70 gadu pagāja kopš tā laika, kad beidzās viens no briesmīgākajiem pasaules kariem. Visiem bojāgājušajiem - mūžīgu gaismu un mieru! Arī manam tēvam Pjotram Žuravļovam nebija lemts atgriezties...
Cilvēki nopūtās un sāka dzīvot no jauna. Bērni uzsāka skolas gaitas. Kāda laime!
Mūsu māte Jevgēņija Sopko, kam bija pedagoģiskā izglītība, sāka strādāt Krāslavas 2. vidusskolā. Un mēs, visi trīs viņas bērni, no 1947.gada bijām cieši saistīti ar šo skolu.
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 82 (24.10.2014.).
.jpg)
