Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas Sporta pasākumu organizators Jevgēnijs Višņevskis jaunajā amatā strādā otro mēnesi un ir laiks iepazīstināt viņu ar plašāku auditoriju. Jo vairāk tāpēc, ka darba pienākumi viņu tā vai citādi agrāk vai vēlāk aizvedīs uz katru pagastu.
Jevgēnija bērnība un jaunība aizritēja Andzeļos, tur viņš apmeklēja bērnudārzu un mācījās vietējā pamatskolā. Tieši te viņš sāka interesēties par sportu: “Kad sāku sportot, pārņēma viegluma sajūta, veselība palika stiprāka, bet lielākais prieks bija par to, ka varu izdarīt to, ko cits nevar!”
Starp citu, skola ir praktiski pārsimts soļu attālumā no vecāku mājām, bet bērnudārzs vēl tuvāk, tālab Jevgēnijam atlika vairāk brīva laika nekā tiem bērniem, kuri uz skolu mēroja tālu ceļu. Taču pienāca diena, kad arī viņam nācās sēsties sabiedriskajā trans-portā un tērēt laiku ceļam uz Dagdas vidusskolu, pēc kuras pabeigšanas ilgi domāja par profesiju, jo nezināja, kur tad īsti iestāties. Skolas gados sapņoja par Latvijas Policijas akadēmiju. Bet tieši tajā gadā, kad Jevgēnijs absolvēja vidusskolu, akadēmija tika likvidēta. Nācās mainīt domas un izvēlēties kaut ko citu. Tā kā jaunajam cilvēkam kopš pirmajiem skolas gadiem patika sports, viņš nolēma doties uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Pēc četriem gadiem pabeidza šo augstskolu, iegūstot specialitāti — fitnesa vecākais treneris un sporta skolotājs. Ģimenes puisim vēl nav, nav arī ieceres to šobrīd veidot un vajag izdomāt, ko darīt tālāk.
“Bija doma pēc augstskolas palikt Rīgā, bet tā sakrita, ka valstī palielinājās cenas un dzīvot Rīgā izrādījās ļoti dārgi,” turpina sarunbiedrs. “Izlēmu atgriezties mājās pie vecākiem uz Andzeļiem ar domu, ka septembrī turpināšu mācības Valsts policijas koledžā. Bet no šīs ieceres atteicos, jo, izrādās, ka policisti nedrīkst piestrādāt citā darbā, bet alga viņiem nav pietiekoši liela, lai dzīvotu Rīgā, īrētu dzīvokli, samaksātu visus komunālos pakalpojumus un paliktu no kā dzīvot.
Līdz ar to atkal mainīju nākotnes plānus, nolēmu stāties darbā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā — tomēr arī šajā darbā vajag spēku un izturību, vajag uzturēt sevi formā. Pat biju uzrakstījis iesniegumu, ko aizvedu uz Daugavpili. Un tieši tajā laikā Dagdas novadā tika nolemts organizēt sporta skolu un tika izsludināts konkurss uz jaunās iestādes direktora amatu. Tajā uzvarēja Vija Nipere, bet es saņēmu piedāvājumu ieņemt vakanto sporta pasākumu organizatora amatu, ko arī pieņēmu. Jau pirmajā darba mēnesī esmu palīdzējis tiesāt konkursus pasākumā, kas notika Vides izglītības un kultūras centrā “Ķepa”. Pēc tam vajadzēja pašam rīkot volejbola turnīru gan sievietēm, gan vīriešiem. 5. aprīlī Svariņos notika florbola turnīrs, 12. aprīlī Andzeļos noritēs Dagdas novada atklātais galda tenisa turnīrs.”
Vārdu sakot, pasākums pēc pasākuma, bet arī tas nav viss. Iedzīvotāji raksta iesniegumus, lūdz segt izdevumus saistībā ar dalību nopietnās sporta sacensībās. Šim gadam sporta pasākumu plāns jau apstiprināts, bet iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka laika gaitā Jevgēnijam nāksies veikt korekcijas. Viņam būs jāplāno nākamā gada sporta pasākumi, jāizdomā jaunas aktivitātes, jāsastāda budžeta plāns, jānodrošina sporta pasākumu tiesāšana. Dažos vārdos visus pienākumus neuzskaitīt, taču viņš ar tiem tiks galā. Vija Nipere savu kolēģi raksturo kā visnotaļ atbildīgu un atsaucīgu cilvēku, kurš ir sabiedrisks un viegli atrod kontaktu ar citiem cilvēkiem.
Jevgēnijs apzinās, ka viņam lielākoties jāstrādā uz tautas sportu, jāiesaista vairāk cilvēku sporta aktivitātēs. Vai izdosies pārliecināt mūsdienu kūtro sabiedrību par vismaz kādu sporta aktivitāšu nepieciešamību? Smags jautājums. Taču Jevgēnijs, šķiet, ir optimists, un pēc pirmajiem pasākumiem saka: “Iedzīvotāju atsaucība tomēr ir jūtama, piemēram, pēc vīriešu sacensībām volejbolā pat sveši puiši no Riebiņiem nāca klāt un sacīja “Paldies!”. Vēl jau neesmu apmeklējis katru pagastu, vēl jāiepazīst cilvēki, tam vajag kādu laiciņu.”
Arī savā brīvajā laikā Jevgēnijs pievēršas aktīvam dzīvesveidam. Viņam divas kaislības — makšķerēšana un medības. Vairāk nekā piecus gadus ir “Andzeļu mednieks” kolektīva biedrs, medībās lieto 16 kalibra Krievijā ražotu šauteni, bet ir doma laika gaitā nokārtot eksāmenu un iegādāties karabīni. Viņš ir prasmīgs makšķernieks, labi pazīst mājām tuvējo Ežezeru, kurā noķerta līdz šim lielākā zivs — līdaka 5,5 kg. Noķēris pērn ar spiningu, neizmantojot eholotu, jo aptuveni zina, kurā vietā cik dziļš ir Ežezers. Puisis ļoti kritiski noskaņots pret maluzvejniecību un malumedniecību. Nākamā gada sākumā Jevgēnijam būs īstas ugunskristības jaunajā amatā savā dzimtajā pagastā, jo tieši šeit noritēs gada spilgtākais īstu vīru pasākums — Dagdas novada mednieku trešās sporta spēles.
“Gatavoties tām sākām jau 22. februārī, braucot mājup no otrajām sacensībām, kas norisa Andrupenes pagasta Litavniekos,” uzsver sarunbiedrs. “Mednieki jau mašīnā sāka spriest, ko varētu izdarīt labāk, citādāk, interesantāk. Šobrīd jau esam izvēlējušies sacensību norises vietu un ir dažas idejas par konkursiem. Tās ir vienas no nozīmīgākajām sacensībām, bet arī makšķernieki netiks aizmirsti, jo makšķerēšanas entuziastu ir gana daudz gan Andzeļos, gan citos pagastos. Šogad bija doma rīkot viņiem sacensības, bet laiks pievīla. Ja pērn vēl droši varēja iet uz ledus, šogad var ar laivu braukt!”
Jevgēnijs savulaik centās savākt visus savus diplomus, taču šobrīd šo nodarbi pametis novārtā. Sākās ar to, ka nejauši atrada savu 2. klases laikā izcīnīto diplomu par 1. vietu skriešanā, uz kura bija uzzīmēts lācis. Nostalģija ņēma virsroku, un viņš iedomājās: “Kāpēc gan nesakrāt visus un pēc gadiem būs interesanti paskatīties?” Laikam ritot sapratis, ka visus atrast neizdosies, jo daži vienkārši izmesti. Skolas gados Jevgēnijs darīja visu, sākot no bum-biņas mešanas, beidzot ar tāllēkšanu. Mēģināja arī tenisu spēlēt, pat ļoti centās, bet kaut kā viņam negāja un visi citi bija pārāki, viņu apspēlēja, un šis sporta veids neiepatikās. Arī šķēpa mešana nepavedās Jevgēnijam: “Īsti nesapratu šķēpa lidojuma noslēpumus!” Toties labi spēlēja futbolu, sevišķi patika uzbrukumā vai pussarga pozīcijā, akadēmijas gados vairāk aizrāvās ar hokeju, plus svaru bumbas celšanu, spēka trīscīņu un svaru stieņa celšanu. Lielākais panākums sasniegts spēka trīscīņas sacensībās “Aktiv laif” fitnesa centrā: 24 cilvēku konkurencē izcīnīta 9. vieta. Tas ir liels panākums, jo sacensībās piedalījās ne jau kaut kādi vakarējie sportisti, bet aktīvi vīri, kuri nopietni trenējušies un ilgi gatavojušies sacensībām.
Starp citu, studiju gados augstskolā Jevgēnijam gadījās piedzīvot jocīgu notikumu, kuru viņš izstāsta ar smaidu: “Bija piektdiena un laikam pat 13. datums (dīvaini, bet tieši mirklī, kad izteikti šie vārdi, vidusskolā atskan trauksmes sirēna, visa skola tiek evakuēta un stāstījumu Jevgēnijs turpina jau zem klajas debess).
Pasniedzējam dienā pietrūka laika ierakstīt atzīmes ieskaišu grāmatiņās, lika atnākt vakarā. Process tuvojās beigām, es ar diviem puišiem uzkāpu stāvu augstāk. Atgriežoties atpakaļ, caur otrā stāva logu redzam, ka durvis aizver mūsu acu priekšā. Kliegt bija bezjēdzīgi, ārā transporta troksnis visu nomāca. Tā mūs iespundēja uz divarpus stundām ēkā. Satraucāmies ne pa jokam, zvanījāmies pa visiem tiem numuriem, kas mums bija, līdz galu galā izdevās atrast kādu, kurš atslēdz durvis un izlaiž laukā. Bet vispār piedzīvojumu bija daudz.”
Jevgēnijs neuztver jauno amatu, kā starta punktu savai tālākai karjerai kādā lielā pilsētā. Viņš grib palikt dzimtajā pusē, veicināt un koordinēt sporta nozares attīstību novada pašvaldībā un stiprināt sadarbību starp sporta draugiem pagastos. Viņš paliks strādāt šeit un centīsies dod savu pienesumu novada izaugsmē.
Juris ROGA
.jpg)
