Durvīs klauvē dziedošo kolektīvu un “gvelžu” saiets

Inta atceras, ka popularitāti ieguvušā pasākuma pamātā ir Latgaliešu dziesmu diena — pēc formāta īss pasākums tautas tradīciju kopējiem: “Mums gribējās kādu savu pasākumu, kas nebūtu ielikts rāmjos. Lai tā nav skate, kurā mūs, uztraukušos, kāds vērtē, liek punktus, rēķina balles, nez arī koncerts lielas publikas priekšā. Gribējām brīvi un nepiespiesti izdziedāt dziesmas, reizē satikties un savstarpēji padalīties ar tām dziesmām, kuras katram kolektīvam šķiet vistuvākās. Vēlāk tas izvērtās par ikgadēju saietu un visiem iepatikās. Sāka pieteikties kolektīvi no citiem novadiem, un jau kļuva aktuāli dalīties ar šo dziesmu bagātību ne tikai ar kolektīviem savā novadā, bet arī iepazīt citu novadu skanīgākās un labākās dziesmas. Pamatprogrammā katram kolektīvam ir jāsagatavo 2-3 dziesmas un tikpat jābūt rezervē kopīgam dziedājumam, kas sākas uzreiz pēc pamatprogrammas. Tās jau ir tādas dziesmas, kas varbūt ir vairāk pazīstamas ciemiņiem savā novadā un mūsu pusē mazāk pazīstamas, tāpēc ir lūgums iepriekš sagatavot un pavairot dziesmu tekstus vai pat notis, ko izdalīt pasākuma dalībniekiem, lai visi kopā varam tās dziedāt otrajā pasākuma daļā.

Pasākums jau pārkāpis novadu robežu — mums jau bijuši gadījumi, kad tajā pārstāvēti vairāk par pieciem novadiem. Ir pastāvīgie saieta dalībnieki, kuri piedalās gadu no gada, kāds aiziet, nāk klāt jauni. Sākotnēji bija vairāki pasākumi: jau pieminētā Latgaliešu dziesmu diena, dažādi vakarēšanas varianti un šis tas, kas izdzīvojis caur gadiem.

— Parasti ir daudz kolektīvu, bet maz skatītāju. Vai tas liecina par to, ka šis saiets ir cilvēkiem, kuri ar folkloru dzīvo ikdienā? Vai tomēr jebkuram, kurš vēlas dziedāt.

— Piesakās ne tikai folkloras kolektīvi, bet arī vokālie ansambļi. Šī pasākuma galvenā ideja ir balstīta uz to, ka senāk bija stipras dziedāšanas tradīcijas. Šīs dziesmas, kuras gribam, lai neizzūd, tās kuras vairāk dziedātas un visiem iepatikušās, agrāk dziedāja pie galda kādās lielākās sanākšanās, piemēram, ģimenes godos vai vienkārši kopā sanākot. Mums galds arī ir pamata elements, kopā sanākšanas simbols. Bija tikai viens saiets, kuru nolēmām uztaisīt koncerta variantā, kad viens kolektīvs dzied, visi pārējie sēž solos zālē. Skatuve izrādījās nevēlama robeža, un no šāda formāta atteicāmies vispār.

Mēs neizmantojam skatuvi — šis ir viens no galvenajiem principiem, tādējādi mūsu gadījumā pasākums ir visus vienojošs, nav robežas, cilvēki sēž pie galda, dzied sēžot vai stāvot, iziet priekšā pie mikrofoniem vai dzied bez mikrofoniem.

Otra lieta — tas nav pasākums tikai kultūras kolektīviem, bet arī skatītājiem. Viens galds, kā likums, ir klāts viņiem. Uz galdiem ir uzraksti un nav nekādu pārpratumu. Mēs vienmēr uzsveram, ka nevajag baidīties iet pie galda, tas ir domāts tieši apmeklētājiem.

Šodien kultūras lauciņā ir uzskats, ka kolektīviem ir nepieciešami savstarpēji pasākumi, kur skatītāji var būt un var nebūt, jo starpkolektīvu komunikācija ir nepieciešama. Bet šeit mēs pieturamies pie tā, ka uz šo bezmaksas pasākumu aicinām skatītājus. Protams, galds minimāli uzklāts, bet ja kurš grib, un kolektīvi tā arī dara, ņem līdzi savus groziņus, lai būtu bagātāka ēdienu izvēle.

Skatītājs var atnākt un dziedāt līdzi kolektīviem, bet var arī nedziedāt. Taču mums ir vairāki piemēri, kad viņi labprāt iesaistās kopējās aktivitātēs un dzied.

Pasākuma noslēgumā vienmēr visiem tiek piedāvāts kāds tradicionāls Latgales virtuves ēdiens. Pērn bija sutināti kāposti, jo agrāk jebkurš ģimenes gods noslēdzās ar sutinātiem kāpostiem. Arī pie mums tie smaržoja pa visu zāli. Tas ir tāds pasākuma formāts, kas nav sastopams bieži, ja godīgi, es tādu otru pat nezinu. Līdz ar to tas ļoti atšķiras no esošajiem un ar to ir cilvēkiem iepaticies. Dagdā ir izveidojusies baltkrievu biedrība un arī viņu kolektīvi jau interesējās par iespēju piedalīties saietā. Līdz ar to, šogad, cerams, izskanēs vēl viena jauna valoda līdzās latviešu, latgaliešu un krievu valodām. Katru gadu pasākumam ir cits moto, pērn tas bija tikai latgaliešu valodā un visi dziedāja tikai šajā valodā. Šogad nav nekāda valodas ierobežojuma, pasākumus iekrīt Baltajā svētdienā un šī saieta moto ir attiecīgs “Dūd, Dīveņi, ūtram dūt, na nu ūtra meili lyugt!” Dosim viens otram labu vārdu, sirsnīgu smaidu un skaistu dziesmu! Priecāsimies par iespēju jau vienpad-smito reizi sanākt kopā, lai izdziedātu savas skaistākās dziesmas un izstāstītu savus jautrākos jokus!”

Jautāja Juris ROGA