Regīnas un Nikolaja Urbanoviču zemnieku saimniecība “Vālodzīte” ilgus gadus Indras pagastā nodarbojās ar cūkkopību un graudkopību, bet pērnajā vasarā saimniekiem nācās likvidēt fermā esošās 50 cūkas, jo atklājās, ka viena sivēnmāte sasirgusi ar Āfrikas cūku mēri. Saimnieki joprojām ir neizpratnē, kā vīruss varēja nonākt cūku fermā, jo abi ir ar bagātu pieredzi lauksaimnieciskajā ražošanā un līdzko izskanēja pirmās ziņas par nelaimi, kas piemeklēja cūkkopjus Dagdas pusē, savā saimniecībā nekavējoties ieviesa visus iespējamos bioloģiskās drošības pasākumus. Nozare, kuru abi attīstīja vairāk nekā divdesmit gadus, nu ir likvidēta. Valsts izmaksātā kompensācija ir tikai asaru nauda. Kādu šāds pavērsiens salauztu, bet mani sarunbiedri ir optimisma pilni un abi vienā balsī saka: “Negribam par to vairs runāt, šī lappuse ir aizvērta, viss lai paliek pagājušajā gadā, mēs raugāmies nākotnē! Esam dzīvi, veseli, viss kārtībā — strādāsim!”
Patiesi, gana plēst matus un bērt sāli uz rētām — kāpēc gan neparunāt par dzīvi, prasmi saimniekot un nākotnes plāniem? Jau sovhozu un kolhozu laikos Urbanoviči tika cienīti gan savas lielās darba mīlestības, gan prasmes sadzīvot dēļ. Regīna ir dzimusi Sibīrijā, jo viņas vecāki un vecvecāki bija tik čakli un strādīgi, ka neiekļāvās jaunās varas izpratnē par to, kādiem īsti jābūt sociālisma un komunisma cēlājiem. Nikolajs savukārt ir vietējais iedzīvotājs, kurš kādu laiku strādāja Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā.
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 6 (23.01.2015.).
.jpg)
