Īstu vīru nodarbošanās

Bet diezin vai šis pulciņš pa- stāvētu, ja Krāslavā neierastos tik aizrautīgs cilvēks kā Guntars Jeminejs. Mainīt bijušā rīdzinieka pierakstu, šķiet, piespieda pats liktenis. Mūsu pilsētā sev sievu atrada viņa dēls Aivars, bet vēlāk arī pats Guntars nolūkoja sev dzīvesbiedri. Pēc Guntara teiktā, viņam iepatikās ne tikai mīļie, labvēlīgi noskaņotie krāslavieši, bet arī pilsētas ierēdņi, kuri uzreiz izteica atbalstu tādai lietai kā auto-moto pulciņa organizēšanu skolēniem. Bet paralēli ar viņu radās arī sporta auto-moto klubs, pateicoties tam ir vieglāk attīstīt tehnisko bāzi un piedalīties sacensībās. Pasteidzoties uz priekšu, teikšu, ka, vērojot prātīgo un zinošo Guntara, pie kā tiecas visu vecumu zēni, darbošanos, Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāles direktors Arkādijs Petaško ir aizdomājies par automehāniķa specialitāti. Jo šo profesiju, viņaprāt, jaunie cilvēki var apgūt ar tikpat lielu prieku kā, pieņemsim, kokapstrādi. Šo ideju jau atbalstīja gan tehnikuma vadība, gan vietējā pašvaldība. Tehniskā bāze ir, palika tikai izstrādāt mācību plānu un aprīkot kabinetu mācībām. Jāsaka, ka auto-moto pulciņa un kluba mācību un tehniskā bāze, kas izvietota Krāslavas pamatskolā, pēc izskata ir nekas cits kā auto mehāniskās darbnīcas. Tikai šeit neremontē, bet gan tiek veidotas sporta automašīnas. Bet pareizāk, laikam, būtu teikt — tiek būvētas. Ar Guntara Jemineja palīdzību. Meistars, kurš zina, kā vienkāršu automobili pārvērst par sporta, lai tas spētu veikt attiecīgus manevrus un sacensībām nepieciešamo ātrumu. Un galvenais — garantētu sportistam drošību, ja mašīnai pēkšņi nāktos apgāzties uz sāniem, bet sliktākajā gadījumā — uz jumta. Pašreizējā kluba autoparkā ir 9 VAZ mašīnas un divas vācu “Opel” markas mašīnas. Pirmos divus žigulīšus Guntars atveda no galvaspil- sētas. Viņam tas šķiet acīmredzami, ka šī ir visoptimālākā marka gan iesācējiem - konstruktoriem, gan iesācējiem ātrumbraucējiem. VAZ — ekspluatācijā vienkārša un lēta mašīna. “Kas ir Žigulītī? Karburators, divi vadi un trīs pe- dāļi…,” joko Guntars. Ar Žiguļiem, kas vēl nav nodoti izgāztuvē, īpašnieki šķiras diezgan viegli, atdod par nelielu samaksu, bet reizēm pat vien- kārši uzdāvina. Iegādāties auto detaļas — arī nav problēma. Žigulīša detaļu pie īpašniekiem cik uziet!

Lai apgūtu visas automobiļa pārvērtības no vienkāršā uz sporta, Guntaram, protams, bija nepieciešams ilgs laiks. Gan apgūstot automehāniķa amatu, gan nodibinot kontaktus ar augstas kvalifikācijas speciā- listiem. Un, pats par sevi saprotams, pacietība. Šis darbs ir netīrs vārda tiešā nozīmē. Bet pie tā ķerties Guntaram kādreiz pamudināja dēls. Puisis tēvam sagādāja dažādus pārdzīvojumus — kā jau visi pusaudži. Vēl jo vairāk, ka galvaspilsētā ir arī vairāk kārdinājumu. Piedalīšanās autosacīkstēs — tā bija brīnišķīga ideja tam, lai dēlu pasargātu no ļaunākā. Nevar jau teikt, ka Aivaru šī ideja neieinteresēja un viņš neņēma vērā tēva dotos padomus, bet, kā saka, bez fanātisma. Par slavenu ārumbraucēju viņš nekļuva, bet par labu mehāniķi gan. Un jāsaka, rūpīgs vīrs un divu bērnu tēvs. Tā, pateicoties dēlam, Guntars tagad var sajusties ne tikai par laimīgu vectēvu, bet arī par labu padomdevēju.

Pašlaik viņam ir apmēram 20 audzēkņi. Viņu varētu būt krietni vairāk, bet dažiem diemžēl nākas atteikties. Un kā gan citādi, ja pulciņā nodarboties vēlēšanās ir, bet kājas vēl nav izaugušas tik garas, lai sasniegtu pedāļus?! Joki paliek joki, bet savus audzināmos Guntars izzina ļoti uzmanīgi. Ņem vērā teorētiskās zināšanas, gan to, kā bērns uzvedas pie stūres. Saprotams, ka nedrošajiem un sevī ne- pārliecinātajiem ir nepieciešama pavisam cita pieeja. Guntars saka, ka stimuls nodarboties ar ātrumbraucējiem viņam ir. Viens no viņa audzēkņiem sniedz lielas cerības. Tas ir valsts tehnikuma audzēknis Ilmārs Jurāns, kurš veiksmīgi startēja pagājušā gada Latvijas čempionātā, kur starp junioriem izcīnīja 3. vietu, bet kopvērtējumā 5. vietu. Guntars uzskata, ka viss nepieciešamais jaunu virsotņu iekarošanai Ilmāram ir: centība, darba mīlestība un, kas nav maz nozīmīgi, ģimenes atbalsts. Ilmāra tēvs Alfrēds vienmēr ir gatavs nākt palīgos ne tikai dēlam, bet arī klubam, saprotot, ka tur, kur ir tehnika, lieks palīdzīgu roku pāris vienmēr noder. Un, par laimi, Jurānu ģimene nav vienīgā, kas interesējas par autosportu. Ne bez lepnuma Guntars uzsver, ka līdz nākamajām sacensībām būs gatavs karogs ar Latgales un Krāslavas ģerboni — lai arī pagaidām tikai uzlīmes izskatā. Un sola, ka krāslavieši sevi vēl parādīs!

Bet mēs, ja kas, nemaz nešaubāmies! Ir poligons, kur var trenēties braukt, ir sāncenši — Daugavpils un Ludzas klubi —, cīņās ar kuriem tiek pilnveidota meistarība. Un beidzot, pateicīgie skatītāji, kuri piepilda visus brīvos nostūrus trases garumā un priecājas par cīņas garu.

Valentīna SIRICA