Dagdas novads gaida tūristus

Jau labu laiku Dagdas Tūrisma informācijas centrs (TIC) atrodas jaunās telpās, kuras ir plašākas par iepriekšējām un paver lielākas iespējas popularizēt Dagdas novadu kā tūrisma galamērķi. Centrā ir divas darbinieces — vadītāja Inga Soloha un tūrisma konsultante Oksana Rutka. Tiesa, viens cilvēks nācis klāt — tā ir apkopēja.

Uz jautājumiem par tūrisma lietām atbild centra vadītāja Inga Soloha.

— Jaunajās telpās esam kopš pagājušā gada augusta sākuma. Agrāk bijām izmitināti Daugavpils ielā 8, tagad — Skolas ielā 6. Bijušajā viesnīcas ēkā, pie autoostas mums bija pārāk mazas telpas neatbilstošas šādai iestādei. Ja ar autobusu atbrauca tūristu grupa 30 un vairāk cilvēku, viņiem visiem tur vienkārši nebija vietas un nācās grūstīties gaitenī. Bet šeit ir pietiekoši plašas telpas, 30-40 cilvēki var saiet bez problēmām, uzzināt interesējošo informāciju, iegādāties mūsu vietējos suvenīrus. Mums ir pagalms un vieta autotransportam, tostarp autobusam, kas nebija vecajā vietā.

— Taču daži cilvēki ir izteikušies, ka viņiem bija ērtāk, kad TIC atradās pie autoostas, vecajā vietā. Kā jums šķiet, kam tas bija ērti?

— Varbūt tiem, kuri tajā pašā ēkā apmeklēja Valsts ieņēmumu dienestu un kādam vajadzēja mūsu tehniskos pakalpojumus, piemēram, kaut ko kopēt. Bet tehniskie pakalpojumi nav mūsu pamatfunkcija un principā arī tagad mēs neesam tālu no vecās atrašanās vietas.

— Kas vēl mainījies, izņemot ģeogrāfisko novietojumu?

— Mums tagad ir iespējas rīkot izstādes. 25. martā atklāta 1949. gada deportāciju 65. gadadienai veltītā izstāde “No zilo ezeru zemes deportētie”, kuru izveidoja Dagdas novadpētniecības biedrība “Patria” sadarbībā ar Dagdas vidusskolu un Dagdas Tūrisma informācijas centru.

Bet pati pirmā bija fotoizstāde par Dagdas novadu, veltīta centra jauno telpu atklāšanai. Arī turpmāk šeit notiks dažādas izstādes un tas ir ieguvums tūristiem, kuri nāk pie mums uz TIC.

— Ko tūristi meklē pie jums, ko jūs viņiem piedāvājat?

— Apkalpojot tūristus mūsu galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par apmešanās vietām, ēdināšanas vietām, brīvā laika pavadīšanas iespējām, kultūras pasākumiem un daudz citām iespējām Dagdas novadā un arī Latgalē. Cieši strādājam ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem, kuri sniedz šeit novadā savus pakalpojumus. Rīkojam tie- ši viņiem pieredzes apmaiņas braucienus un seminārus. Gādājam par tūrisma bukletu izdošanu, reklāmas ievietošanu dažādos izdevumos un laikrakstos. Mēs sagatavojam visu informāciju, maketu taisa tipogrāfija. Piedāvājam gida pakalpojumus. Šobrīd ir divi gidi, kuriem ir apliecības — man un Inesei Plesņai. Pārgājienu,ekskursiju organizēšana jaunie-šu biedrībām, velomaratoni jauniešiem, ekskursijas iedzīvotājiem pēc viņu vēlmēm — to visu mēs darām. Sadarbojamies ar pensionāru biedrību un reizi gadā noteikti kaut kur aizbraucam.

Mēs piedalāmies tūrisma izstādēs, dalām materiālus, reklamējam savu portālu http:// visitdagda.com, kur daudzi atrod informāciju par novadu un varbūt viņiem pat nav lielas vajadzības šeit ienākt, ja nu tikai kaut ko precizēt. Protams, turpinām sniegt arī tehniskos pakalpojumus iedzīvotājiem, bet kā jau sacīju, tā nav galvenā funkcija.

Mums nesen tika apstiprināts projekts par aktīvā tūrisma punkta izveidi tūrisma informācijas centrā. Projekts bija iesniegts Partnerībā. Mums būs desmit velosipēdi un ķiveres velosipēdistiem, desmit nūjas nūjotājiem, divi velosipēdu statīvi desmit velosipēdiem. Statīvi tiks novietoti mūsu pagalmā — tas arī ir ieguvums, jo vecajā vietā velotūristiem nebija kur nolikt velosipēdus. Būs arī desmit distanču slēpes un slēpju zābaki, kā arī četri koka informācijas stendi. Tie tiks uzstādīti pie TIC ēkas, pie veikala “Maxima”, Dagdas parkā un Lubānas pilskalnā. Ja mēs šodien at- rastos vecajā ēkā, mums vienkārši nebūtu telpu, kur novietot projektā iegūto. Šeit ir ne tikai noliktavas, bet arī garāžas.

— Klientu nepalika mazāk? Es domāju tos, kuri lūdz kopēt, skenēt…

— Kam vajag šos pakalpojumus, tie mūs atrod. Vienkārši bija vajadzīgs laiks, kamēr pielāgojas.

— Kāda ir centra statistika par tūrisma jomu?

— 2013. gadā mums bija 583 tūrisma apmeklējumi, no tiem 123 ārzemju tūristi, kuri ienāca centra telpās. Tika novadītas 18 ekskursijas, kopumā 284 cilvēkiem. Tādejādi vienā sezonā mums bija 867 klienti, tieši tūrisma klienti. Tas ir labs rādītājs, turklāt ir 16% pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu. Togad bija 468 tūrisma apmeklējumi, no tiem 153 ārzemju tūristi. Tika novadītas 16 ekskursijas 258 klientiem un kopā sanāk 726 klienti.

— Atgriežoties pie darba — vai jūs braucat arī uz pagastiem?

— Mēs nebraucam uz pagastiem, bet Dagdas svētkos novada suvenīrus tirgojām. Mums ir laba sadarbība ar trīs lielajiem centriem, tie ir: vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa” Ķepovas pagasta Neikšānos, kur ir izveidota meža tēmai veltīta ekspozīcija, kas apmeklētājiem dod ieskatu no pārsteigumiem bagātās meža pasaules; muzejs “Andrupenes lauku sēta”, kur nokļūsiet 20. gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsiet apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus; Ezernieku pagastā atrodas Jaundomes vides izglītības centrs un ekspozīcijas zāle 19.gs. sākumā celtā Jaundomes muižā, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā. Tās ir trīs pastāvīgas struktūras, mūsu darbs ir viņus reklamēt un palīdzēt attīstīties, sūtot turp tūrisma operatorus, tūristus, stāstot par viņiem. Gadās, ka piedalāmies kādos pasākumos, piemēram, nesen bijām Muzeju nakts pasākumā vides izglītības un kultūras centrā “Ķepa”, kā vieni no sadarbības partneriem tajā pasākumā.

— Cilvēkiem domas dalās — vieni saka, ka var izdzīvot tikai no tūrisma, otri ir pretējās domās. Padalieties ar savu pieredzi — kāda ir reālā situācija tūrisma jomā novadā, proti, vai uzņēmējs var izdzīvot, tikai sniedzot tūrisma pakalpojumus?

— Nē, nevar! Tikai no viena tūrisma — nē, bet tas ir labs papildus ienākums tiem cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas. Ja kāds šodien grib uzsākt darboties šajā jomā, visupirms ir jāsaprot, ka tas nebūs pastāvīgu ienākumu avots, bet sezonāla nodarbe pie pamatnodarbes, piemēram, lauk- saimniecības. Novadā ir tādas viesu mājas, kuras visu vasaru piepildītas un kad ne piezvani, brīvu vietu nav, jo tās rezervē jau ziemā. Taču arī viņiem tūrisms nav pamatnodarbe.

— Vai ir arī pretējā puse — tukšas viesu mājas?

— Pareizi būtu sacīt, ka vieniem iet labāk, citiem — sliktāk, bet nav tā, ka pie kāda pavisam nebrauc. Mazāk — jā, bet tam ir savi iemesli. Piemēram, svarīgi, lai būtu labierīcības, lai saimnieks būtu apveltīts ar labvēlīgu auru, vēl nozīmīgi tas, cik ilgi strādā šajā tirgū. Tiem, kuri strādā sen, ir izveidojies pastāvīgo klientu loks, kas paplašinās, jo šie tūristi izstāsta savu pozitīvo pieredzi saviem draugiem un paziņām. Savukārt jauniem spēlētājiem šobrīd iespiesties tūrisma tirgū ir grūtāk.

— Par ko tūristi vairāk interesējas? Viņi grib redzēt ezerus, upes, dabu vai ko citu?

— Praktiski 80 % no visiem klientiem, ienākot TIC, vispirms jautā: “Kur pie jums var paēst?” Tas ir pirmais aktuālais jautājums.

— Sabiedriskās ēdināšanas sektors mazpilsētās parasti vāji attīstīts. Vai ir ko piedāvāt?

— Ja nepieciešams nodrošināt ēdināšanu pēc pieprasījuma, Dagdā ir firmas “Konerstone” un “Papardes zieds”, kas var sniegt šādu pakalpojumu. Ja tā ir darba diena līdz plkst. 15, sūtām uz Dagdas arodvidusskolu — tur var garšīgi paēst. Problēma rodas pēc plkst. 15 un ar cilvēkiem, kuri negrib gaidīt — mēs šos tūristus viennozīmīgi zaudējam. Negatīvas atbildes gadījumā viņu nākamais jautājums ir par tuvāko pilsētu, kur var paēst un aizbrauc projām. Pat nepainteresējas, ko var apskatīt pie mums. Īstenībā šī ir niša uzņēmējiem, bet diemžēl pieprasījumam ir sezonas raksturs.

Ja ēdināšanas jautājums nav problēma, seko jautājums, ko varētu apskatīties un tad piedāvājam visu, ko varam un noteikti iedodam jauno bukletu ar mūsu TOP objektiem. Kā likums, piedāvājam apmeklēt pilsētas centru, apskatīt novadpētniecības izstāžu zāli “Patria” un trīs lielos tūrisma objektus. Sarunas laikā viesi arī nolemj, kurp braukt, atkarībā no saplānotā maršruta. Parasti pie mums ierodas neplānoti, tie tūristi, kuri brauc mērķtiecīgi tieši uz viesu mājām, jau ir sazinājušies ar tām.

— Vai bijuši interesanti jautājumi?

— Ārzemnieki lielākoties jautā, kur ir kempings? Vienkāršā valodā — viņiem vajag vietu, kur novietot auto mājiņas un padzīvot. Mums ir gan publiskās, gan privātās pludmales ar plašāku pakalpojumu piedāvājumu.

— Vai apstiprinās viedoklis, ka ezeri un upes ir Latgales odziņa?

— Vispār tūristi neinteresējas par tikai upju un ezeru apskati, viņiem vajag kompleksu. Jautā par viesu māju pie ezera, par pirtiņu ezera krastā un tamlīdzīgi. Ezers ir ļoti labi, bet vispirms vajag jumtu virs galvas.

— Ja ir ezeri, tad jābūt laivām? Tiek piedāvāts šāds pakalpojums?

— Praktiski katra viesu māja piedāvā laivu, bet mums ir, var sacīt, ekskluzīvs piedāvājums — kanoe laivu noma ar piegādi. To nodrošina viesu nams “Saulgoze”.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA