II Pavasarīgā diena Pārdaugavā

... Gatavības līnija Kaplavā. Zemniekiem pacilāts nosakņojums — pavasaris steidzina. Pierobežas joslā autotransportam un traktortehnikai pievērsta jo īpaša uzmanība. Tāpēc arī pavasara tehniskā apskate te ir īpaša. Pavasara eksāmens — tā nav tikai formalitāte, bet arī gatavības apliecinājums, kā arī pārliecība drošā tās ekspluatācijā. Pirmais man roku stipri paspieda senais paziņa Viktors Vilcāns, bijušais kolhoza elektriķis, tagad — pārkvalificējies fermeris. Savu zemnieku saimniecību “Arāji” reģistrēja pirms diviem desmitiem gadu, bet tagad ar simts hektāriem zemes tiek galā viens pats. Tehniskajai apskatei piedāvāja divus traktorus — vācieti “Fenot” un amerikānieti “John Deere”. Pats uzsāka sarunu par rietumu tehnikas pārākumu. Tā kā nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, viņam bieži vien nākas braukt pa visu Latviju — graudaugus nodod Daugavpilī, minerālmēslojumu ved no Rēzeknes... Nākas veikt arī garākus ceļa posmus, kur mūsdienīgie traktori spēj konkurēt ar smagajām kravas mašīnām. Tehniskā apskate nenotika bez aizrādījumiem: tika atrasta pārdegusi spuldzīte. Par nepilnības atklāšanu īpašnieks tikai pateicās inspektoriem Zigmundam Blaževičam un Jevģēnijam Vaivodam: “Ceļu policisti par mums neaizmirst, bieži vien ir patruļas no Daugavpils. Salabotas elektroiekārtas — tieša ekonomija.”

Viktors lielīja abus traktorus: ar jauno amerikāni viss esot teicamā kārtībā, bet lietotajam vācietim ir pienmācis laiks “pārauties”, bet viena priekšējā riepa maksā vairāk nekā septiņi simti euro. Zemnieku saimniecība lika likmes uz graudaugu ražošanu. Man par pārsteigumu fermeris neļaunojās par sliktiem ziemājiem, kas aizņem 65 ha platību. Noslēpums ir vienkāršs: viņš neaizraujas ar rietumu šķirnēm, bet gan ar vietējām, sen pārbaudītās veiksmīgi pārziemoja šī gada bezsniegoto ziemu, kas tāda ir tikai reizi simts gados. Viktors nenosodīja arī graudaugu iepirkuma cenas, tikai zemnieciski īsi noteica: “Lēkā, bet kopumā normālas. Dzīvot var.”

Tipiskais saimnieks Pēteris Siļčenoks eksaminētājiem piedāvāja vairākus veidus savā gaiši zilajā krāsā mirdzošo MTZ - 52. Tēva dāvana jāsaudzē — vienmēr izglābj. Arī es neaizmirsu prātīgo mehanizatoru Dementiju Siļčenko, kurš maizes audzētāja darba mīlestību no- deva savai nākamajai paaudzei. Pēterim un viņa sievai ir darbs Krāslavā, bet privātzemes 7 ha apstrādā sava prieka pēc. Šeit neiztiksi ar vienu zirg- spēku, tāpēc arī nākas saudzēt veco 1977.gada izlaiduma traktoru. Liels labums, ka MTZ bija vienam saimniekam.

Iedzimtais lauksaimnieks Vladislavs Jakubaņecs tehnisko apskati veica bez problēmām. Palielīja veco “John Deere”, kuru ne par ko nemainīs pret jauno “Belarus”. Viņa zemnieku saimniecībā “Kurmeliški” ar ziemājiem ir problēmas. Darbs ar zemi vienmēr ir saistīts ar risku, gads gadam nelīdzinās, bet pieredze nāk līdz ar laiku. Ar Juri Kiškelišu, bijušo kolhoza agronomu, mēs jau sen esam draugi. Labi pazīstu arī viņa dēlu Valdi. Programmētājs no Daugavpils ap- vieno pilsētas dzīvi ar fermera darbību un ar to ļoti priecē savus vecākus. Sasniedzot pensijas vecumu, tēvs ar māti nevēlas domāt par pelnīto atpūtu, savu dvēseli joprojām ieliekot piena fermā, kurā mājo 18 slaucamas govis. Tik mājlopiem vajag arī daudz barības, tāpēc, lūk, zemnieku saimniecība “Vīnogas” iegādājās graudaugu kombainu “Claas”. Šajā dienā Valdis ātrumā nokārtoja arī vadīšanas eksāmenu. Valsts tehniskās apkalpes inspektori no visas sirds sveica Valdi un darbīgajai ģimenei novēlēja labu laiku un tehnikas labu darbošanos.
Patīkamu iespaidu atstāja arī lielās saimniecības “Erlain”, kas specializējas lauksaimniecībā, mēbeļu ražošanā un starptautiskajos pārvadājumos, apmeklējums. Ēriks Mukāns lepojas arī ar sporta zirgu, kam pieprasījums ir arī Skandināvu valstīs, fermu. Daudzo jomu saimniecība — nodrošināšanās neparedzētos apstākļos. Kā arī par darbavietām — paldies uzņēmējam.

Pazīstami vārdi un sejas... Tikai Upmalē notika iepazīšanās: līdz šim liktenis mani nebija savedis ar Pēteri Bogdānu un viņa dēliem Igoru un Oskaru. Viņi, kā saka, zvaigznes no debesīm neķer. Uz viņiem piederošās gandrīz divu desmitu ha zemes viņi likmes lika uz agrajiem dārzeņiem, kā arī uz kartupeļiem. Uzskata, ka arī siltumnīcas spēj pabarot, vēl jo vairāk, ka līdz drošai ražas nodošanai Daugavpils tirgū — ar roku aizsniegt. Realizējamās produkcijas apjomi ir skaitāmi tonnās, bat tagad jau zem plēves jumta uzziedēja gurķi, pieņemas spēkā tomāti. Arī labi kartupeļi tagad ir augstu novērtēti. Būtu vien vēlēšanās un prasmes.

Noslēdzās kārtējā tehniskā Kaplavas pagasta apskate Varnavičos. Vecākais inspektors Zigmunds Blaževičs īsi secināja par dienā paveikto: “Tehnisko apskati cilvēki uztver atbildīgi, ar centību. Agrais pavasaris steidzina. Šodien iztikām bez nopietnām pretenzijām, bet sīkās ir viegli novēršamas.” Protams, ka tikšanos un sarunu bija krietni vairāk, nekā es aprakstīju. Jo runa ir par desmitiem traktortehnikas īpašnieku. Un kas jo īpaši patīkami: visi sarunu biedri — “Ezerzemes” lasītāji, tāpēc šoreiz nenācās lūgties izveidot fotosesiju. Paldies par cieņu, ko izrādāt avīzei.

Cilvēki, kas uzticīgi zemei, lai piepildās jūsu vēlmes!

Aleksejs GONČAROVS