Pirmais aprīlis nav iemesls tikai jokiem un jautrībai, bet tā ir arī Putnu diena. Par to redakcijai atgādināja kāds zvans no Robežniekiem.
Par svarīgu un nopietnu darbu mums paziņoja Maija Šemele, jauniešu projekta “Kļūsti īstens sava pagasta patriots”, ko atbalstīja Krāslavas novada dome, vadītāja. Gatavojoties sagaidīt spārnotos draugus, darbmācības skolotāja Pētera Boločko un skolas saimnieciskās daļas vadītāja Mihaila Pleiko-Ižika uzraudzībā zēni izgatavoja 14 putnu būrīšus. Kā pateicību pilsētai pagasta zēni dažas putnu mājiņas uzdāvināja Eduardam Danovskim, izvietošanai Krāslavas parkā. Pārējos izvietoja pagasta centrā, lai spārnotie sanitāri “ārstētu” kokus Robežnieku parkā un priecētu pagasta iedzīvotājus ar savām skanīgajām dziesmām.
Jāpiebilst, ka gājputnus sagaidīt jaunās mājvietās — tā ir jau sena vietējā tradīcija. Jaunajiem ir no kā ņemt piemēru: skolas kurinātājs Eduards Jurevičs šogad izveidoja septiņas mājiņas spārnotajiem draugiem un izrotāja ar tām savu īpašumu.
Devītās klases skolnieki, uzstādot putnu būrīšus, ievēroja gan drošības tehnikas, gan citus noteikumus: koku stumbros netika iedzītas naglas, būrīši tika piestiprināti austrumu pusē, lai putni-vecāki nenogulētu saullēktu.
Putnu dienā centās visi, jo īpaši devītās klases skolnieks Ilmārs Murāns, kurš ar jaunsarga veiklību iekaroja dažādus augstumus. No viņa neatpalika klasesbiedrs Edgars Kairāns, kurš tikko atgriezās no Austrumlatvijas atklātās fizikas olimpiādes ar sudraba medaļu. No visas sirds centās arī brāļi Kalviši. Septītās klases skolnieks Māris godam strādāja meistardarbnīcā, bet devītās klases skolnieks Artūrs — kā kokos kāpējs.
Robežnieku pamatskolā bērnu interese par dabu ir likumsakarīga. Lūk, tikai viens ziņkārīgs piemērs - no ekoloģiskās prakses. Vietējā iedzīvotāja Lilija Paceviča Indras ezera krastā atrada mirušu putnu, ne vienkāršu, bet apgredzenotu. Viņas dēlēns Raimonds ar interneta palīdzību sazinājās ar LR Ornitoloģijas biedrību un nodeva ziņas par gredzenu. Noskaidroja, ka ķīri, kas bija apgredzenots Vācijā, nelaime gaidīja aiz 1100 km. Tādas, lūk, lietas…
Projekta turpmākie plāni — stārķu ligzdu uzskaite, tajā skaitā arī melno stārķu, kuri jau izsenis ir iemīļojuši Robežnieku pagastu.
Aleksejs GONČAROVS