Netālu no Indras tautas nama atrodas vecais muižas stallis, kuram daļēji iekritis jumts. Kam pieder šī vēsturiskā ēka (pašvaldībai, privātpersonai/-ām)? Kas tiek darīts, lai glābtu šo ēku no iznīcības? Ja ēkas glābšana neietilpst neviena plānos, kad tā tiks nojaukta un apkārtne rekultivēta?
LasītNē, nē, godājamo lasītāj, runa nebūs par slaveno Maestro. Jaunais talants Pauls Nartišs dzīvo mūsu jaukajā pilsētiņā. Visas dzīves garumā es nepārstāju atkārtot: Krāslava ir radošu cilvēku — mākslinieku, amatnieku, literātu un muzikantu — šūpulis. Krāslavas pamatskolā, kā arī mūzikas skolā Pauls iestājās vienlaikus. Tas laimīgais gadījums, kad vērīgie vecāki laikus pamanīja sava dēlēna muzikālās spējas. Pieci gadi izrādījās pietiekams laika posms, lai apkopotu pirmos rezultātus. Atzinība Starptautiskajā mūzikas olimpiādē Tallinā vieš lielas cerības.
LasītDagdas novada jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Ilatovska aicina jauniešus pieteikties brīvprātīgajam jauniešu darbam vasarā. Atgādināsim, ka šovasar ir plānots iesaistīt 72 Dagdas novada jauniešus pasākumā “Jauniešu darbs vasarā” no 13 līdz 25 gadu vecumam.
Lasīt9. maijā Dagdas bērnu bibliotēkā notika radoša darbnīca “Audumu ziedi,” kurā bibliotekāres Ilona Bronka un Aina Kumačeva aicināja darboties 5.-9. klašu skolēnus. Atsaucās 14 dažāda vecuma zēni un meitenes, kas ir ļoti laba aktivitāte. Katrs no viņiem izgatavoja pa dekoratīvā auduma ziedam, kuru varēs uzdāvināt savai māmiņai, vecmāmiņai vai citam tuvam cilvēkam Mātes dienā. Nav labākas dāvanas māmiņai, kā pašu rokām darināta mantiņa!
LasītNekas šajā pasaulē nav mūžīgs... Mēnešu un gadu ritumā daudz kas aizmirstas, bet cilvēka atmiņa glabā galveno — zīmīgus notikumus, spilgtus vārdus. Nesākšu mānīties: vienmēr patīkami ieraudzīt redakcijā pazīstamas sejas — manu seno publikāciju varoņus. Ciešs rokasspiediens, un seko parasts jautājums: “Kā klājas?”, bet es aizvien biežāk neviļus atbildu: “Diemžēl dzīve paiet...” Tikai tas nav iegansts sarūgtinājumam: vairāk gadu — vairāk draugu.
LasītPagātnē palikuši tie laiki, kad 5. maijs bija lielās valsts (no kuras palikušas atmiņas vien) preses darbinieku profesionālie svētki. Tā jau ir sagadījies: tieši šajā vasarīgi siltajā dienā pašā Krāslavas centrā es satiku nepazīstamus baikerus. Iepazināmies, un uzreiz noskaidrojās, ka mans amata kolēģis Aleksejs ar meitu Annu un draugu Georgiju atklāj baikeru sezonu ar braucienu pa maršrutu Maskava — Jūrmala. Nakšņoja Vitebskā, otrajā dienā ieturēja maltīti Krāslavā, un viņus neviļus pārņēma sajūsma par kluso pilsētiņu Daugavas krastā, par saglabāto centru ar oriģinālo arhitektūru. Krāslavai patiešām ir sava neatkārtojamā seja, bet atjaunotnei ir tikai restaurācijas raksturs. Divtik patīkami, kad Latvijas viesi pamana to. Aleksejs GONČAROVS
LasītPiesārņotā daba, sabojātie atkritumu konteineri, no-lauztie kociņi, st-hiskās izgāztuves pilsētā, mežos, upju un ezeru krastos — tie ir skati no mūsu grēcīgās dzīves. Tāpēc neviens nedrīkst palikt vienaldzīgs pret šo kaiti ar nosaukumu — cūcība. Spodrības mēnesis tuvojas nobeigumam, bet cīņa par veselā saprāta triumfu turpinās. Dzīvot kulturālā vidē ir liela laime! Tad nelaupiet sev šo skaistuma vērošanas prieku. Aleksejs GONČAROVS
LasītKrāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks intervijās laikrakstam “Ezerzeme” ne reizi vien klāstīja pašvaldības prioritātes pilsētas ielu remontu jautājumā, tostarp akcentējot tranzīt-ielu remontu nepieciešamību. Pateicoties veiksmīgiem projektiem un investīcijām, Rīgas - Augusta iela uz šodienu ir labākā visā Krāslavā, neskatoties pat uz to, ka pilsētas centrā tā arī palika neizremontēts aptuveni 100 metrus garš posms.
LasītTradicionālajā maija skrējienā apkārt Krāslavai piedalījās 168 sportisti vecumā no 8 līdz 59 gadiem. Tāpat kā pirms gada, labāko laiku piecu kilometru distancē (15:55,5 minūtes) uzrādīja pazīstamais slēpotājs Oļegs Andrejevs, Olimpisko spēļu-2010 Turīnā dalībnieks. Rekorda laiku sievietēm (21:00,3 minūtes) arī demonstrēja slēpotāja Latvijas izlases komandas pārstāve Natālija Kovaļova.
Lasīt27. aprīlī Krāslavas Bērnu un jauniešu centrā notika seminārs mūsu novada skolu teātru kolektīvu vadītājiem. Tēma bija skatuves kustību un skatuves runas jautājumi. Tā bija režisoru jaunrades laboratorija. Skolotāji atrada jaunas formas darbā ar jaunajiem aktieriem, meklēja atbildes uz režijas jautājumiem. Līdztekus galvenajiem jautājumiem semināra dalībnieki apsprieda aizejošā teātra gada rezultātus un plānus nākamajam.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
.jpg)
