Paldies, skolotāj!

Ikviena cilvēka dzīvē ir cilvēki, kuri viņu iedvesmo, kuri ir cerības, gaismas, zinību, ticības un cerības avoti. Par šādu cilvēku var kļūt gan vecāki, gan tuvākie draugi, ietekmīgi cilvēki sabiedrībā, mācītājs vai vieds svešinieks, taču visbiežāk šāds iedvesmas avots ir mūsu SKOLOTĀJS.

1979. gadā mēs pabeidzām Krāslavas 1. vidusskolu un bijām gatavi doties lielajā dzīvē. Vislielākais “PALDIES” par to ir jāsaka mūsu klases audzinātājai Veronikai Babrei. Viņa mums sniedza zināšanas ne tikai mācībās, viņa bija mūsu draugs un padomdevējs dzīvē. Viņa ar savu piemēru un entuziasmu mācīja mums, cik svarīga ir draudzība, cik svarīgi ir mīlēt savu darbu, cik svarīgi ir nezaudēt ticību saviem spēkiem pat visgrūtākajos dzīves brīžos.

Tagad jau ir pagājuši tik daudzi gadi kopš mēs esam absolvējuši un mūsu skolotāja Veronika Babre joprojām ir mūsu draugs un padomdevējs. Mēs visi nereti ieklausāmies viņas padomā vai satiekam, lai sajustu to dzīves sparu. Mēs visi bieži par viņu domājam un iedvesmojamies. Viņa ir ne tikai mūsu skolotāja, viņa ir mūsu visu draugs. Skolotāja atceras mūsu visu dzīvesstāstus, interesējas par mūsu bērniem un pat ir lietas kursā par mūsu mazbērniem.

Šodien 4. aprīlī mūsu skolotājai ir skaista jubileja.

Mēs visi no sirds gribam apsveikt mūsu skolotāju 85 gadu jubilejā un no sirds novēlēt veselību, izturību un lai nepazūd šis dzīves spars un gudrība, kura mums visiem ir tik dārga un svarīga.

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - VISI PALDIES TEV TEIC!

1979. g. 11. b klases abiturienti