Pensiju un pabalstu tīklos

Par pensiju neatliekamā minimuma palielināšanu

— Šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) iekasē no pensijas daļas, kas pārsniedz 165 latus. Pēdējoreiz, kad mēs prasījām 225 latus, mums Saeimā pietrūka trīs balsu, lai to pieņemtu. Tikko tiks atvērts likums par IIN, prasīsim atkal. Šī gada laikā tas vairs nav iespējams, jo 2014. gada budžets apstiprināts. Tas iespējams ar nākamā gada 1. janvāri.

Par pensiju indeksāciju pēc darba stāža, nevis pēc saņemtās algas

— Jau sacīju, ka mēs arī ļoti gribam panākt, lai, indeksējot pensijas 2015. gadā, ņemtu vērā arī darba stāžu. Par tādu likumprojektu drīz dzirdēsiet.

Par pensionāru lūgto 50 % atlaidi stomatologa pakalpojumiem

— Nezinu, vai jums Krāslavā ir valsts finansēts stomatologs, bet, piemēram, Liepājā ir stomatoloģijas poliklīnika, kur stomatologiem algu maksā no pašvaldības budžeta un tur cilvēki par lētākām cenām var tikt pie stomatologa. Ja jūs prasāt noteikt stomatologa pakalpojumiem 50 % atlaidi, tad pēc taisnības šī nauda būtu jāmeklē valsts pamatbudžetā. Rīgā ir dažas stomatoloģijas klīnikas un ārsti, kuri sludina, ka pensionāriem zobu izraušana ir ar 50 % atlaidi. To es apsolos izpētīt.

Par ārstēšanos sanatorijā

— Valsts nauda ir divās sanatorijās — Vaivari un Jaunķemeri. Tā ir medicīniskā rehabilitācija, kur var nokļūt pa diviem ceļiem. No stacionāra: slimnīcas ārstējošais ārsts vai nodaļas vadītājs piesaka šo pacientu Vaivariem vai Jaunķemeriem, un tad šī rinda ir ievērojami mazāka. Uz ārstēšanos Jaunķemeros un Vaivaros var pieteikt arī ģimenes ārsts, bet tad tur rinda ir garāka. Bet katrā gadījumā pacientu piesaka ārstējošais ārsts, kurš runā ar sanatorijas ārstu. Ir vēl viena ārstēšanās sociālās integrācijas valsts aģentūrā, kas vairāk atpazīstama kā Jaundubulti, un tur šīs rindas tiek formētas caur sociālo dienestu. Tur var nokļūt personas, kuras ir darbaspējīgā vecumā un personas, kuras ir strādājošie pensionāri, represētie utt. Bet Jaundubultos ārstniecība nav tik plaša kā Jaunķemeros un Vaivaros.

Par apkures pakalpojumu samaksas samazināšanu vientuļajiem pensionāriem

— Tas ir jautājums, kas jārisina pašvaldībā. Kā es varu atrast, kādi ir saistošie noteikumi Krāslavas novadā, tā arī jūs varat palūkoties, kā ir citās pilsētās. Un ļoti daudzās pilsētās šie noteikumi ir ļoti plaši un aptver daudzas sociālās grupas.

Par pensiju griestu noteikšanu

— Ļoti interesants priekšlikums, bet, kā lai mēs pasakām, ka tagad jums neizmaksāsim vairāk? Krāslavā varbūt pateiks, ka 350 eiro pilnīgi pietiek pensijām, vairāk nevajag, Rīgā teiks, jūs ko, vajag vismaz 500 eiro! Ja es aizbraukšu kur citur, viņi teiks, nē 300 ir par daudz, pietiek 275. Tad ir arī jautājums, kur to pārējo naudu liksim no iekasētajiem nodokļiem? Daudzi pensionāri man teikuši, ka ir jāpiemaksā pārējiem. Bet, ja mēs gribam pateikt, ka pensija ir, piemēram, 300 eiro un ne vairāk, tad mums jāpasaka arī to, ka neviena pensija nevar būt mazāka par šo summu. No vienas puses ļoti taisnīgi, bet no otras puses — tas būtu signāls mūsu jauniešiem, kāpēc man maksāt vairāk nodokļos? Tad jau es varu kaut ko saņemt aploksnē, jo galu galā man būs tas pats, kas visiem.

Par pensionāriem atraitņiem, kuri vēlas saņemt pusi no aizgājēja pensijas

— Te ir runa par apgādnieka zaudējuma pensiju. Latvijā pašreiz apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir, ja miris apgādnieks. Saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju var mirušā bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja jaunietis turpina mācīties, studēt. Ja viens vai abi bērna vecāki aizgājuši viņsaulē, tad pienākas šī pensija. Par pensionāriem-atraitņiem, šī lieta arī ir nopietni pētīta. Bet te šo apgādnieka faktu pierādīt var tikai ar pensijas lielumu. Ja nomirst ģimenes loceklis, kuram pensija bija lielāka, tad mēs varētu teikt, ka viņš daļēji bija vīra vai sievas apgādnieks. Bet, ja ir otrādi? Tad apgādības fakts diezgan grūti pierādāms. Turklāt Rīgā ir vientuļo pensionāru biedrība. Tajā ir kundzes un kungi, kuri nekad nav bijuši precēti vai bijuši precēti, bet nebija bērnu. Viņi bija vieni no tiem, kuri teica: “Ja mēģināsiet izdarīt tā, ka apgādnieka zaudējuma pensijas saņems tas, kurš palicis šai saulē pēc dzīvesbiedra nāves, tad tas nozīmē, ka mums arī pie pensijas pienākas piemaksa.” Kad iebildu — saprotiet, jūs visu savu dzīvi faktiski veltījāt sev, bet viņi saka: “Nekā nebija, kas tev par daļu, kā es dzīvoju?” Par apgādnieka zaudējuma pensiju mums bija lielas diskusijas. Tas, ko toreiz pieņēmām, darbojas vairākus gadus: ja ir laulāts pensionāru pāris un viens aiziet aizsaulē, tad palicējam pienākas četri pabalsti — divi apbedīšanai, plus vēl divi. Tas bija kompromisa variants un daudzi teica, ka varbūt tas ir labākais variants. Bet daudzi arī rāja, jo izrādījās, ka arī pensijas vecuma cilvēki dzīvo nereģistrētā laulībā.

Par ambulatoro slimnieku pieņemšanas organizēšanu laukos vienreiz nedēļā

— Tas atkarīgs no ģimenes ārsta. Bet savējos ģimenes ārstus varat paši paskubināt. Valsts maksā ģimenes ārsta pirmajai medmāsai, otrajai medmāsai un ģimenes ārsta praksē strādājošam sekretāram vai kā kurš to ir nosaucis. Ir Ministru kabineta noteikumi, kur visas šīs lietas, kas ir valsts apmaksātas, skaidri un gaiši uzrakstītas, tie noteikumi ir bieza grāmata. Visu cieņu ģimenes ārstiem, bet ne visiem, jo ļoti daudzi aizmirst saviem pacientiem visu izstāstīt.

Par piemaksu palielināšanu darba stāžam līdz 1996. gadam

— Tie bija 70 santīmi, tagad tas ir viens eiro. Andra Bērziņa priekšlikums toreiz bija: viens darba stāža gads — viens lats. Sarēķinot, cik tas ir miljonos, es skaidri un gaiši sapratu, ka to vienkārši nevarēs nobalsot lielajā plenārsēdē. Bet varbūt nobalsos, taču tad naudas pietrūks. Komisijas sēdē bija tehnisks pārtaukums, es sazvanīju tā laika premjeru Ivaru Godmani, kurš uzreiz sacīja: “Nevar!” Prasīju, cik tad var? Viņš ātri galvā sarēķināja: “70 santīmus var!” Tika pieņemts šāds lēmums un jau pirmajā — 2010. gadā mēs tikai šajā piemaksā visā Latvijā izmaksājām 145 miljonus latu gadā. Šī ir ļoti liela summa budžetam. No 2012. gada piemaksas pārtrauca rēķināt jaunajām pensijām, pamatojoties uz krīzi, bet, mūsuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi — būtu jāpanāk, ka arī jaunajām pensijām šīs piemaksas tiek rēķinātas.

Par pensionāru ārstēšanos slimnīcās samazināt maksu

— Bija jau tāds ZZS priekšlikums. Tas valstij kopā izmaksātu 50 miljonus, bet kur tos ņemt? Sastrīdējāmies, un nekas netika panākts.

Par priekšlikumu — cik bērnu ģimenē, tik gadus ātrāk var doties pensijā

— Tādi priekšlikumi jau bijuši. Pašreiz ir iespēja piecus gadus ātrāk nekā pilnais pensionēšanās vecums pensionēties personām, kuras audzinājušas bērnus invalīdus līdz 18 gadu vecumam, un kuras izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus. Bet problēma tā, ka, pensionējoties piecus gadus ātrāk, pensija ir zemāka nekā pilnā vecumā. Otra lieta — ilgus gadus nepieciešamais darba stāžs, lai pensionētos piecus gadus ātrāk, bija 30 gadi. Ilgi strīdoties panācām, ka obligātais pieprasītais stāžs šīm personām tagad ir 25 gadi. Pensiju vajadzētu rēķināt nedaudz citādi, bet tur neko nevar darīt, jo viens no rādītājiem ir paredzamais mūža ilgums, dalot pēc formulas, pensija ir mazāka.

Pierakstīja Juris ROGA