“Leļļu namiņš” bērnudārzā “Pienenīte”

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka gandrīz visi mani vienaudži, manu vecāku vienaudži, bet daudziem vecmāmiņas un vectētiņi bija pārkāpuši mūsu bērnudārzu sliekšņus. Un, protams, nevaru neatcerēties, kā pirms 16 gadiem pats biju izlaidumnieks bērnudārzā Nr. 1, kur manas audzinātājas bija Liāna Filatova un Sofija Ruboviča, par kurām joprojām glabāju siltas atmiņas. Viņas bija ne tikai labas audzinātājas, viņas arī katram no mums bija labas māmiņas, vadīja mums interesantas nodarbības un jautrus svētkus.

Un laikam ir simboliski, ka pēc daudziem gadiem liktenis ir lēmis man atnākt uz vismīļāko vietu pasaulē. Es apmeklēju bērnudārza “Pienenīte” leļļu teātri un sarunājos ar tā vadītāju, mūzikas skolotāju Staņislavu Batarāgu, kura man pastāstīja par savu audzēkņu vēl diezgan jauno nodarbošanos.

“Darbā ar pirmsskolēniem izmantot leļļu teātri — tā jau ir sena tradīcija. Praktiski katrā bērnudārza grupā ir teatralizētas darbības stūrītis, kur ir atrodami dažādu teātra veidu priekšmeti (pirkstiņlelles, plaknes lelles, bi-ba-bo lelles utt.). Ir zināms, ka bērniem ļoti patīk darboties ar lellēm, un šīs spēles mudina bērnu saskarsmei, radošai pašizpausmei. Bet, neskatoties uz to, ka leļļu teātri un to tradicionālā izmantošana darbā ar pirmsskolēniem, manuprāt, ir plaši pielietota, aizrautīgo teatralizēto spēļu potenciāls nav vēl izsmelts. Bērnu teātra mērķis nav parādīt izrādi vai darbs prestižam, bet gan bērnu audzināšana un attīstība, veidojot tādu personību, kas turpmāk spēs adaptēties un izdzīvot mūsdienīgajā un sarežģītajā pasaulē.”

— Kāda ir leļļu pulciņa galvenā ideja?

— Galvenā ideja darbam leļļu pulciņā vai kā mēs saucam “Leļļu mājā” ir bērna audzināšana ar mazo audzinātāju — leļļu — palīdzību, kurās bērni spēj saskatīt savu atspulgu un tādā veidā paskatīties uz sevi no malas. Svarīgi ir arī tas, ka teatrālā lelle kalpo arī kā tāds aizsargs bērnam, kam ir vēl daudz problēmu (grūtības runāt, nepārliecinātība par sevi, nedrošība savās darbībās, pieaugušo nesaprašana utt.). Spēles laikā, izmantojot lelli, bērns it kā aiz tās slēpjas un tādā veidā jūtas pasargāts. Tādās situācijās pieaugušais var aizrādīt, palabot, sarunāties nevis ar bērnu, bet gan ar lelli, un pedagoga šāda rīcība būs pieņemamāka un korektāka.

— Ir ļoti daudz dažādu leļļu teātra veidu. Kāds veids tiek praktizēts jūsu pulciņā?

— Savā darbā es izmantoju ļoti dažādus leļļu teātra veidus. Tas ir gan rotaļlietu teātris, lelles - lēcēji, cimdiņlelles, runājamās lelles, stieņu lelles, lakatlelles, pirkstaiņlelles, pusmarionetes un marionetes, lelles visā augumā.

— Kādas lomas izmēģina bērni?

— “Leļļu mājā” bērni iepazīst teātra dzīvi, teatrālas profesijas (režisors, tērpu mākslinieks, kostīmmeistars, skaņu režisors, biļešu tirgotājs, aktieris, leļļu vadītājs utt.). Katram audzēknim ir iespēja izmēģināt sevi šajās lomās.

Bet “Leļļu mājā” mēs ne tikai spēlējamies ar lellēm. Mums katra nodarbība sākas ar dažādu vingrinājumu, etīžu, spēļu, rotaļu kompleksu. Ir arī iesildīšanās ar sīkās motorikas, uzmanības, atmiņas, iztēles un fantāzijas attīstīšanas atribūtiem. Izmantojam valodas, balss, artikulācijas attīstības spēles elementus, kā arī pilnveidojam bērnu spēļu un muzikālo iztēli. Vadām psiholoģiskas spēles un spēles, kas domātas valodas un kustību koor- dinācijas attīstībai. Reizēm nodarbībās bērni paši izgatavo lelles un vēlāk ar tām darbojas.

Vairākas reizes gadā “Leļļu māja” uzņem ciemiņus — jau- nāko grupu bērnus un vecākus, kam tiek izdota arī fotoavīze, kas atspoguļo mūsu teātra dzīvi. Bija arī tā saucamās izbraukuma izrādes. Pirms Ziemassvētkiem “Leļļu māja” viesojās pie mazuļiem “Mūsmājās”.

Mūsu sarunas beigās Stanislava izteica īpašu pateicību bērnudārza darbiniekiem: Vladimiram Olehno — par širmju izgatavošanu un teatrālo rekvizītu darināšanu, Ļubovai Meirānei un Jeļenai Juzefovičai par radošu pieeju leļļu izgatavošanā, mūsu audzēkņu vecākiem Marikai Stankevičai un Natālijai Mihailovai par teatrālās bāzes papildināšanu.

Bet es, atvadoties no “Leļļu mājas”, nodomāju — kā mēs visi steidzamies dzīvot… Mums apnīk bērnība… Mēs steidzamies pieaugt, bet tad sapņojam atkal nokļūt bērnībā…

Aleksejs PIŅAJEVS