Sākums ir

Divpadsmitgadīgā Larisa un deviņus gadus vecā Anastasija atnāca uz svētdienas skolu, vecāku mudinātas. Bet septiņus ga- dus veco Viktoru uz nodarbībām atveda krustmāmiņa. Jāsaka, ka arī pati sēdās kopā ar krustdēlu vienā solā, jo mācīties nekad nav par vēlu.

Nodarbības svētdienas skolā vada tēva Andreja dzīvesbiedre — māte Olga. Mācīšanas pieredze viņai ir. Pirms pārcēlās uz Krāslavu Olga bija Daugavpils Jaunceltnes draudzes svētdienas skolas skolotāja, piedalījās vecticībnieku bērniem organizēto vasaras nometņu darbā.

Krāslavas vecticībnieku draudzes skaits palielinās, un tas nevar neiepriecināt. Bet vecticībnieku zināšanās, tradīcijās un baznīcas svētku zināšanās ir baltie plankumi, kas, pēc Olgas teiktā, nereti ir novērojami arī vidējās paaudzes vecticībniekos. Un ko lai tādā gadījumā saka par jauniešiem un bērniem? Svētdienas skolas mērķis — sniegt vismaz pamatzināšanas. Iesākumam vismaz iemācīt bērneļiem, kā pareizi jākrustās un kā pareizi jāuzvedas dievkalpojuma laikā. Olga cer, ka viņas audzēkņiem arī būs iespēja piedalīties kādā no jauniešu un bērnu kristīgajām nometnēm, ko organizē Vecticībnieku baznīcas Centrālā padome tēva Alekseja Žilko vadībā. Visticamāk, tā būs nometne, kas tradicio-nāli sāksies Preiļu novada Silajāņu pamatskolā, bet noslēgums tai būs Igaunijā — Peipusa ezera krastā. Nometnes laikā bērni ne tikai mācās Dieva Vārdu, bet arī lietderīgi pavada laiku, piedalās sporta sacensībās un dažādos atpūtas pasākumos. Ir vēlēšanās arī Krāslavas vec- ticībnieku bērniem noorganizēt ekskursiju un tās laikā apmeklēt vecticībnieku baznīcas un kultūras pieminekļus Latgalē. Piemēram, apmeklēt Kalistratu māju, kas atrodas Daugavpils krievu kultūras centrā.

Mātei Olgai Krāslavas vecticībniekiem ir kāda patīkama ziņa: lūgšanu namā ir atklāta grāmatnīca. Tā regulāri tiks papildināta, īpaši ar bērnu literatūru.

Tēvs Andrejs vēlas saviem draudzes locekļiem atgādināt, ka tuvojas grēku nožēlas laiks. Jo bez tās Lieldienu svētki, ko šogad visi kristieši svinēs vienā dienā — 20.aprīlī —, nebūs gaiši. Un lai attīrītu savu dvēseli, nav vajadzības gaidīt kopīgo grēku nožēlošanu. Tā var būt individuāla ikvienam draudzes loceklim. Pēc viņa teiktā, Lielajam gavēnim jēga ir tikai tad, kad apvienojas grēksūdze un labdarība. Turpretī, ja cilvēks pievērš uzmanību tikai ēdienam un nerūpējas par savu dvēseli, tāds gavēnis pārvēršas par visvienkāršāko diētu.

Kā gavēt — tas jāizlemj katram kristietim pašam. Protams, nav jāaizmirst, ka tas ir stingrs gavēnis, kura laikā pārtikā nedrīkst lietot gaļu un piena produktus, olas, bet dažās dienās jāiztiek tikai ar maizi un ūdeni. Jāpiebilst, ka katrs cilvēks pats nosaka sev gavēni, lai paliktu spēki strādāt, lūgties un nākt uz baznīcu.

Valentīna SIRICA