesi, izrādījās nereāls: ārā temperatūra bija plusos, bet tas sasniedza 0,8033 Ls/m2 + PVN, bet decembrī — 0,8587 Ls/m2! Kādu rēķinu saņemsim par janvāri, var tikai iedomāties. Gribas pajautāt SIA “Krāslavas nami” vadībai, kā tiek padots siltums dzīvojamiem namiem, ievērojot laika apstākļus? Kāpēc par novembri tik augsti tarifi? Kas kontrolē visus šos jautājumus?” Seko paraksts: “Rēzeknes ielas 6. nama īrnieki.”

Pilnīgi taisnīgi uzskatījusi, ka uz jautājumiem jāatbild tiem, kam tie, starp citu, arī adresēti, vērsos ar vēstuli atbildīgajā organizācijā, tas ir, SIA “Krāslavas nami”. No firmas valdes locekļa Valērija Maslova saņēmu izvērstu atbildi, kas tiek publicēta praktiski bez saīsinājumiem. Es atļāvos tikai izslēgt dažādu Ministru kabineta noteikumu un lēmumu nosaukumus, kas regulē siltumenerģijas padeves kārtību, tās aprēķinu un citas blakuslietas, lai neiedziļinātos sīkumos, kas mūsu gadījumā ir lieki.
“LR MK noteikumi Nr. 876 paredz, ka visos objektos sil- tumenerģijas piegādātājs uzstāda siltumenerģijas skaitītājus. Dzīvojamā māja Rēzeknes ielā 6, Krāslavā ir uzstādīts siltum- skaitītājs, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ko apliecina esošais verificēšanas sertifikāts. Siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts mājas ievadā un uzskaita siltumenerģijas kopējo patēriņu ēkā (ieskaitot koplietošanas telpas).

Kārtību, kādā atsevišķa dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzī- vojamā mājā norēķinās par izlietoto siltumenerģiju, nosaka LR MK noteikumi Nr. 1013, kas paredz, ka apmaksu par siltum- enerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) īpašnieks veic proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai.”

Citiem vārdiem sakot, patērētās siltumenerģijas kopapjoms, kas tiek aprēķināts atbilstoši skaitītāja rādījumiem, tiek dalīts ar mājā esošo dzīvokļu kopējo platību, tad pareizināts ar katra dzīvokļa platību. Iznākumā tiek aprēķināts dzīvokļa siltumenerģijas apjoms(megavatstundās, MWh), kas pareizināms ar spēkā esošo tarifu (tagad tas ir Ls 39,82 par MWh bez PVN).

“Likumsakarīgi, ka siltumenerģijas patēriņš ir atkarīgs no ārējas gaisa temperatūras un laika apstākļiem. Bez tam dažāda tipa mājās siltumenerģijas patēriņš var būtiski atšķir- ties, tas ir atkarīgs no mājas siltināšanas pakāpes, mājas lieluma un vairākiem citiem faktoriem. Attiecīgi tarifam nemai- noties, katru mēnesi mainās maksa par apkuri.”

Maslova kungs paskaidroja, ka siltumenerģijas patēriņa uz- raudzību ir tiesīgs veikt dzīvojamas mājas dzīvokļu īpaš- nieku kopīgi ievēlētais pārstāvis (mājas vecākais vai energo- pārvaldnieks), kuru šim darbībām pilnvaroja lielāka dzīvok- ļu īpašnieku daļa ar savu lēmumu. Pilnvarotā persona var pie- dalīties siltumskaitītāja rādījumu nolasīšanā, kā arī dzīvokļu īpašnieku vārdā lūgt samazināt vai palielināt siltumenerģijas padeves apjomu dzīvojamai mājai. SIA „Krāslavas nami” ne- bija iesniegts šāds pilnvarojums no dzīvojamas mājas Rēzeknes ielā 6 dzīvokļu īpašniekiem, un mājai nav ievēlēta per- sona, kas veiktu augstākminētas darbības.”

V. Maslovs iesniedza arī informāciju par siltumenerģijas patēriņu Rēzeknes ielas 6. namā, kā arī vidējām mēneša temperatūrām pagājušā gada un 2010. gada novembrī — decembrī.

Tā kā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem novembra vidējā temperatūra divu gadu laikā bija vienāda, maz atšķirīgi arī siltumenerģijas patēriņa rādītāji. Jau šī gada janvārī mājas siltumenerģijas patēriņš palielinājās salīdzinoši ar 2011. gada decembri un sastādīja 52,417 MWh, bet arī laika apstākļi izmainījās: vidēja gaisa temperatūra janvārī bija -5,2 grādi Celsija.

Vēl ko gribu teikt: saskaņā ar tā paša Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem, kā paskaidroja V. Maslovs, vidējā temperatūra pēdējos gados atšķīrās ne tik stipri, kā to daži iedomājas. Piemēram, 2009. gadā tā bija + 3,2 grādi Celsija, 2008. gadā — + 2, 2007. gadā — +0,1, 2006. gadā — + 3,3. Vārdu sakot, pēdējos vienpadsmit gados novembrī nebija atzīmēta vidējā temperatūra, kas būtu zemāka par 0 grādu atzīmi.

Respektīvi, vienīgā izeja norādītās mājas, kā arī visu pārējo māju īrniekiem, kuriem radušies analoģiski jautājumi, ir deleģēt godīgu, tehniski izglītotu un aktīvu pilnvaroto, kurš uzņemtos visu daudzdzīvokļu nama īrnieku iksezonas galvassāpes. Bet kur tādu atrast? Tas jau ir cits jautājums.

Sagatavoja Marina NIPĀNE