Piektdien, 21. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē apmeklēja Krāslavas novadu, lai klātienē iepazītos ar situāciju zemnieku saimniecībās, kā arī ar Latgales reģiona zemniekiem pārrunātu aktualitātes lauksaimniecības nozarē.
Krāslavas novada domes zālē zemkopības ministrs tikās ar Krāslavas un Dagdas novadu zemniekiem, lai pārrunātu aktualitātes lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks viesim uzdāvināja simbolisku izdzīvošanas minimuma grozu, kas bija pildīts ar Krāslavas novada uzņēmumos ražotu produkciju.
Jānis Dūklavs sarunu ar zemniekiem sāka par ES fondu apguves jautājumiem: “Stājoties amatā, es apsolīju, ka būtiskas pārmaiņas necentīšos izdarīt, jo lauksaimnieki ir sprieduši vismaz 6-7 mēnešus iepriekš un būtu nepareizi un nekorekti, ja es sacītu, ka tas neder un sāksim no gala. Tā tas nenotika. Bet bija atsevišķas lietas, kam nevarēju piekrist, jo iepriekš solīju, ka tā nebūs. Precīzāk, biju solījis, ka atsevišķais maksājums par cukuru būs līdz 2013. gadam. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk nekā trīs miljonus mēs sadalīsim visiem citiem cilvēkiem, kuri strādā lauksaimniecībā. Manuprāt, šie maksājumi bija dāsni un visās regulās bija termiņi, kad tiem jābeidzas. Bija valdībai iespējas pateikt no savas puses un beigt nedaudz ātrāk. Turpināt nebūtu pareizi.”
Ministrs arī akcentēja jautājumus, kas saistās ar reģionalizāciju — iepriekšējā plānošanas periodā tā devusi labus rezultātus tieši Latgalē: “Ja tas tā nebūtu bijis, tad to naudiņu būtu paņēmuši tie, kuri to varēja paņemt iepriekšējā taksācijas perioda sākumā vai vidusdaļā un beigās naudiņas Latgalē nebūtu bijis. Bet aicinājumi pārdalīt bija nepārtraukti, jo neizpildes Latgales pusē tiešām bija lielas. Un fondu apguvē tas nav labs rādītājs, kad ir iedota nauda un netiek izmantota.”
Pēc Dūklava sacītā, šobrīd ministrija vairāk pievēršas vidējām un mazām saimniecībām un jaunajiem zemniekiem, atbalstot viņus ar dažādiem papildus pasākumiem. Šobrīd ministrija virza darbu arī uz to, ka ir jāatbalsta gaļas liellopu audzēšana, jo šinī nozarē atbalsts nav bijis pietiekams. Runa ir par zemes platībām, kādas te ir un kuras var apgūt, bet tās nav visas derīgas, lai sētu graudaugus, un iegūtu lielas ražas. Tās ir tādas, kurās var nodarboties ar lopkopību.
Dūklavs: “Noteikti gribu pateikt, ka tirgus liellopu gaļai ir vienkārši teicams. Tā cena, par ko pārdodam šeit, ir daudzreiz mazāka nekā tā, ko varētu nopelnīt eksportējot. Interese ir ne tikai no Skandināvijas un austrumu valstīm... Nu jā, mēs vienkārši neko nevaram piedāvāt viņu apjomos, bet, piemēram, ķīnieši ir ļoti ieinteresējušies par mūsu liellopu gaļu. Saprotiet, ko nozīmē Ķīnai piedāvāt liellopu gaļu! Tur vajag neskaitāmus vilcienu sastāvus dienā, lai tas būtu nopietni!”
Zemnieki jautāja par sev aktuālām lietām, pamatā tie bija jautājumi par meliorāciju, projektiem un zemes vērtējumu. Pēc tikšanās lielā pulkā, bija arī individuālas sarunas un pēc tam zemkopības ministrs apmeklēja storu ikru ražotni SIA “Akva systems” Kalniešu pagastā. Savukārt darba vizītes noslēgumā zemkopības ministrs apmeklēja Kalniešu pagasta zemnieku saimniecību “Raudoviški”, kas nodarbojas ar graudaugu un rapša audzēšanu un realizāciju, kā arī audzē gaļas šķirnes liellopus. Šobrīd saimniecības īpašnieks atjauno darbnīcas, kā arī vecu fermu, lai paplašinātu gaļas liellopu ganāmpulku.
Dūklava kungs jau agrāk, pirms gadiem četriem, bija šai saimniecībā un bija gandarīts par to, ko ieraudzīja tagad: “Viņi ir gājuši uz priekšu, un ir tikai jāpriecājas par to, kā pratuši izmantot Eiropas naudu un kā savu naudu, ko nopelna, pratuši ieguldīt. Domāju, ka ļoti pragmatiski un saprātīgi saimnieko šis zemnieks!”
Stāstot par sev gūtajām atziņām, ministrs uzsvēra, ka tādi aktīvi cilvēki, kuri māk saimniekot, lielus darbus dara: “Šodien vairākus tādus esam satikuši un runājušies. Neskatoties uz to, ka šeit zemes auglība nav ne 50, ne 40 balles, bet ir 30 un nedaudz vairāk, ļoti labi saimnieko graudkopības nozarē un, manuprāt, šīsdienas sarunā es to redzēju, ka ļoti liela interese ir par gaļas ražošanu. Cilvēki sapratuši, ka tur ir perspektīva. Man ļoti patīk, kā man pastāstīja, ka novadā atgriezās salīdzinoši daudz jaunu cilvēku. Es personīgi šodien ar trīs jauniešiem parunājos, kuri pabeidza augstākās mācību iestādes un grib atgriezties ģimenēs, grib sākt saimniekot mājās.”
— Vai tika doti kādi solījumi?
— Varu daudz ko apsolīt, bet es solījumus parasti nedodu, pastāstu reālo situāciju, kāda tā ir. Atsevišķas lietas var uzskatīt, ka apsolīju un domāju mēs to izpildīsim. Proti, ka investīciju projekti vasaras beigās varbūt tiks atvērti un varētu sākt domāt par tehnikas iegādi, kas cilvēkiem ļoti interesē.
Varētu būt solījums par jauniem zemniekiem, ko mēs viņiem esam pielikuši klāt. Solījums varētu būt par finansējumu sarunās ar bankām, ka mēs šodien par vidējiem un maziem zemniekiem esam gatavi parūpēties, cik tas ir mūsu spēkos. Esmu jau runājis ar četru banku vadītājiem, man ļoti patika viņu nostāja, visi gatavi atbalstīt, bet viņi tikai grib saprast, uz kuru pusi reāli lauksaimniecības nozare virzīsies nākamajā taksācijas periodā? Manuprāt, tas ir pareizs jautājums, jo banka ir banka, finanses ir finanses, viņiem arī savas intereses. Ja baņķieri to sapratīs, viņi ir gatavi piedalīties. Liellopu gaļas nozare mums ir izvirzīta nedaudz kā prioritāte, un arī šeit šodien zālē bija vairāki zemnieki, kuri nodarbojas ar gaļas nozari. Domāju viņiem patika tas, ko mēs pastāstījām.
—Ja mēs pabrauktu pa citām vietām, tad dzirdētu, ka valdība zemniekus aizmirsusi un neatbalsta. To mēs dzirdētu no tiem, kuri tur vienu vai divas gotiņas. Kas šobrīd ministrijas izpratnē un redzējumā ir zemnieks, kuru jūs atbalstāt?
— Jūs nezināt, kas ir zemnieks? Cilvēks, kurš dzīvo laukos, nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, citam ir 1000 ha zemes, citam — pieci ha — visus atbalsta vienādi. Es pasvītroju — ražotājus! Tie, kuriem, tas ir dzīvesveids, proti, man ir hektārs zemes, divas kazas, dzīvoju, priecājos, man ir pensija, nezinu kas vēl — liels puķu dārzs, audzēju puķes vai daru kaut ko, tas ir pavisam kas cits. Šīs Eiropas naudas ir paredzētas lauksaimniecības attīstībai, un tā tur ir jāieliek. Tātad — jebkurš ražotājs, kurš strādā laukos, neatkarīgi no saimniecības lieluma, vai viņam ir 10, 100 vai 1000 govis ir ražotājs, un mēs atbalstām visus ražotājus. Šobrīd pat jaunajā taksācijas periodā mēs tos, kam ir 20, 30, 50 govis esam plānojuši atbalstīt vairāk nekā tos, kuriem ir 1000 govis.
Ir arī programmas attiecība par ceļu būvniecību: pašvaldībām ir iedota nauda, ko novirza tieši uz fermu pievedceļu izbūvi. Ir arī mazais bizness. Es biju kādā Līvānu mājas tipa saimniecības ēkā, kur audzē paipalas. Ļoti interesants bizness — ražo olas un realizē trīs bērnu iestādēm. Cilvēki priecīgi, viņiem ir ienākumi, dzīvo, strādā, priecājas. Citā vietā cep konditorijas izstrādājumus — netālu no centra ir veikaliņš un blakus ceptuve, kur cep kūciņas, maizītes utt. Malači, kā kurš māk, tā ražo.
— Kādu iespaidu atstāja redzētā storu ikru audzētava?
— Ļoti labi, ka ir tāds uzņēmīgs cilvēks, kurš ļoti daudz savas naudas ieguldījis šajā projektā. Tas kas ir, nav nekāda lielā storu ikru audzētava, bet katrā ziņā sākums ir ļoti labs ar labu perspektīvu. Noklausoties uzņēmēja stāstījumu par plāniem, var sacīt, ka tas ir pirmais posms no vairākiem. Noteikti viņš startēs jaunajā plānošanas periodā uz ES fondu naudiņām un paplašinās ražotni. Noteikti būs arī dažas darbavietas. Labi, ka šāds projekts ir Krāslavas pusē.
Juris ROGA