Govju zvaniņi nemaz nav tik necils atribūts kā daudziem šķiet. Pirms pāris gadiem mediji rakstīja, ka Bavārijas federālajā zemē (Vācija) kāds tūrists aizturēts par govs kakla zvana zādzību. Policistiem viņš paskaidrojis, ka vēlējies iegūt bavāriešu suvenīrus. Savukārt viens no populārākajiem Šveices suvenīriem ir tieši govju zvaniņi.
Latvijā, kas ir brūnaļu zeme, šodien var sameklēt pat kādu vairākas desmitgades vecu govju zvaniņu. Lai arī Latvijā nav dzirdēts par to, ka tūristi kāro šādus suvenīrus, domāju, Svariņu novadpētniecības istabā apskatāmais zvaniņš viņus ieinteresēs gan.
Senais muzeja eksponāts, visticamāk, kalēja vai varbūt arī cita prasmīga amatnieka darinājums ir vismaz pusgadsimtu vecs. Tā aprēķinājusi Erna Šļahota, kuras vecvecākiem savulaik piederējis šis zvaniņš, kura dzidro skaņu viņa atceras kopš savas bērnības.
“Vectēvs un vecmāte turēja dažas govis, kuras laida ganīties brīvā vaļā un tolaik neviens pat nepazina elektrisko ganu — zvaniņš bija vienīgais palīgs,” Erna kavējas atmiņās. “Vecvecākiem viensētas vienā pusē bija mežs, lopi mēdza aiziet tālu no mājas un tikai pēc zvaniņa skaņas varēja noteikt kur īsti atrodas govis. Zvaniņš arī palīdzēja nepieļaut situāciju, kad govis iebrien kaimiņu laukos.”
Vardu sakot, senāk zvaniņš ziņoja, kur īsti ganās govju ganāmpulki. Parasti zvaniņu karināja kaklā tikai gudrākajai govij jeb barvedei. Zvārgulis, zvaniņš ir sastopams arī latviešu tautas ticējumos, kas stāsta, piemēram, kā apliek zvaniņu ap kaklu, kā to noņem. Zīmīgi, ka pat gaišreģe Vanga, kura ir nosaukusi 22 priekšmetus, kurus katram jātur savās mājās, lai piesaistītu veiksmi, labklājību, veselību, bagātību, attīrītu enerģiju un vairotu labo, šo priekšmetu sarakstā ir iekļāvusi ne tikai visiem zināmo pakavu, sveces, zvīņas un citas lietas, bet arī zvaniņu. Jo dēmoni nespēj klausīties zvaniņu tīrās skaņas. Mēs pat nenojaušam, ka zvani mūs aizsargā un arī turpmāk tas tā būs.
Juris ROGA
.jpg)
