2003. gadā Jānis Pāvels II pasaulei paziņoja, ka par vispasaules Internettīkla un tā lietotāju aizgādni viņš pasludina Svēto Izidoru no Seviljas. Agrāk Seviljas bīskaps, kas dzīvoja 6.- 7. gs., bija studentu un skolēnu aizgādnis. Kas gan pamudināja Vatikānu tieši viņam uzticēt internetu? Seviljas Izidoram piemita enciklopēdiskas zināšanas, ar kurām viņš dāsni dalījās ar apkārtējiem. Viņa darbs “Etimoloģija” savā būtībā bija visu agrāko viduslaiku zināšanu apkopojums. Enciklopēdijas 20 sējumos ir apkopotas ziņas par reliģiju, filozofiju, vēsturi, matemātiku, likumiem, medicīnu, ģeogrāfiju, zooloģiju, kuģu būvniecību, kulināriju… Pasaulē nebija cilvēka, kas zināšanu jomā varētu sacensties ar Izidoru. Viņu uzskata par vienu no “Baznīcas tēviem”, viņš aicināja ievērot iecietību, toleranci un pastāvīgu talākizglītību. Vēl Baznīca kanonizēja Izidora divus brāļus un māsu, kas nopelnīja Dieva godību, kalpojot Dieva gribai. 4. aprīlī tiek svinēta Svētā Seviljas Izidora, interneta aizgādņa, piemiņas diena.
Šodien Stambulā tiek atklāts ikgadējais tulpju festivāls, kas turpināsies visu mēnesi. Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka šo brīnišķīgo ziedu dzimtene ir Holande. Arī paši holandieši šos maldus pastāvīgi atbalsta. Īstenībā tulpe Eiropā ienāca no Turcijas. Vēl Osmaņu impērijas laikā, visdažādāko krāsu tulpes rotāja laukumus un pilis, vienkāršo iedzīvotāju mājas un aristokrātu piepilsētas muižas. Turki ir pārliecināti, ka tulpes pašā dziļumā glabājas laime, tāpēc attieksme pret šo ziedu viņiem ir īpaša.
Pats nosaukums “tulpe” tiek veidots no persiešu “turbāns”, jo tās pumpurs līdzinās galvassegai. Puķes dzimtene — Vidusāzija. Osmaņu sultāni izgreznoja savu valsti ar laukiem, kuros auga simtiem dažādu tulpju veidu. Tika audzētas speciālas šķirnes ar vistievākajām vainaglapām, visneiedomājamākajām krāsām un formām. Dažas nedēļas pirms festivāla sākuma Stambulā bez maksas tiek dalīti tulpju sīpoliņi. Puķu dobes un puķu paklāji pārklāj visu pilsētu. Paskatīties uz šo brīnumu sabrauc tūristi no visas pasaules. Par centrālo vietu kļūst Emirganes parks, kur var ieraudzīt pasaulē vislielākās tulpes. Līdz ar tūristiem festivālu apmeklē arī selekcionāri un ziedu tirgotāji. Šajā laikā tiek noslēgti simtiem līgumu. Paralēli dzīvo puķu izstādēm visiem interesentiem ir iespēja aplūkot arī ziedu skulptūras un ziedu gleznas. Notiek vislielākais gadatirgus, kur var iegadāties šo maigo un brīnišķīgo pavasara ziedu visretāko šķirņu sīpolus.
1856.gadā tvaikonis, kas Britu kolonijai piegādāja pastu un pasta sūtījumus, nokavēja vairākas nedēļas. Britu Gviānā (tagad Gvinejas Republika) beidzās pastmarkas, bet pasts nedrīkstēja pārtraukt darbību. Tad vietējie ierēdņi pieņēma lēmumu — līdz tvaikoņa atnākšanai vietējā maziņā fotodarbnīcā nokopēt dažus desmitus kuponu, kas aizstātu markas. Teikts — darīts. Uz sarkana papīra tika nokopētas dažas astoņstūru “markas” ar kuģa attēlu un uzrakstu latīņu valodā: “Dodam un ceram saņemt”. Vēstules “aizgāja” jau 1856. gada 4. aprīlī. Un neviens pat nevarēja iedomāties, ka jau pēc 100 gadiem šīs šķēpeles, bet, pareizāk sakot, viena no šķēpelēm, maksās miljonus… 1873. gadā visvienkāršākais angļu skolnieks tēva papīros ieraudzīja vēstuli ar dīvainu marku. Atlīmējot to no aploksnes, zēns sarkanā papīra šķēpeli kaimiņam kolekcionāram pārdeva par 6 šiliņiem (1,5 dolāri). Sākās retās markas ilgais ceļš pa Eiropu. Pēc 100 gadiem miljardieris Džons Djupons “rozā Britu Gviānu” nopirka par 935 000 dolāru… Djupons nokļuva pasaules ziņu raidījumos, kad pēkšņas agresijas uzplūdā nošāva savu draugu Šulcu, olimpisko čempionu brīvajā cīņā. Cietumā bagātnieks nomira. Bet viņa manta nonāca izsolē. Tajā skaitā arī pasaulē visdārgākā pastmarka. Šī gada martā kļuva zināms, ka “rozā Britu Gviānu” pārdos izsolē Ņujorkā. Sākuma vērtība — 19 miljoni dolāru. Izsoles organizētāji ir pārliecināti, ka solīšanas laikā cena var palielināties vairākas reizes.
1932. gada 4. aprīlis — askorbīnskābes dzimšanas diena. Pirmo reizi vitamīnu C tīrā veidā ieguva amerikānis Čarlzs Glens Kings. Par šīs vielas eksistēšanu rakstīja vēl 19. gadsimta beigās. Tajā laikā zinātnieku pieņēmumi, ka eksistē vielas, kas ir nepieciešamas cilvēka veselīgas dzīves un imunitātes stiprināšanai, izsauca vien smaidu. 20. gadsimts šajā jautājumā ieviesa skaidrību. Vitamīns C pirmo reizi bija dabūts no citrona, tad iegūts ar sintēzes procesu. Šodien ikviens bērns zina — lai būt vesels un stiprs, katram cilvēkam ir nepieciešams C vitamīns.
Mūsdienīgi pētījumi ir pierādījuši, ka, pateicoties C vitamīnam, palēninās organisma novecošanas procesi, mazinās trombu veidošanās risks, notiek attīrīšanās no indēm un toksīniem, palielinās izturība. Interesanti, ka cilvēka organismam askorbīnskābe jāsaņem kopā ar pārtiku. Citos dzīvajos organismos vitamīns tiek sintezēts no glikozes.
4. aprīlis — dažādiem iemesliem bagāta diena.
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
