Ja pērnā gada sākumā devos uz Svariņiem, tad šī gada pirmā intervija būs ar Indras pagasta tautas nama vadītāju Anželu Kuzminsku. Iebraucot Indrā, pārņēma sajūta, ka svētki vēl nebūt nav galā, jo visur bija redzami dažādi rotājumi. Ja kāds nebija paspējis nobildēties kopā ar šī gada simbolu — Kazu, arī to vēl varēja izdarīt pat janvāra otrajā nedēļā. Kā, starp citu, arī ar pērnā gada simbolu Zirgu.
— Kāds kopumā indriešiem bijis 2014. gads kultūras jomā?
— Diemžēl cūku mēra dēļ šovasar mums izkrita vairāki pasākumi, gan lieli, gan mazi. Tāpēc 2014. gads mūsu darbā izrādījās nestandarta gads. Gatavošanās Latgales vainagam un Ievārījuma dienai sākās krietnu laiku pirms visiem ierobežojumiem, bija ieguldīts milzīgs darbs un principā redzējām lielu iedzīvotāju atsaucību. Vienmēr mums ir cilvēku loks, kuri ir ieinteresēti kultūras dzīves uzplaukumā un attīstībā un atbalsta mūs. Tā laikam ir arī citviet — iedzīvotāji dalās tādos, kuri nāk uz pasākumiem, kuri palīdz, kuri pārdzīvo līdzi, sponsorē, atbalsta, un tajos, kuriem nekad nekas nav labi. Kopumā 2014. gads Indras Tautas namam bija labs, jo vasarā zaudēto daļēji izdevās kompensēt ar rudens un ziemas pasākumiem, spilgtākie – senioru deju kolektīva jubileja, 75 gadu jubileja Indras pagastam, Ziemassvētku un gadu mijas pasākumi.
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 3 (13.01.2015.).
.jpg)
