Seniori ir noskaņoti uz aktīvu dzīvesveidu

Sanāksmē piedalījās arī novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, viņa vietnieks, Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks un SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs. Viņi atbildēja uz pensionārus interesējošiem jautājumiem, kas tika iesniegti iepriekš, līdz 25. martam, rakstveidā.

Steidzinot notikumus, gribu uzsvērt, ka var tikai apskaust mūsu seniorus, kuri ne tikai nezaudē optimismu, aktīvi piedaloties kultūras dzīvē, bet arī, ja ir nepieciešams, spēj uzņemties iniciatīvu. Tā notika, kad nācās aizstāvēt Krāslavas slimnīcu. Un mēs zinām, ka viņu apņēmīgums piedalīties protesta akcijā — kaut uz īsu brīdi, bet novērsa kārtējo elektroenerģijas cenu kāpumu. Turklāt, kas attiecas uz senioru aktivitāti, tad tā, pēc pensionāru sabiedrības valdes priekšsēdētāja Edmunda Gekiša domām, ir augusi līdz ar jaunas valdības, kuras pārstāvis ir Andris Siliņš, nākšanu Latvijas pensionāru federācijā. Bet, domājams, tā būs patiesība, ja teikšu, ka seniori kā neviens cits māk pateikties pat par pašu mazumiņu.

Pirms atskaites sākuma tika parādīta īsfilma par mākslas kolektīvu priekšnesumiem. Par “Krāslavas vizītkarti” kļuva vokālie ansambļi “Retro”, “Ivuška” (vadītāja Antoņina Tuče), “Strumeņ” (Romualds Raginis), “Kutok” (Jevģēnijs Iļjiņecs), “Varavīksne” (Tatja- na Vagale), deju kolektīvi “Senči” un “Mežrozīte” (Aloīda Andžāne). Viņu pārstāvjiem tika dāvināti ziedi un teikti pateicības vārdi par tieksmi veltīt savu daiļradi svētkos, kas notiek ne tikai mūsu novadā, bet arī aiz tā robežām. Starp citu, vokālais ansamblis “Varavīksne”, kas papildinājis senioru - mākslinieku rindas salīdzinoši nesen, jau ir uzstājies kolēģu - skolotāju priekšā Daugavpilī. Krāslavas pensionāru biedrībā gatavojas daugauvpiliešu atbildes vizītei, ieplānotai 4. maijā. Izveidot viesiem kulturālu pro- grammu nebūs tā sarežģītākā lieta, savukārt, ietērpt mūsu dziedātājas skaistos kon- certa kostīmos - uzdevums, kas būs jārisina īstenojot kārtējo Eiropas projektu.

Cik zināms, nesen krāslaviešiem notika ļoti svarīga tikšanās ar Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču un deputātu Andri Bērziņu, kuri sniedza atbildes uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā pensiju indeksācija, piemaksas un pabalsti, kā arī, uz kādu atbalstu var cerēt pensionāri veselības jomā.

“Galvenais pensionāru mērķis — aktīvs dzīvesveids,” uzsvēra Edmunds Gekišs. Un tās ir ne tikai piedalīšanās atpūtas vakaros un nodarbošanās ar ārstnieciskām, veselību uzlabojošām pastaigām, izmantojot skandināvu nūjas. Lai gan, jāsaka, to pieprasījums ir visai augsts. Par īpašniekiem šīm modificētajām slēpju nūjām, kas tika iegūtas ar ievērojamu atlaidi, pateicoties Sabiedrības valdei, kļuva 34 cilvēki, un pasūtījumi turpinās. Seniori nelaiž garām izdevību mācīties valsts valodu, plāno apgūt lietišķo mākslu, kā arī veikt maksājumus internetā. Arī pēc viņu iniciatīvas piecos mikrorajonos notiek iedzīvotāju tikšanās ar atbildīgiem pašvaldības darbiniekiem, kur tiek runāts par visām steidzami risināmām problēmām pilsētā.

Par ideju ģeneratoru seniori dēvē savu vadoni — Edmundu Gekišu, kurš nesau- dzē savu laiku un reizēm, šķiet, arī veselību. Pateikties valdei par aktīvu darbu un īpaši par labu atpūtas vakaru organizāciju izgāja Anatolijs Orlovs, Pēteris Puhaļskis, Olga Siļutina. “Paldies par to, ka neļaujat mums novecot,” teica krievu kultūras biedrības vokālā ansambļa “Ivuška” dalībniece Alla Križanovska.
Krāslavas novada pensionāru biedrības pieņemtajā rezolūcijā ir teikts, ka seniori ir gatavi sveikt savās rindās jaunus locekļus, arī turpmāk piekopt veselīgu dzīvesveidu, sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kā arī piedalīties novada kultūras dzīvē. Atsevišķi ir atzīmēta dalība Latgales 13. senioru dziesmu un deju svētkos, kas norisināsies 26. jūlijā Daugavpilī, un Latvijas Sarkanā Krusta projektā “Mēs kopā dzīvojam mūsu valstī”, vērstam uz Latgalē dzīvojošu dažādu vecumu cilvēku, kam nepieciešama sociālā aizsardzība, dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Pensionāru uzdotie jautājumi, uz kuriem sanāksmes laikā atbildēja Gunārs Upenieks, Aleksandrs Jevtušoks un Valērijs Maslovs

Kāpēc arī pēc tā, kad tika veikta siltumtrases cauruļu maiņa, kas paredz siltuma zuduma samazināšanos, maksa par apkuri nemainās?

V. Maslovs: “Ir jāsaprot, ka cauruļu maiņa veikta, pirmām kārtām, lai mājās būtu silti. Jo 25 - 30 gadu ekspluatācijas laikā vecās caurules ķluva nelietojamas. Siltumtrases rekonstrukcijā divu gadu laikā ir ieguldīti 1,5 milj. latu, no kuriem 1 milj.— ilgermiņa kredīts, kas piešķirts uzņēmumam “Krāslavas nami”. Siltumenerģijas tarifs krāslaviešiem bija nemainīgs piecus gadus, neskatoties uz ikmēneša kredīta izmaksām, paliekot par vienu no zemākajiem valstī— 40 lati par megavatu stundā. Šī gada apkures sezonas beigās, uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram nodos izskatīšanai jauno tarifa projektu, kurā tiks iekļautas arī izmaksas par kredītu. Tarifs, iespējams, samazināsies, tā kā eksistē ietaupījums uz siltuma enerģijas zudumu samazināšanas rēķina, kā arī novada domes finansiālais atbalsts.”

Kad pilsētā tiks aprīkotas autostāvvietas?

V. Maslovs: “Šogad tiks aprīkotas autostāvvietas Raiņa ielā, blakus mājai Nr. 2, kā arī Vienības ielā 12. Ir ieplānots nākošgad aprīkot stāvvietu starp mājām Aransona ielā 4 un 8. Pēc likuma stāvvietas ir jāapmaksā dzīvokļu īpašniekiem, bet tas ir gandrīz neiespējami — celtniecības izdevumi ir tik lieli, ka tos ir nolēmusi uzņemties novada dome.

Pilsētā jauniešiem trūkst darbavietu, tad kāpēc, tādā gadījumā, SIA “Krāslavas nami” nodarbina pensionārus?

V. Maslovs: “Pensijas vecuma sasniegšana pēc likuma ne- kļūst par iemeslu, lai pārtrauktu darba līgumu ar strādnieku, kurš tiek galā ar saviem pienākumiem.”

Kādā no zīmītēm Aransona ielas 12 daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji lūdza salabot kāpnes pie 4. kāpņutelpas.

V. Maslovs bija nedaudz izbrīnījies: vai bija vērts iepriekšminētās mājas iedzīvotājiem gaidīt pensionāru biedrības atskaites sanāksmi. Kāpēc viņi nevērsās agrāk ar šo jautājumu pie šajā mājā dzīvojošā SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētāja vietnieka Ivanova kunga?

Vientuļa pensionāre ir dzirdējusi, ka tikt Krāslavas pansionātā var tikai gadījumā, ja viņai piederošais dzīvoklis tiks nodots pašvaldībai. Kā rīkoties, ja dzīvoklis jau atstāts mantojumā radiniecei?

A. Jevtušoks: “Ir divas iespējas. Ja par dzīvošanu pansionātā maksās pati pensionāre vai viņas radiniece, kurai ir novēlēts dzīvoklis, tad dzīvoklis nav jātdod. Otra iespēja — pārrakstīt testamentu. Taisnība, pašvaldība uzņemas nodrošināt vecu cilvēku valsts vārdā, bet viņam ir jānodod pašvaldībai savs dzīvoklis. Šodien Krāslavas novadā esošajos pansionātos dzīvo vairāk nekā 80 cilvēki. Un iespēja dzīvot pansionātā ir jebkuram vientuļam pensionāram, kurš atbilst likumā nosacītajiem punktiem.”

Pensionāri izsaka pateicību Krāslavas slimnīcas administrācijai par “rozā” grāmatiņu saglabāšanu. Un jautā, cik ilgi tās būs lietošanā, kā arī, kā ietekmēs pensionārus kārtējā Veselības ministrijas iniciatīva?

A. Jevtušoks: “ Šo grāmatiņu saglabāšanas pasākumi arī turpmāk tiks veikti kopā ar novada domi. Gribētos arī nākotnē cerēt uz atbalstu no minētās Saeimas deputātu komisijas, kuras priekšgalā ir Aija Barča. Tā saucamais veselības nodoklis neattiecas uz pensionāriem. Veselības ministrijas iniciatīva pagaidām tiek izskatīta salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm — Lietuvu, Igauniju.”

Nesen pie poliklīnikas zem kravas mašīnas riteņiem mira sieviete. Vai tiks pieņemti attiecīgi lēmumi, lai radītu gājējiem drošību šajā krustojumā un samazinātu tranzīta transporta ātrumu, iebraucot pilsētā?

A. Jevtušoks: “Lēmumi jau tiek pieņemti. Tiek gatavota dokumentācija par šī ceļa posma, tajā skaitā arī autobusu pieturas, kas atrodas pie slimnīcas, rekonstrukciju. Ir cerība, ka tiks sasniegta nepieciešamā vienošanās ar Valsts policiju, un tieši pirms iebraukšanas pilsētā parādīsies jauna ātrumu ierobežojoša zīme — līdz 30 km.”

Krāslavieši ļoti gribētu, lai Persteņa ezers kļūtu par atpūtas vietu. Vai tiks sakopta ezera teritorija un aprīkota peldvieta?
G. Upenieks: “Persteņa ezers jau pamazām tiek savests kārtībā. Mums ir jauns speciā- lists, kura diplomdarbs ir šī ezera un tā teritorijas labiekārtošanas projekts. Tas ir nopietns projekts ar Eiropas finansējuma piesaistīšanu.”

Vai tiks aprīkotas autobusu pieturas Augusta ielā un pie Meža kapiem?

G. Upenieks: “Pašvaldība cenšas risināt šo problēmu, lai gan viss nav tik vienkārši. Tranzīta ceļš nav pašvaldības īpašums, bet pieder valstij. Tomēr jautājumam vajadzētu tikt atrisinātam pozitīvi.”

Vai tiks atjaunots žogs pie Valsts ģimnāzijas, pretī mākslas skolai?

G. Upenieks: “Tur ir jāuzstāda žogs pēc vēsturiskā parauga. Žogam un ģimnāzijas stadionam perspektīvā ir jākļūst par vienotu kompleksu. Stadiona vietā ir ieplānots uzcelt aktīvās atpūtas centru.”

Cik ilgi bijušās viesnīcas ēka bojās pilsētas skatu?

G. Upenieks: “Šī ēka ir pārdota krievu uzņēmējam no Pleskavas, kurš ievērojami sarežģī problēmu. Novada dome strādā pie šī jautājuma cerībā, ka juristi palīdzēs izlabot pieļauto kļūdu.”

Edmunds Gekišs, vērsies pie domes vadības pensionāru vārdā, uzskata, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību bijušajam skatu laukumam — kādreiz iecienītai tūristu un pilsētas ciemiņu vietai. Un neskatoties uz to, ka zeme un pats laukums ir privatizēts, varbūt ir vērts mēģināt to padarīt skaistāku, kaut vai atbrīvojot no krūmājiem?

Nepatīkama pārpratuma dēļ Upenieka kungs nespēja atbildēt uz kādu svarīgu, pēc krāslaviešu domām, jautājumu. Nekāda nodoma šeit, protams, nebija. Vienkārši aizmirsās. Kā saka, mēs visi esam cilvēki. “Pazudušais” jautājums bija saistīts ar Kultūras nama darbu. Cilvēki jautā, kāpēc reti tiek rīkoti maksas koncerti un kāpēc nenotiek diskotēkas jauniešiem? Viņiem nekas cits neatliek, kā dzert alkoholu bāros un kafejnīcās!

Jāuzsver, ka šī jautājuma polēmika neiesākās tikai šodien. Un, lai ko arī teiktu skeptiķi, aizbildinoties ar mūsdienu nevaldāmajiem jauniešiem, diskotēku aizliegums, piemērotu vietu trūkuma dēļ, kur var vienkārši padejot, ir absurds. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Krāslava tomēr ir novada centrs.

Valentīna SIRICA