15. aprīlis — Kima Irsena dzimšanas diena, Saules diena Ziemeļkorejā

Aprīlis ir brīnumains mēnesis. Daba beidzot atbrīvojas no ziemas važām, piebriest pumpuri, uzplaukst pirmie ziedi... Kāpēc tieši aprīlī dzimst tirāni? Grūti teikt, bet ir manāma likumsakarība... Atbrīvojot enerģiju pēc ilgā ziemas miega, daba reizēm aizraujas... Turklāt visi zina, ja kaut kas zudīs, atradīsies kas cits. 1912. gada 15. aprīlī nogrima Titāniks, bet Korejā piedzima Kims Irsens...

Šodien desmitiem miljonu korejieši, dzīvojoši uz ziemeļiem no slavenās 38. paralēles, jau no paša rīta dodas pie Kumsusanas pils, kas tika pārvērsta par pirmā valsts vadītāja, “mūžīgā prezidenta” Kima Irsena mauzoleju. Nesen Ziemeļkorejas parlaments apstiprināja priekšlikumu (ko, kā parasti, piedāvā tauta) uzskatīt Kumsusanas kompleksu par “svēto templi”... Tā jau nav politika, tā ir reliģija. Vārdu sakot, par dievu Kims Irsens korejiešiem kļuva jau dzīves laikā. Bet pirmais piemineklis (lasi - altāris) viņam tika uzcelts, kad “dievam” palika 37 gadi... Un, jo sliktāka bija dzīve valstī, jo bagātāka un lielāka kļuva oficiālā propaganda, kas turpināja pārvērst cilvēku supervaronī.

Taču viss sākās kaut kā vienkārši un neinteresanti... Skolotāja ģimenē, kas piestrādāja, arī tirgojot ārstnieciskas zāles, piedzima puisēns. Tālāk sākas leģendas un krāšņi mīti... Izšķetināt no tiem patiesību nav nemaz tik vienkārši. Tolaik Koreja piederēja Japānas impērijai, tāpēc daudzi korejieši sapņoja par dzimtenes brīvību. Kima ģimene pārcēlās uz Ķīnu, kur nākamais “mūžīgais” prezidents sāka skolas gaitas. Vai tiešām viņš bija marksisma pulciņa loceklis vai nē, neviens nevar tieši atbildēt. Ir zināms tikai tas, ka Kims Son Čžu (tieši tā skan varoņa īstais vārds) nokļuva cietumā uz 6 mēnešiem, kad viņam bija 17 gadi. Tālāk oficiālā propaganda apgalvo, ka jau 1932. gadā korejiešu jaunietis (20 gadi) kļuva par partizānu vienības komandieri. Tolaik viņš arī izvēlējās sev pseidonīmu — Han Bers (Vienīgā zvaigzne) un Kims Irsens (Austošā saule). Par vadoņa pieticību šaubīties tiešām nenākas...

Kareivja karjera bija veiksmīga. Bez militārās izglītības Kims ātri kāpa pa dienesta kāpnēm. 40.-tajiem gadiem sākoties, aiz jaunā vadoņa pleciem jau bija vairākas veiksmīgas militāras operācijas, viņam bija nopelni partizānu kustībā. 1940. gadā “Vienīgā zvaigzne” ar biedru grupu nokļuva PSRS. Pēc tam bija kursi Habarovas kara akadēmijā, dienesta pakāpe — Padomju armijas kapteinis... Daudzi manīja, ka jaunais kapteinis pieprasīja savu pavēļu bezierunu un precīzu izpildi, necieta kritiku, savukārt savu mērķu sasniegšanai izmantoja visus iespējamos līdzekļus. Pēc Korejas atbrīvošanas no japāņiem, nāca laiks “izvēlēties” jaunu valsts valdību. Staļins, informēts par Kima īpašībām, izvēlas korejiešiem tieši viņu (skan ciniski, bet politika vispār ir ciniska lieta, godīgi politiķi ir retums). Ap 1948. gadu „Austošā saule” pilnībā uzausa, ieņēmusi “Korejas tautas vadoņa” posteni. Vēlāk bija karš starp Ziemeļiem un Dienvidiem. “Nācijas saule” izrādījās ne pārāk talantīgs vadonis. Ja ne PSRS palīdzība, Koreja jau sen būtu vienota un nedalāma... Kaut gan vēsturei nepatīk šis vārds — “ja”...

Beidzās korejiešu kauja bez īpaša rezultāta... Valsti joprojām sadalīja 38. paralēle. Bet! Pateicoties Ķīnas un Padomju Savienības palīdzībai, Koreja ātri atguvās no zaudējumiem karā. Pēc Staļina nāves Kims Irsens nokļuva sarežģītā situācijā: nācās izvēlēties “draugu”. Bet te viss sanāca tā — ja draudzētos ar Mao, zaudētu Padomijas palīdzību, bet ja brauktu skaut Hruščovu, Ķīna varētu aizslēgt savu bodi. Kims Irsens izvēlējās Ķīnu, tad PSRS, bet pēc tam... Pēc tam viņš pieņēma lēmumu nevienu neaizvainot un saņemt palīdzību no visiem pēc kārtas. Un viņam tas izdevās... Grūtības sākās tad, kad “barot” Ziemeļkoreju atteicās uzreiz visi... Noiet no vienīgā un pareizā ceļa “Vienīgā zvaigzne” jau nevarēja. Nācās iespringt... Visai tautai. Pārtika pēc pasūtījuma. “Ģimenes preču grāmata” ļāva kontrolēt vienkāršo ļaužu “pieticību”. Vai viņi nešauj pār strīpu? Vai nepeldas kā nieres taukos? Pat mazākās aizdomas par neuzticības izrādīšanu līderim tika sodītas ar nāvi vai ilgtermiņa ieslodzījumu nometnē... “Nācijas saules” perso- nīgā lidmašīna periodiski devās uz Ķīnu, lai atvestu big- makus no Makdonalda. Ko darīt... Nekas cilvēciskais vadonim nav svešs. Valstī katastrofāli trūka... Trūka visa. Pat lielākās valsts klīnikas strādāja ar 60.- 70. gadu aprīkojumu. Pa valsti kursēja kravas mašīnas, kuras kurināja ... ar malku. Savukārt, televīzija pastāvīgi pārraidīja bezpajumtnieku “šausmīgās” dzīves kadrus ASV; nabagu, kuri strādāja Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, rindas pēc zupas. Visskumjākais ir tas, ka cilvēki tam ticēja, jo citu informācijas līdzekļu viņiem nemaz nebija...

“Nācijas saule” norietēja 1994. gadā. Pēc trīs gadus ilgām sērām vadoņa posteni ieņēma Kima Irsena dēls, pēc tam mazdēls...Runas kļuva grandiozākas... Pēdējā laikā “Vienīgās zvaigznes” uzticamie sekotāji biedēja pasauli ar savām raķetēm... Starp citu, tā ir vienīgā prece, ko Ziemeļkoreja veiksmīgi pārdeva visiem, kuri vēlas... Varenais Vadonis, Nācijas Saule, Dzelžainais Uzvarētājs Pulkvedis, Varenās Republikas Maršals, Cilvēces Atbrīvotājs... Tie vēl nav visi Kima Irsena tituli. Pēc nāves viņu pasludināja par “mūžīgo prezidentu”. Tas nozīmē, ka arī tagad viņš valda pār valsti... Mistika...
Visiem tirāniem patīk mistika... Tā ieskauj viņus noslēpumainības oreolā. Paies gadi. Rūgta būs vilšanās, kad izrādīsies, ka “karalis” ir bijis kails...

A. JAKUBOVSKIS