Kanalizācijas ķīlnieki

Pie kā vērsties pēc palīdzības?

Jāsaka, ka “ekskursija” nebija no patīkamākajām. Iepriekšminētās mājas ceturtajā kāpņutelpā bija slikta smaka. Savukārt pa pagrabu tiešām varēja pārvietoties tikai gumijas zābakos, tāpēc ka smakojošais, tumšais šķidrums plūda no visām malām. “Lūk, kas notiek zem manas virtuves un guļamistabas. Kuro reizi — jau sajucis skaits! Cik vēl gadus man nāksies dzīvot bezgalīgā smakā, maksājot par dzīvokli lielu naudu?!” Jakovs ir sašutis. Viņš apgalvo, ka kanalizācijas saturs jau ne reizi vien ir iekļuvis viņa dzīvoklī. Pēc tā bija nepieciešams nopietns remonts vannas istabā un tualetē. Kanalizācijas aizsērēšanās, pēc viņa vārdiem, pēdējā laikā notiek bieži, bet pie kā vērsties pēc palīdzības, nav zināms: izsauc uzņēmuma “Krāslavas nami” avārijas dienestu, tie norāda uz “Krāslavas ūdens” darbiniekiem. Protams, tā vai citādāk, kanalizāciju “caursit”, akas iztīra, bet efekts ir īslaicīgs.

Mūsu sarunai pievienojās Jakova kaimiņš Valērijs Vedjakins, vēlāk arī citi mājas iedzīvotāji. Valērijs atzinās, ka viņš ir pamatīgi cietis pastāvīgo kanalizācijas problēmu dēļ. Nācās mainīt linoleju virtuvē, pat pašrocīgi likt vietā caurules, kas sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ krita nost.

Arī tīrīt kanalizācijas satura radīto nekārtību, kas izplata “aromātus” pa visu kāpņu telpu, pēc Jakova teiktā, nākas pašiem iedzīvotājiem. Viņš personīgi bija atvedis skaidas un aizbēris pagrabā smakojošās peļķes, negaidot apkalpošanas organizācijas palīdzību, jo normāls cilvēks nespēj ilgi izturēt tādu smaku.

Kanalizācija, kas pastāvīgi aizdambējas, ir padarījusi pirmā stāva iedzīvotājus par ķīlniekiem un sagādā neērtības visiem kāpņu telpas iedzīvotājiem, kuriem ir liegta iespēja izmantot pagrabu. “Mēs, protams, saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, un tāpēc lūdzam augšējo stāvu kaimiņus nemest kanalizācijā personīgās higiēnas priekšmetus, sadzīves priekšmetus un produktus, kas arī nereti izraisa cauruļu aizsērēšanos. Tomēr rodas iespaids, ka “suns ir aprakts” pašā kanalizācijas sistēmas projektēšanā vai montēšanā. Un bez pilnīga šīs problēmas tehniska lēmuma iztikt nevar,” saka Jakovs Semjonovs.

Turklāt speciālisti uzsver, ka kļūdas kanalizācijas sistēmas projektēšanas vai montēšanas laikā diemžēl nav retums. Par iemeslu pagrabu aizplūšanai ar kanalizācijas netīrumiem var būt nepietiekama nosliece vai lieku ielocījumu esamība notekcaurulēs, sistēmas pārslodze noteiktā teritorijā, elementārs notekcauruļu nodilums un citi. Nelaime ir arī tajā, ka inženieru komunikācijas tiek slēptas no pārējo acīm, un problēma, ja tā var teikt, var būt ierakta pat gruntī.

Pēc tam, kad paviesojāmies aizplūdušajā Vienības ielas 65 pagrabā, “Ezerzeme”, protams, vērsās ar jautājumiem pie SIA “Krāslavas nami” valdes locekļa Valērija Maslova. Un saņēma šādu rakstisku atbildi:

“Atbildot uz dzīvojamās mājas Vienības ielā 65 iedzīvotāju sūdzību par pagrabtelpu appludināšanu ar kanalizācijas ūdeņiem, kas notika 2014. gada 24. martā, informējam, ka appludināšana notika nevis mājas kanalizācijas cauruļu plīsumu dēļ, kas būtu mājas iekšējo komunikāciju remonta vai nomaiņas jautājums, kas ir dzīvojamās mājas apsaimniekotāja SIA “Krāslavas nami” atbildības zona, bet saistīta ar ārējo kanalizācijas tīklu darbību, kas nav mājas apsaimniekotāja pārvaldībā. Pagrabtelpu appludināšana dzīvojamā mājā Vienības ielā 65 notika, kad pārpildījās ārējā kanalizācijas tīkla skataka. SIA “Krāslavas nami” avārijas dienesta darbinieki, ierodoties uz izsaukumu, pārbaudīja ārējo aku, konstatēja, ka tā ir pārpildīta, un izsauca SIA “Krāslavas ūdens”, kas ir kanalizācijas novadīšanas pakalpojuma sniedzējs, darbiniekus ārējā tīkla tīrīšanai. Informējam, ka atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”, ēkas iekšējā kanalizācija ir ar ēkas ārējām sienām norobežota iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu no ēkas līdz pirmajai skatakai, un par punktu, kur beidzas iekšējās kanalizācijas sistēma un sākas ārējās kanalizācijas sistēma, uzskatāma pirmā skataka, attiecīgi mājas apsaimniekotāja atbildība beidzas minētajā punktā. Dzīvojamā mājā Vienības ielā 65 nav konstatētas problēmas ar iekšējo kanalizācijas tīklu darbību. Kas attiecas uz iedzīvotāju sūdzību par avārijas brigādes ierašanos ar lielu nokavējumu, informējam, ka izsaukuma saņemšanas brīdī darbinieki atradās citā dzīvojamā mājā, kur likvidēja apkures stāv- vada avāriju, sakarā ar to pie dzīvojamās mājas Vienības ielā 65 ieradās pēc 40 minūtēm no zvana saņemšanas brīža”.

Kur aprakts suns?

Pēc SIA “Krāslavas nami” avārijas dienesta brigadiera Jāzepa Vagaļa domām, vaina visdrīzāk ir ārējās kanalizācijas kolektorā, pie kā ir pieslēgta vēl triju daudzdzīvokļu māju iekšējā kanalizācijas sistēma — Nr. 59, 61 un 63. Iespējams, ka intensīvā piepildījuma dēļ tas ātri aizdambējas ar netīrumiem, un tā sekas ietekmē māju Nr. 65, kas atrodas zemienē. Lai nerastos bieži aizsērējumi, ir nepieciešama regulāra kanalizācijas sistēmas tehniska apkalpošana. Ja es esmu pareizi sapratusi Vagaļa kungu, ir vajadzīga kolektora hidrodinamiska tīrīšana, veikta ar īpaši aprīkotu mašīnu, kuras mūsu pilsētā diemžēl nav. Šāda iekārta atrodas Daugavpilī, bet maksa par nepieciešamo pakalpojumu, pēc visa spriežot, uzņēmumam “Krāslavas ūdens” nav pa kabatai.

Starp citu, SIA “Krāslavas ūdens” vadītājs Boriss Magidas neatsakās no esošās problēmas, tomēr arī nesteidzas ar secinājumiem. Viņš cer uz ekspertīzi, precīzāk sakot, uz tā saucamās kanalizācijas sistēmas revīzijas rezultātiem ar televīzijas iekārtas izmantošanu, ko iecerējis veikt jau tuvākajā laikā. Tad būs zināmi iemesli, tāpat arī, kas uzņemsies risināt problēmu — “Krāslavas nami” vai “Krāslavas ūdens”. Un neizslēdz, ka tiešām būs nepieciešams pilnīgs tehnisks lēmums, un pēc palīdzības nāksies vērsties pie novada domes.

Problēmas sev radām paši

Nudien, atvainojiet, tikai stulbeņi var mest tualetes podā personīgās higiēnas līdzekļus, kartupeļu vai apelsīnu mizas utt. Jāzeps Vagalis saka, ka tie vēl esot “sīkumi”. Vienreiz viņa acu priekšā no kanalizācijas caurules avārijas dienesta darbinieki izvilka slotu...

Viņš saka, ka saprot pensionārus, kuru nožēlojamās pensijas liek ekonomēt ūdeni. Bet ja cietos un šķidros cilvēka dzīvībai svarīgu funkciju atkritumus noskalo ar vienu ūdens krūzi, tad kā var neaizdambēties kanalizācija? Un pie kā vispār mūs novedīs tāda dzīve?

“Es uzskatu, ka mūsu tehniskais dienests strādā ļoti labi. Nekaunēšos teikt, ka mēs reizēm vienkārši “lutinām” savus klientus tāpēc, ka atsaucamies uz katru, reizēm, mazsvarīgu problēmu. Piemēram, lūdz salabot krānu. Mūsu darbinieks atnāk un saprot: vienīgais, kas ir nepieciešams — nomainīt nodilušo ieliktni. Bet tajā pašā laikā istabā sēž un skatās televizoru dūšīgs puisis, tā teikt, vīrietis. Nespēju to saprast,” saka Jāzeps.

Valentīna SIRICA