• Lauru vainagotā

    Teicamnieki mūsdienās ir reta parādība. Patlaban būt par teicamnieku nav vienkārša lieta. Neatlaidīgs darbs, brīvā laika trūkums — lūk, teicamu mācību pavadītājfaktori. Nav viegli ik dienu visa mācību gada garumā apgūt vienlaikus daudzas zinātnes. Maz ir gribētāju teicamu sekmju dēļ skolā atteikties no daudziem mūsdienu dzīves jaukumiem. Ne vienmēr atradīsi sapratni arī starp klasesbiedriem... Taču noteikumi — tas ir tikai iegansts izņēmumiem.

    Lasīt
  • Asūne - Ķepova: līdzīgais un atšķirīgais

    Dagdas novada Asūnē ir izdevies saglabāt dzīvokļu centrālapkuri, kuras priekšrocības un trūkumus bauda divu daudzdzīvokļu māju iemītnieki: vienā ir 27 dzīvokļi, otrā — 18. Asūnes un Ķepovas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Plesņa atzīst, ka šīm mājām nepieciešami uzlabojumi, jo ēkas nav siltinātas, tālab ir lieli siltuma zudumi.

    Lasīt
  • Janīna: “Dzīve ir izdevusies!”

    Pašvaldības iestādē “Veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda”” ir sava klīniski diagnostiskā laboratorija, kurā jau vairāk nekā 40 gadu par laboranti strādā Janīna Zaķe.

    Lasīt
  • Darīt labus darbus, rūpēties par cilvēkiem

    Daudziem mūsu dienās ir nepieciešams gan morālais, gan materiālais atbalsts. Katrs pašlaik izdzīvo, kā spēj. Nav viegli pārvarēt grūtības arī mūsu pilsētas invalīdiem. Būtisks atbalsts viņiem ir Krāslavas invalīdu biedrība “Stariņš”, kas izveidota pēc pašu cilvēku ar īpašām vajadzībām iniciatīvas. Biedrības valdes galvenais mērķis ir invalīdu adaptācija dzīvei mūsdienu sabiedrībā, arodu iemaņu apgūšana, reālas palīdzības sniegšana īpaši tiem, kuriem ir balsta un kustību aparāta traucējumi. Biedrībā ir 110 invalīdi, 26 no viņiem nevar brīvi pārvietoties.

    Lasīt
  • Par šo un to, par visu ko

    Kā šveicieši dēvē sevi? Nosaukums “Šveice” cēlies no Švicas apgabala, kam bija svarīga loma valsts vēstures sākotnējā periodā. Taču šodien pasaules kartē mēs neatradīsim šo vārdu. Šveices iedzīvotāji, kuri runā franču valodā, savu valsti dēvē “Lja Sjuis”, vāciski runājošie — “Schveiz”, itāliski — “Sviccera”. Taču neviens no šiem nosaukumiem netiek lietots uz pastmarkām. Te figurē valsts latīniskais nosaukums — Helvecija. Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2011. gada 4. oktobra laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Preiļu iecirknis Laikā no 23. līdz 29.septembrim reģistrēti 59 notikumi. Uzsākti trīs kriminālprocesi. Sastādīts 91 administratīvo pārkāpumu protokols, no tiem: 0 par sīko huligānismu un četri par atrašanos sabiedriskā vietā reibumā. Ar akcīzes nodokli apliekamo preču tirdzniecības, glabāšanas un realizācijas noteikumu ievērošanas kontrolei veikti divi reidi, kuru laikā pārkāpumi netika konstatēti.

    Lasīt
  • Rezultāti liecina paši

    Ezernieku vidusskola tiek mīlēta paaudzēs — šeit mācījušies daudzu tagadējo skolēnu vecāki un vecvecāki, tālab arī savas atvases viņi laiž skolā, par kuras augsto reputāciju pašiem nav ne mazāko šaubu.

    Lasīt
  • Optimistiska skola

    Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis informēja, ka šī gada 1. septembrī mācības uzsāka 151 skolēns: 1.-4. klasē kopskaitā ir 46 bērni; 5.-9. klasē - 63; vidusskolas (10.-12. klasē) — 42. Strādā 18 skolotāji, ieskaitot divus amatu savienotājus. Pedagogu kolektīvā ir tikai trīs vīrieši.

    Lasīt
  • Puķu dobe gatava!

    Gan Krāslavas BSRC “Mūsmājas”, gan biedrība Ģimenes atbalsta centrs ”Atvērtība” 2010. gada nogalē mainīja savu atrašanas vietu un pārvietojās uz Krāslavas pamatskolas internāta telpām, kuras arī šobrīd vēl tiek labiekārtotas un pielāgotas klientu vajadzībām.

    Lasīt
  • Novērš mitruma klātbūtni

    Krāslavas invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs “Krāslava” šogad startēja konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2011” ar projektu “Krāslavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba “Krāslava” ēkas jumta seguma remonts”. Konkursu organizēja Krāslavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu ”Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”, abi organizatori piešķīra finansējumu.

    Lasīt