Grib skaidrību un nākotni skolai

Vēstule:

“Dagdas novada pašvaldība pēdējos divus gadus seko norisēm saistībā ar Dagdas arodvidusskolas darbības organizāciju, balstoties uz informāciju, kura nonāk no masu saziņas līdzekļiem vai nejaušām sarunām ar citu novadu vadību, tiekoties Latgales plānošanas reģiona kopējās sanāksmēs. Šāda veida komunikācija mūs neapmierina un liekas pazemojoša.
Īstenotās reformas notiek pusslepenā režīmā, bez vietējās pašvaldības iesaistes par iecerētajiem pasākumiem. Tāds darba režīms rada neizpratni. Tajā pašā laikā pašvaldība apzinās, ka juridiski Dagdas arodvidusskolas darbības regulējums ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājums.

Tomēr, vadoties no teritorijas labas pārvaldības principa un nepieciešamības plānot Dagdas novada tālākās attīstības perspektīvas, vēlamies saprast ministrijas oficiālo viedokli par iecerēto reformu un galamērķi.

Lūdzam rast iespēju ieplānot ministrijas atbildīgo darbinieku un parlamenta pārstāvju vizīti Dagdas novadā, lai iepazīstinātu ar iecerēm un rastu kopīgus risinājumus. Par iespējamo vizīti lūdzam informēt.

Ar cieņu, Dagdas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs V. Stikuts.”

Priekšsēdētāja komentārs

Atbildot uz žurnālista jautājumu, kas vēl pašvaldību satrauc, V. Stikuts sacīja: “Mums nepatīk izveidojusies situācija un tas, kā notiek reforma. Visvairāk satrauc neziņa, kas būtībā sākās pirms diviem gadiem, kad ar mums pārstāja runāt par šīs reformas iecerēm un rezultātiem. Tas ir noticis, neskatoties uz to, ka arodvidusskola atrodas novada teritorijā un apkalpo ne tikai Dagdas novadu, bet arī citus novadus. Izskatās, ka ministrija to uztvēra kā savu darba lauciņu, no kura nekāda informācija nedrīkst noplūst uz ārpusi, un izreformēja tik tālu, ka tie iedzīvotāji, kuri dzīvo arodvidusskolas teritorijā esošajās daudzdzīvokļu mājās un saņēma siltumu no skolas katlumājās, pērn tika nostādīti fakta priek-šā, ka turpmāk viņu mājas neapkurinās.

Tas bija pirmais piliens. Arī elektroapgāde tām mājām ir organizēta caur arodvidusskolu, proti, ir kopīgs skaitītājs trim mājām, kas saskaita kopējo patēriņu, un vēl ir skaitītāji uz katru māju. Bet viss iet caur skolu. Absurds. Vajadzētu šo elektrības pieslēgumu nodrošināt neatkarīgi no skolas. Prasījām atbalstu ministrijā, nevienu investīcijas latu neiedeva.

Uztrauc teritorijas jautājums. Arodvidusskola atrodas uz Dagdas Romas katoļu baznīcas zemes, skolas ēkas un būves pamazām pārvēršas par graustiem. Tur ir jāiejaucas būvvaldei, jo tiek apdraudēta cilvēku dzīvība. Pavisam nesen katlu mājas vecajam skurstenim nobruka augšējās daļas fragmenti, iet bojā arī lielās saimnieciskās ēkas.

Rodas iespaids, ka arodvidusskolu pamazām “gremdē”, bet investīcijas novirzīs uz Višķiem. Latvijā tas raksturīgi daudzām valsts iestādēm - kur dzīvo priekšnieks, tur viņš sev apkārt veido struktūru, bet pārējiem atliek vien sazināties ar viņu caur datoru un telefonu.

Mūs uztrauc šī neziņa, jo arodvidusskolā tomēr strādā vairāk par 40 mūsu iedzīvotājiem, tajā mācās vairāk nekā 230 audzēkņu, un nākotnē skolai būtu perspektīva. Bet mākslīgi tiek radīta situācija, lai skolu kaut kā nospiestu uz ceļiem. Mēs negribam ko tādu pieļaut. Neviens nav pateicis, kāds ir reformas paredzamais rezultāts. Laikam tikai Latgalē varēja atļauties tādu reformu, kas visus sadalīja pa debespusēm, citās vietās nosaukumos figurē pilsētas.

Es jau pieprasu oficiālu vizīti pie ministra, jo beigu beigās, kas mēs par varu, ja nezinām, kādi procesi notiek mūsu teritorijā? Ne reizi vien par šo jautājumu esmu atgādinājis arī 11. Saeimas deputātam Jurim Viļumam, kurš tomēr varētu nākt palīgā savam novadam, bet pagaidām notiek laika novilkšana. Starp citu, šodien ir 8. februāris, bet atbildes uz pašvaldības vēstuli vēl nav.

Šī skola ir vajadzīga novadam. Parēķiniet attālumus - nekāda sabiedriskā transporta nav. Turklāt kāpēc jauniešiem kaut kur tālu braukt, ja interesējošo izglītību var iegūt uz vietas, piedevām ne sliktu. Vajag tikai saskaņot, lai mācību programmas nedublējas, bet to varam sarunāt Latgales plānošanas reģiona līmenī. Ja valdība neko vairāk nevar palīdzēt, lai piešķir mērķdotāciju pedagogu un meistaru atalgojumam, līdzīgi kā tiek darīts vispārizglītojošajām skolām, un tad nodod skolu pašval-dībai. Mēs to pieskatīsim, rakstīsim projektus, varbūt tas spēs dot konkrētu rezultātu. Arī jaunieši ir jāieinteresē iegūt kvali-tatīvas zināšanas uz vietas, apgūt noderīgu profesiju, kurā iespējams ilgstoši strādāt. Pašvaldībai tas ir ļoti svarīgi, tas sasaucas arī ar mūsu priekšlikumiem Valsts prezidentam par steidzami veicamajiem darbiem Latgales un pierobežas teritoriju attīstībai.”

Pierakstīja Juris ROGA