Drīz maciņos būs eiro

Pensijas vecuma ļaudis satrauc galvenokārt naudas atpazīšanas jautājums. Viena lieta ir iegaumēt nacionālo valūtu, kas nav pārlieku sarežģīti un pavisam cita — daudzu valstu naudaszīmes. Vai un kā valsts gādās, lai visi iedzīvotāji, arī tie, kuriem ikdienā nav pieejama Latvijas televīzija vai radio, kuri nevar atļauties abonēt laikrakstus un kuri nesaprot latviešu valodu, būtu ieguvuši visu svarīgāko informāciju un nebaidītos saņemt atlikumu veikalā, tirgū vai norēķināties ar kaimiņu par kādu pakalpojumu? Ko ieteikt tiem vecīšiem, kuri ir vientuļi un bieži spiesti paļauties tikai uz sevi un savu sapratni par lietām? Kam īpaši būtu jāpievērš uzmanība un kur meklēt aizstāvību problēmu un dažādu nesaskaņu gadījumā? Vai sodi par mānīšanos ar naudu ir pietiekami bargi, lai tie spētu atturēt tos, kuri šādi kāro iedzīvoties uz sirmgalvju rēķina?

Atbildes uz šiem jautājumiem lūdzu sagatavot 11. Saeimas deputātu Juri Viļumu, kurš ir mūspuses iedzīvotāju ievēlēts pārstāvis valsts varas augstākajos gaiteņos. Jautāju arī, kāda ir Viļuma kunga personīgā nostāja eiro ieviešanas jautājumā?

Par naudas atpazīšanu un informētības jautājumu

“Izprotot naudas maiņas radītās neskaidrības gan vēsturiski sāpīgās pieredzes dēļ, gan analizējot citu eiro lietotājvalstu pieredzi naudas maiņas periodā, Latvijas valsts ir centusies parūpēties, lai informācija par eiro ieviešanas gaitu Latvijā būtu maksimāli sasniedzama visiem iedzīvotājiem.

Ir sagatavoti un aktīvi tiek izplatīti dažāda veida informatīvie materiāli — skaidrojošas reklāmas televīzijā, publikācijas preses izdevumos, izglītojošie semināri novados un dažādi informatīvie bukleti, kas tiek izplatīti gan skolās, gan ar pasta nodaļu, sociālo darbinieku un pašvaldību starpniecību. Turklāt visa iepriekšminētā informācija tiek sagatavota un ir pieejama ne tikai latviešu valodā.

Visās eiro lietotājvalstīs apgrozībā esošās papīra naudaszīmes ir vienādas, līdz ar to pēc sākotnējās iepazīšanās, ar to atpazīstamību nevajadzētu būt lielām grūtībām. Monētu vienas puses dizains ir atšķirīgs katrā eiro valstī, taču monētu izmēri, materiāls un vērtību raksturojošās puses dizains visām valstīm ir vienāds. Ja tomēr rodas šaubas par kādas monētas atpazīstamību, tad veikalā noteikti var palūgt pārdevēju atlikumu izdot, izmantojot tieši Latvijas eiro monētas (ar Latvijas ģerboņa un tautumeitas attēlu).”

Par drošību

“Runājot par drošību, gribētu atgādināt praktiski svarīgāko. Pirmkārt, to, ka pā- reja uz eiro ir naudas maiņa, nevis reforma — ar naudas maiņu uzkrājumi latos vienkārši tiek izteikti eiro valūtā pēc nemainīga, nu jau daudzus gadus pastāvoša maiņas kursa. Naudas maiņa banku kontos notiks automātiski, bet skaidru naudu ilgu laiku varēs mainīt Latvijas Pasta filiālēs un Latvijas komercbankās. Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi. Tādēļ pirmo eiro lietošanas mēnešu laikā aicinātu atturēties no tūlītējas uzkrājumu, ja tādi ir, maiņas, lai izvairītos no steigas radīta apjukuma. Vecāka gada gājuma cilvēkiem noteikti būtu jābūt piesardzīgiem un, iespēju robežās, jālūdz tuvinieku palīdzība. Noteikti ieteiktu atturēties no šaubīgu maiņas punktu vai privātpersonu izteiktiem maiņas piedāvājumiem — skaidru naudu visdrošāk būs samainīt Latvijas Pasta vai kādas komercbankas filiālē.

Problēmu un neskaidrību gadījumos par eiro ieviešanu, pārkāpumiem un problēmām visi iedzīvotāji tiek aicināti vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centros, reģionālajās filiālēs vai zvanīt pa bezmaksas tālruni 80003000. Norādot uz uzņēmēju un dažādu iestāžu negodīgu rīcību, mēs pasargāsim sevi un savus līdzcilvēkus no krāpšanas.”

Personīgais viedoklis

“Runājot par personīgo viedokli — ir žēl šķirties no Latvijai tik ilgus gadus uzticami kalpojošas valūtas un tāpat ir ļoti saprotams ar mai-ņu saistītais iedzīvotāju uztraukums. Var daudz kam piekrist arī “eiroskeptiķu” teiktajā. Vienlaicīgi es skaidri apzinos, ka eiro ieviešanas galvenais mērķis ir mūsu visu galvenā balsta — Latvijas eksportējošo uzņēmumu un saimniecību — atbalsts. No viņu labklājības un konkurētspējas Eiropā ir tiešā veidā atkarīgi valsts nodokļu ieņēmumi, līdz ar to arī pensijas, pabalsti, skolotāju un mediķu algas, pašvaldību budžeti utt.

Eksportējošie uzņēmumi atbalsta eiro ieviešanu — tas veicina Latvijas atpazīstamību un partneru uzticēšanos, tas samazina vai pavisam izslēdz uzņēmumu naudas maiņas tēriņus (piemēram, tādi Latgales eksportējošie uzņēmumi kā “Preiļu siers” vai “Latvijas Finieris-Verems” gadā latu-eiro maiņā zaudē simtiem tūkstošus latu). Milzīgus līdzekļus zaudē arī Latvijas valsts, kamēr mūsu valsts dzīvo ar budžeta deficītu un katru gadu mums nākas miljonus pārmaksāt par aizņēmuma procentiem, katru reizi pārrēķinot no vienas uz otru valūtu.

Arī vienkāršajiem ļaudīm turpmāk būs vieglāk salīdzināt ar kaimiņvalstīm gan mūsu cenu, gan algu, gan valsts izmaksāto pabalstu līmeni, lai kopīgi mēs varētu sekot valstsvīru darba rezultātātiem vai arī norādīt uz to trūkumiem.
Pēc ilgu gadu mērķtiecīga darba, Latvijas valsts tikai tagad ir nopelnījusi šo iespēju — pievienoties eiro zonai, kā zinām Igaunija to ir izdarījusi jau vairākus gadus atpakaļ un katru gadu plūc sava sasnieguma augļus. Atlikt šo jautājumu vēl uz nezināmu laiku būtu neprāts. It sevišķi tāpēc, ka vairākas valstis (gan Lietuva, gan Polija u.c.) šobrīd skatās uz mums ar skaudību un gribētu būt mūsu vietā.

Aicinu ar izpratni uztvert izmaiņas, kas saistītas ar valsts attīstību un vēlu veiksmi gaidāmās grūtības pārvarēt pēc iespējas ātrāk. Esmu pārliecināts, ka pavisam drīz mēs būsim pārsteigti, cik ērti ir lietot visā Eiropā derīgu maksāšanas līdzekli un jau- nās valūtas atbalstītāju skaits, kaut arī lēnām, tomēr neatlaidīgi augs.”

Jautājumus uzdeva Juris ROGA