Naktī no trešdienas uz ceturtdienu Saeimas deputāti pēc ilgām debatēm apstiprināja paredzamo budžetu 2014. gadam. Valdošie politiķi apgalvoja, ka jaunajā gadā katrs Latvijas iedzīvotājs sajutīs, ka dzīve uzlabojas. Toties, izvērtējot pašu budžetu, līdz solītajam “izrāvienam” ekonomikā vēl ir diezgan tālu.
LasītIr zināms — labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Protams, mūsu vēlētie pārstāvji atkal nebija uzdevumu augstumos: viņi vija intrigas, blēdījās un atklāti nodarbojās ar pašreklāmu. Un tomēr 2014.gada budžets — pa daudzajiem gadiem pirmais, kad Latvija (kaut arī minimāli) atļāvās sākt risināt sociālās problēmas. Krīzes dziļākais punkts nu ir garām, par “iesaldēšanu” un “apgriešanu” neviens vairs nerunā. Bet ja runā par nepildītiem solījumiem, tad pie tā Latvijas velētāji jau ir pieraduši. Viktors ŪDRIŠS
LasītKā atceramies, visu pagājušo gadu valdība solīja turpmāko nodokļu samazināšanu un nodokļu sloga pārnešanu no strādnieku pleciem uz patēriņa precēm un nekustamo īpašumu. Diemžēl politiķiem nepietika drosmes skart lielo zemes īpašnieku un spekulantu intereses.
LasītĪstais koalīcijas “strīdus ābols” bija demogrāfiskā politika. Pirms gada politiķi vienojās, ka Latvijā arī turpmāk tiks paaugstinātas “māmiņu algas”. Bet pēc tam labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) pēkšņi pārdomāja, uzsverot, ka “tikai un vienīgi ar pabalstu dzimstību nepalielināsi.”
LasītVēl vasarā valdības pārstāvji un valdošās partijas uzsāka strīdu par to, kāda būs budžeta prioritāte. Krīzes laikā finansējums tika samazināts visiem, tāpēc tagad katrai jomai ir diezgan argumentu, lai pierādītu savu patiesību. Un tomēr politiķi izvirzīja sociālo politiku - nabadzības samazināšana, mazturīgo aizstāvība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Bet, ņemot vērā to, ka Latvija joprojām turpina budžeta deficīta samazināšanu un, izlietot miljonus valsts parāda dzēšanai, “sociālie” kā prioritāte palika tikai uz papīra.
LasītLīdz eiro ieviešanai 2014. gada 1. janvārī atlikušas 50 dienas, kā rezultātā aizvien vairāk cilvēku un arvien aktīvāk interesējas par eiro ieviešanas gaitu.
LasītVeiksme uzsmaida tam, kurš zina savu mērķi un daudz strādā. Arī personīgā laime nav iespējama bez apkārtējo labklājības. Un kad jaunības aizraušanās pāraug dzīves jēgā, cilvēks ir nolemts atzīšanai un slavai.
LasītOktobris Latvijas vēsturē ir īpašs laiks, jo 1988. gada 8.oktobrī, pirms 25 gadiem tika dibināta Latvijas Tautas fronte. Tās vadībā Latvijas tauta gāja savu ceļu uz neatkarības atjaunošanu. Arī mūsu valstij būs jubileja — 95. gadadiena kopš tā tika proklamēta. Tādēļ Krāslavas novada Vēstures un Sociālo zinību metodiskās apvienības skolotāji kopīgi izvirzīja sev mērķi darbā ar skolēniem 2013./14.m.g. aktualizēt šos svarīgos notikumus. Skolēni skolotāju vadībā vāca no saviem vecākiem, vecvecākiem, radiem un kaimiņiem atmiņas par laiku no 1988. — 1991. gadam, 6.— 7. klašu skolēni veidoja prezentācijas par tematu “Katram pagastam (pilsētai) savs stāsts”, 8.— 9. klašu skolēni — “Latvijas vēstures svarīgākie notikumi”.
LasītBieži tā negadās, bet joprojām vēl dzīvoju Krāslavas zemnieku balles iespaidā. Protams, neizpalika arī jaunas iepazīšanās. Un pat notika sensācija: gados jaunā viešņa Velta Dilba, kura sēdēja pie Kombuļu galdiņa, izrādījās… ārzemniece. Triju gadu vecumā vecāki Veltu aizveda uz Īriju, kur viņa absolvēja vidusskolu un sāka strādāt tirdzniecībā. Bet, piedaloties ballē un redzot, kā viņas vienaudzes — radinieces Liene Dilba un Ilga Strazdiņa saņem godam pelnītās balvas, Velta pēkšņi nolēma, ka jāatgriežas mājās. Lai tā arī notiek! Aleksejs GONČAROVS
LasītGovju zvaniņi nemaz nav tik necils atribūts kā daudziem šķiet. Pirms pāris gadiem mediji rakstīja, ka Bavārijas federālajā zemē (Vācija) kāds tūrists aizturēts par govs kakla zvana zādzību. Policistiem viņš paskaidrojis, ka vēlējies iegūt bavāriešu suvenīrus. Savukārt viens no populārākajiem Šveices suvenīriem ir tieši govju zvaniņi. Latvijā, kas ir brūnaļu zeme, šodien var sameklēt pat kādu vairākas desmitgades vecu govju zvaniņu. Lai arī Latvijā nav dzirdēts par to, ka tūristi kāro šādus suvenīrus, domāju, Svariņu novadpētniecības istabā apskatāmais zvaniņš viņus ieinteresēs gan.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
