Ne bez pārsteigumiem

Anna Cvetkova un Jeļena Krauliša (12.b) izvēlējās tēmu “Vecticībnieki Dagdas novadā”. Viena no skolniecēm ir vecticībniece, otra — pareizticīgā, taču viņas mamma un vecmamma ir vecticībnieces, tādejādi abām pētnieciskā darba veicējām ir saikne ar šo ticību.

Anna: “Šo tēmu mums piedāvāja krievu valodas skolotāja Olita Loče, apspriedāmies, un nolēmām rakstīt, jo novadā ir daudz vecticībnieku un mums abām ir vecticībnieki radu pulkā. Bija interesanti uzzināt par viņu tradīcijām un kultūru. Mūsu darbs tika novērtēts ar III pakāpi.”

Jeļena: “Mums paskaidroja, ka temats vairāk saistīts ar kulturoloģiju, nevis krievu valodu un tāpēc vērtējums ir šāds. Uzskatu, ka darbā mums izdevās atklāt, kas tā ir par ticību, jo viss balstījās uz gados vecu cilvēku intervijām un stāstiem. Bija interesanti uzzināt, ka agrāk laukos un pilsētā dzīvoja daudz vairāk cilvēku un ģimenēs krietni stingrāk ievēroja un pildīja visas reliģiozās prasības. Baznīcu ļaudis apmeklēja daudz lielākā skaitā un biežāk. Stāstīja mums arī par ēdieniem un tie pilnīgi atšķiras no mūsdienām — šodien tādus praktiski negatavo. Vecticībnieku dzīvesveidam bija raksturīgi, ka viņi ļoti skrupulozi un stingri strādāja saimniecībās, tajās visam bija jābūt kārtībā. Arī savus bērnus audzināja stingri un viņi nevarēja, kaut kur doties bez atļaujas, nepalīdzēt mājsaimniecībā. Šķiet, ka lielāka teikšana ģimenē bija tēvam.”

Ja skolniecēm dotu atkārtotu iespēju izvēlēties tematiku, abas jaunietes apgalvo, ka atkal izvēlētos šo pašu, jo bija interesanti darboties. Tomēr praktisku pielietojumu saviem atklājumiem par vecticībnieku dzīvesveidu meitenes neredz un saka, ka diez vai tagadējā jaunatne varētu kaut ko no tā visa pārņemt bez lieliem upuriem sev. Mūsdienu pasaulē vairs neiederas tas, kas iederējās vecmāmiņu laikā.

Sintija Loce un Laura Pauliņa (11.b) rakstīja ZPD par tēmu “Dagdas Narūtas upes ūdens kvalitāte”, ar ko Daugavpilī ieguva II pakāpi.

Laura: “Tematu mums ieteica ķīmijas skolotāja Ausma Grizāne. Iepriekšējā gadā skolēni pētīja Dagdas ezera ūdeņu kvalitāti, un mēs savā ziņā paturpinājām šo virzienu — upe ieplūst Dagdas ezerā. Darbs balstījās uz zināšanām ķīmijā. Mēs gājām uz upi, ņēmām ūdens paraugus tīrās burciņās pie ietekas Dagdas ezerā, pie abiem tiltiem un skolā veicām eksperimentus.


Sintija Loce un Laura Pauliņa (11.b) rakstīja ZPD par tēmu “Dagdas Narūtas upes ūdens kvalitāte”, ar ko Daugavpilī ieguva II pakāpi.

Laura: “Tematu mums ieteica ķīmijas skolotāja Ausma Grizāne. Iepriekšējā gadā skolēni pētīja Dagdas ezera ūdeņu kvalitāti, un mēs savā ziņā paturpinājām šo virzienu — upe ieplūst Dagdas ezerā. Darbs balstījās uz zināšanām ķīmijā. Mēs gājām uz upi, ņēmām ūdens paraugus tīrās burciņās pie ietekas Dagdas ezerā, pie abiem tiltiem un skolā veicām eksperimentus. Salīdzinājām, kāda ir ūdens kvalitāte dažādās vietās, veicām dažādus eksperimentus un noskaidrojām dažādus jonus, kas sastopami upē. Ja upe būtu dziļāka, tur varētu peldēties, jo ūdens nav daudz piesārņots. Tiesa, mums bija grūti konkurēt ar līdzīgiem pētnieciskiem darbiem, jo Daugavpils skolēni strādāja ar nopietnām iekārtām, kas viņiem bija pieejamas Daugavpils Universitātē, bet mums bija testa strēmeles. Mums sacīja, kā var paļauties uz kaut ko tādu, ja runa par ūdens kvalitāti?
Man šis pētījums palīdzēja uzlabot savas zināšanas ķīmijā, jo atšķirībā no darba stundās, veicot ZPD vajadzēja strādāt padziļināti. Paralēli uzzināju arī dažus jaunus faktus par upi. Domāju, ka iegūtās zināšanas varēšu pielietot arī praksē, piemēram, mācēšu pārbaudīt ūdens kvalitāti kaut vai mājas akā. Protams, man pašai nav nepieciešamo reaģentu, bet ir sapratne, kā šo darbu veic."

Sintija: “Mēs pētījām ūdens kvalitāti, bet mums nebija daudz iespēju, lai šo darbu veiktu padziļināti. Cik spējām, tik izdarījām. Es gan biju domājusi, ka Narūtas upe ir diezgan piesārņota, bet pēc veiktā pētījuma rezultātiem nācās secināt, ka nemaz tik traki nav, kā līdz šim domāju."

Dace Badūne un Helēna Gabrāne (11.b) savu pētniecisko darbu veica par tematu “Dagdas novada jauniešu pieredze angļu valodas ikdienas lietošanā” (skolotāja Marija Micķeviča). Galarezultāts — izcīnītā III pakāpe.

Dace: “Atšķirībā no citiem, mēs pašas izdomājām šo tēmu, jo abas esam piedalījušās starptautiskajos projektos. Savā darbā izskatījām angļu valodas mācīšanas metodes. Un viena no tām ir starptautiskie projekti. Man savulaik bija iespēja aizbraukt ar skolēniem uz Franciju, bet Helēna trīs mēnešus dzīvoja Spānijā. Rakstot darbu, veicām apjomīgu aptauju visā Dagdas novadā. Kopumā 144 respondenti — 8.- 12. klašu skolēni — atklāja mums savu viedokli par angļu valodas mācīšanas metodēm, kā arī novērtēja savu angļu valodas zināšanu līmeni, atbildēja uz jautājumu, vai vispār viņiem nepieciešama angļu valoda un citiem jautājumiem. Pārsteidza skolēnu zemais pašvērtējums — vidēji 5,45 balles. Tas nav pēc mācību rezultātiem, bet tieši tas, kā katrs pats novērtē savas angļu valodas zināšanas. Manuprāt, tas ir pārāk paškritiski, bet laikam jau viņi labāk zina. Vislabāk var apgūt valodu komunicējot ar citiem skolēniem angļu valodā — tas ir pats labākais mācīšanās veids. Šajā ziņā liela loma ir ”Comenius" projektiem, kur satiekas skolēni no dažādām valstīm, bet sarunvaloda ir angļu. Tu esi kopā ar cilvēkiem, kas runā angliski un neviens ar tevi tur nerunās latviski. Starp citu, mēs arī intervējām bijušos vidusskolas audzēkņus, un jautājām, kādu labumu viņi guvuši no dalības starptautiskajos projektos vidusskolas gados. Tas, ka viņi piedalījās šajos projektos, nedeva nekādas dividendes, stājoties augstākajās mācību iestādēs, toties liels ieguvums bija tieši studiju laikā."

Nastja Jureviča un Dace Vigule (10.b) rakstīja ZPD par tēmu “Kaķa tēls mazās folkloras formās” (skolotāja Valentīna Gešmane) un ieguva II pakāpi. Kaķis mājās bērnībā bijis gandrīz katram, daudzi cilvēki līdzās tiem dzīvo visu mūžu, bet retais ir interesējies par kaķa tēlu mazās folkloras formās.

Nastja: “Man ļoti patika šī tēma, kuru pētot veicām tautas folkloras analīzi, kur pieminēti dzīvnieki. Konkrētu autoru nav, jo tā ir tautas folklora. Analizējām, kāda ir attieksme pret dzīvnieku, kā to uzrunā, ko dara, kā izskatās utt. Kaķa tēli folklorā ir dažādi, dažāda ir attieksme pret tiem, bet kaķi vienmēr parādīti pozitīvi un tie dzīvo kopā ar cilvēkiem kā draugi. Kaķa tēls folklorā var palīdzēt veidot priekšstatu par to, kas ir labs un slikts, kā rīkoties tajā vai citā dzīves situācijā.”

Meitenes pārliecinātas, ka mazās folkloras formas vecākiem vēlams izmantot mazu bērnu audzināšanā, jo tas ir ļoti svarīgi bērna attīstībai. Diemžēl mūsdienu vecāki maziem bērniem nelasa priekšā mazās folkloras teicienus. Par tiem ir aizmirsuši pat cilvēki, kuri strādā ar bērniem.

Sintija Grizāne (11.a) par savu darbu “Dzimumu lomas Latvijas sabiedrībā un to atspoguļojums televīzijas reklāmā” (skolotāja Marija Mickeviča) ieguva III pakāpi. Viesojoties vidusskolā, man diemžēl neizdevās sastapt šo meiteni un parunāties.
Vēl četru darbu autori Zinātniski pētniecisko darbu konferencē Daugavpilī saņēma pateicības: Varvara Markova un Jūlija Trofimova (11.b) par darbu “Tautas tērpa reālijas krievu folklorā” (sk. Svetlana Valtere); Gunārs Plakošs un Nikita Grebņovs (11.b) par darbu “Patērētājs un viņa tiesības cenu paralēlās atspoguļošanas periodā Dagdas novadā” (sk. Diāna Stikute); Jūlija Utāne (11.a) par darbu “Cilvēka ķermeņa temperatūra dažādos vecumposmos” (sk. Anna Kirilova); Sandra Kurica (12.b) par darbu “Enerģētisko dzērienu ietekme uz organismu” (sk. Anna Kirilova).

Juris ROGA