Viena no lielākajām dzīves vērtībām — pārliecība par sevi un par savu rītdienu. Un divkārt laimīgi ir tie cilvēki, kas atraduši savu sirdslietu. Šīs pārdomas man radās pēc pastaigas pa Veltas ziemas dārzu.
Piecu pakalnu panorāma — apbrīnojams skats pat janvārī. „Bet maijā šeit ir īsta pasaka,” stāsta dārzkope pēc aicinājuma. „Iedomājieties: spilgti dzeltens pieneņu paklājs, ziedošu ābeļu sārti balts krāšņums un spilgti zilas debesis. Jau sen gribējās, lai apkārt vecāku mājām būtu dārzi, tā tas arī noticis! Un tagad nav žēl savu pūliņu un neviens vairs neatceras piedzīvotas vilšanās!
Ekskursijā pa apsnigušo dārzu mēs devāmies trijatā. Staņislavs Gendelis, Veltas dzīvesbiedrs, centās nenonākt manas fotokameras objektīva priekšā un paskaidroja: „Tā ir viņas ideja, bet es esmu tikai palīgs.” Iedomājos, cik daudz darba ieguldīts šajā brīnumdārzā. Metāla nožogojums ierīkots vairāk nekā viena kilometra garumā! Sākumā neatlaidīgi cīnījās ar zaķiem, kas apgrauza augļu kociņus. Pieredze atnāca ar gadiem.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 4 (16.01.2015.).
.jpg)
