Boksa tiesnesis ar pasaules slavu

Mans senais paziņa Pāvels Maksimovs no Rīgas piezvanīja iepriekš un paziņoja, ka maija pirmo nedēļu pavadīs dzimtenē — Grāveru pusē. Es nepalaidu garām izdevību vienoties par tikšanos Krāslavā un palūdzu boksa tiesnesim ar pasaules slavu paķert līdzi pēdējo gadu fotouzņēmumus, jo kopš mūsu pēdējās tikšanās, pēc kuras tapa publikācija, pagājis diezgan daudz laika.

Īss atskats pagātnē. Par pārsteigumu mūsdienu jaunatnei paziņošu, ka pirms trim četriem gadu desmitiem agronoma, zootehniķa, veterinārārsta, celtnieka speciālista un inženiera profesijas bija ne tikai ļoti pieprasītas, tām bija arī prestižs Latvijā. Darbs nebija no vieglajiem — ļoti augsta atbildība, toties pieklājīga alga plus piemaksas un prēmijas, atvieglojumi. Un vissvarīgākais — gods un cieņa. Lūk, arī Pāvels mērķtiecīgi pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju Jelgavā, tad ar aizrautību un atbildību pildīja zootehniķa pienākumus sovhozos “Grāveri”, “Sīvers” un “Krāslava”, vēlāk strādāja Krāslavas un Dobeles rajona lauksaimniecības pārvaldēs. Kopš studiju gadiem aizrāvās ar boksu, desmit gadus cīnījās ringā, piedalījās 105 cīņās, guva 90 uzvaras, tieši puse ar nokautu. Izcīnījis PSRS sporta meistara nosaukumu, vēlāk aizrāvās ar trenera un tiesneša darbu. Kad tradicionāli agrārajā valstī lauksaimniecības nozarei Latvijas ekonomikā vairs nebija prestiža, zootehniķis Maksimovs aizgāja strādāt banku nozarē, paralēli nodarbojoties ar boksu un kikboksingu. Pašlaik viņš ir starptautiskās kategorijas (AIBA) tiesnesis, pastāvīgi tiek aicināts tiesāt, taču banka savu darbinieku atlaiž komandējumos tikai uz Eiropas un pasaules mēroga čempionātiem. Sešpadsmit tiesneša gados viņš apmeklēja Holandi, Grieķiju, Itāliju, Zviedriju, Norvēģiju, Somiju, Dāniju, Beļģiju, Poliju, Maķedoniju, pabija vēl septiņās bijušajās padomju republikās.

Bija Latvijas Boksa federācijas galvenais tiesnesis, Ziemeļeiropas bokseru līgas galvenais tiesnesis un vairāk nekā piecpadsmit gadus — Latvijas kikboksa federācijas galvenais tiesnesis.

No iespaidīgas sporta fotogrāfiju kolekcijas publikācijai laik- rakstā “Ezerzeme” es atlasīju tikai trīs un palūdzu Pāvelu komentēt fotouzņēmumus. Pirmā fotogrāfija ir visdārgākā, visnozīmīgākā. 2006. gadā pasaules boksa čempionātu junioriem (U-19) apkalpoja pussimta planētas labāko boksa tiesnešu. Pirmo reizi pasaules boksa vēsturē tiesnešu reitingi no visiem kontinentiem tika noteikti ar datora palīdzību. Tad, lūk, vismazāko soda punktu skaitu saskaņā ar elektronisko sistēmu (0,27) ieguva Pāvels Maksimovs, kas arī ļāva pārstāvim no Latvijas izcīnīt pasaules čempionāta labākā boksa tiesneša titulu. Pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē! Tā piemiņas balva ir visdārgākā viņa personīgajā kolekcijā, kur saudzīgi tiek glabāti daudzi apbalvojumi par augsti profesionālo tiesāšanu.

Trešais kadrs — atgādinājums par pagājušā gada profesionālo bokseru turnīru kikboksā (K-1), kas risinājās Jelgavā. Skats nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem: atļauti visi sitienu veidi — ar rokām, elkoņiem, kājām... Andrejs Pokumeiko, kuru piecus gadus trenēja Pāvels Maksimovs, profesionālajā cīņā guva uzvaru. Tas ir trenera trīsdesmit gadu ilgā darba lieliskais rezultāts!

Ne mazāk interesants arī otrais fotosižets. Pagājušā gada jūnijā arēnā “Rīga” notika pirmais pasaules tafgaju (hokejisti iebiedētāji) čempionāts. “Icebox 2011” dalībvalstu saraksts iespaidīgs — Kanāda, Krievija, Slovākija... Notika sensācija: par pirmo pasaules čempionu starp tafgajiem kļuva Rīgas dinamietis Aleksejs Širokovs. Patiešām dzimtās mājas sienas palīdzēja!
...Īsa bija mūsu saruna redakcijā — tikai pusstundu, jo abi steidzāmies. Pabeidzis sarunu par sporta tēmu, Pāvels izteica sajūsmu par Krāslavā notiekošajām izmaiņām — par dzidriem ūdeņiem atjaunotajā parka dīķī, oriģinālām laternām gar alejām, skatu laukumu pie vecās pils, no kurienes paveras romantisks skats uz Daugavu. Bet cik ļoti pārvērties pilsētas centrs, kas nebūt nav zaudējis savu patriarhālo jaukumu... “Cilvēki ir tādi paši — atklāti, laipni. Daudzi pazīst mani, apstādina, es jau mazliet noguru no jautājumiem,” atzinās mans slavenais sarunbiedrs. “Īsti laikā parādīsies šī publikācija, tajā būs atbildes uz daudziem jautājumiem, kurus man nācies uzklausīt šajās rūpju pilnajās dienās, jo tagad esmu aizņemts vasaras mājiņas labiekārtošanā mantojamajā Sakovas ezera krastā. Sapņoju atgriezties mājās uz visiem laikiem, nav skaistākas vietas uz zemes par to, kur pagāja tava bērnība. Uz mājām mani velk pastāvīgi, lūk, arī jūnijā noteikti atbraukšu uz Grāveru skolas bijušo audzēkņu salidojumu. Ko pateikt uz atvadām? Tagad ļoti svarīgi ir aizraut jaunatni ar sportu, jo Krāslava vienmēr bija balvu ieguvēju un pasaulslavenu čempionu šūpulis. Šī tradīcija gan jāturpina, gan jāvairo. Tikai no masu sporta izaug kontinenta un pasaules lieluma zvaigznes, bet aizraut mūsdienu jaunatni ar fizisko kultūru nav viegls darbs. Lai sasniegtu šo mērķi, nav jāžēlo nedz spēki, nedz līdzekļi. Veselā miesā mājo vesels gars! Sirsnīgs sveiciens visiem mūsu bijušajiem kolēģiem — lauksaimnieciskās ražošanas organizētājiem! Man saglabājušās vislabākās atmiņas par tiem neaiz- mirstamajiem gadiem, kas pavadīti Krāslavas rajonā. Sāpīgi ir apzināties: lielais sabrukums pārvilka svītru visam tam, ko mēs darījām ar tik lielu mīlestību un centību...”

Pēdējais, ko gribu pateikt. Kurš gan varēja padomāt, ka enerģiskais Pāvels Mak-simovs ir piecu bērnu tēvs. Bet tā ir atsevišķa tēma nākamajai publikācijai. Azartisko līdzjutēju Pāvelu bandanā es iemūžināju pagājušajā vasarā autorallijā Krāslavā. Nešaubos, ka mūs gaida jaunas sirsnīgas tikšanās.

Laipni lūdzam uz redakciju, mūsu interesantie novadnieki!

Aleksejs GONČAROVS