Skuku sociālās aprūpes centrs ir kā glābšanas riņķis daudziem veciem cilvēkiem, kuri vecuma vai slimības dēļ nokļūst sarežģītā dzīves situācijā. Pensionāre Valentīna Morščiņina šeit ir jaunpienācēja, centrā nokļuva dažas dienas pirms Ziemassvētkiem.
“Mani izglāba pastniece, kura atnesa mājās pensiju, bet es nevarēju piecelties kājās un atvērt viņai durvis,” stāsta Valentīna. “Es saucu viņai, lai lauž durvis. Viņa piezvanīja uz pagastu, atbrauca cilvēki, atvēra durvis, izsauca arī “ātros” un aizveda mani uz Skuku pansionātu.
Esmu šeit tikai dažas dienas, sākotnēji bija smagi – pirmās naktis negulēju, biju šeit kā nakts dežurants. Veciem cilvēkiem šādas pārmaiņas ir sevišķi smagas: ja lielu koku pārstādi, tas pieaug lēni un negribīgi. Citādi šeit ir ļoti labi, gan istabiņa silta, gan ēdiens garšīgs. Pamazām sāku iejusties jaunajā vietā. Piedrujā nodzīvoju divdesmit gadus, agrāk turēju trušus, kazas, bet pēdējos gados neko, jo vairs nebija spēka.”
Valentīnas dzīve bijusi notikumiem bagāta. Viņas dzimtā puse ir Preiļu piepilsēta. Ģimenē auga divi puikas un divas meitenes, Valentīna - visjaunākā.
Juris Roga
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 98 (23.12.2014.).
.jpg)
