Galvenais - iekšējais līdzsvars

Nemanot pagājis vistumšākais gada mēnesis - decembris. Kristieši tika aicināti to aizvadīt Jēzus Bērniņa gaidīšanas noskaņā, no sirds ilgojoties pēc gaismas, iedziļinoties sevī, caur lūgšanām, gandarīšanu un labiem darbiem garīgi sagatavojoties Ziemassvētkiem.

Pirmās Adventa svētdienas Svēto rakstu komentārā mūsu novadnieks priesteris Andris Solims atgādināja, lai dāvanu iepirkšanās kņadā un trokšņos mēs neaizmirstu īsto Ziemassvētku Jubilāru - Jēzu. Mani ļoti uzrunāja un lika aizdomāties priestera aprakstītais gadījums no kāda bērna kristībām. “Kad pēc kristībām visi pārradušies mājās, aizmigušo bērnu nolika uz gultas, bet vecāki steidza gatavot mielastu ciemiņiem. Notika tā, ka sanākušie viesi sāka sviest savus mēteļus, kur pagadījās, arī uz vecāku gultas, kurā steigā bija nolikts jaunkristītais, un reibumā daži pat nepamanīja, ka uzsvieduši savas virsdrēbes arī bērnam. Jautri saskandinot uz bērna veselību, neviens pat neatcerējās paskatīties, kas notiek ar mazo. Beidzot vecmāmiņa sāka jautāt, kur tad ir svētku jubilārs. Tad visi sāka bērnu meklēt, kamēr to atrada zem mēteļu kaudzes nosmakušu…” Garīdznieks atgādināja neļaut mūsdienu sabiedrības biznesam nogalināt skaisto un svarīgo Adventa laiku, kas mūs pakāpeniski noskaņo Kristus Dzimšanas svētku gaisotnei.


Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 99 (30.12.2014.).