Ar iedzīvotājiem tikās Saeimas deputāti

Pirms dot vārdu ciemiņiem, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pasniedza viņiem nelielas piemiņas dāvanas, uzsverot, ka tie ir cilvēki, kuri palīdzēja pašvaldībai un krāslaviešiem glābt slimnīcu un pašvaldības aģentūru “Krās- lavas slimokase” (runa ir par rozā grāmatiņu).

Zālē bija pulcējušās vairākas jaunās ģimenes kopā ar savām mazajām atvasēm. Lai bērniņus ātrāk atbrīvotu no sapulces jūga, vārds tika dots Saeimas deputātam Andrim Bērziņam, kuru mūspuses ļaudis labāk pazīst kā Latvijas Bērnu fonda vadītāju. Viņš pastāstīja, ka fonda rīkotajā akcijā ir savākts aptuveni 50 tūkstoši eiro, lai atbalstītu ģimenes. Pasākuma laikā svinīgā atmosfērā finansiāli tika atbalstītas piecas ģimenes: Žannas Tarasovas-Pizānes; Ineses Valeiņas; Leonīda Makņas; Ligitas Isakas un Daiņa Plintas. Katra ģimene saņēma 300 eiro un maisiņus ar dāvanām.

Būtu labi, ja amatpersonu katra tikšanās ar iedzīvotājiem sāktos šādā patīkamā gaisotnē. Turpinājumā uzstājās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A. Barča, kura klātesošajiem atzina, ka ir patīkami pārsteigta par redzēto Krāslavas slimnīcā un pansionātā, kas izvietots slimnīcas telpās: “Jūsu pansionāts ne par mata tiesu neatpaliek no tiem pansionātiem, kurus esmu redzējusi gan Norvēģijā, gan Zviedrijā un citur Eiropas valstīs. Gods un slava!”

Otra lieta, ko akcentēja A. Barča: “Kad 2009. gadā mūs, faktiski visu sociālo un darba lietu komisiju kārtīgi izpēra pie slimnīcas, un jūs bijāt ļoti stingri noskaņoti, ka slimnīcai šeit jābūt, tad, protams, mums arī Saeimā viss ritēja daudz lielākā ātrumā, lai Krāslavu atbalstītu. Mēs arī zinām, ka slimnīcas 1. stāvam vēl pietrūkst aptuveni 150000 eiro.”

Turpinājumā A. Barča pievērsās tam, kas Saeimā notiek pensiju jautājumā, proti, ceturtdien komisija saņēma grozījumus likumā par valsts pensijām, kas saistīti ar pensiju indeksāciju šī gada oktobrī. Ir paredzēts indeksēt visas pensijas, un ir viens indekss visām. Pēc Barčas domām, tas nebūtu taisnīgi, jo mazajām pensijām indeksam jābūt lielākam, un tām kuras pārsniedz 400-500 eiro indekss varētu būt pavisam neliels.

A. Barča: “Mēs arī ļoti gribam panākt, lai, indeksējot pensijas 2015. gadā, ņemtu vērā arī darba stāžu. Jo, ja runājam par mazajām un ļoti mazajām pensijām, tad visbiežāk tās piešķirtas vai nu līdz 1996. gadam, vai arī tās ir pensijas cilvēkiem ar nelielu darba stāžu.”

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka savā darbā nācies saskarties ar šādām situācijām: “Pērn nāca vairāki “zēni” 62 gadu vecumā un mani rāja par to, ka valsts viņiem pensiju nepiešķir, jo viņiem nav 10 gadu darba stāža. No šī gada 1. janvāra obligāti nepieciešamais stāžs ir 15 gadi, lai sāktu piešķirt pensiju. Viņi stipri dusmojas. Bet arī šorīt ar jūsu domes priekšsēdētāju G. Upenieka kungu mēs runājam, ka, gan Krāslavā, gan tuvējos pagastos vīrieši, ja labi grib, darbiņu atrast var. Varbūt tas nav dikti labi apmaksāts, bet lai savu darba stāžu uzkrātu — var. Tad ir jautājums, kāpēc tad negrib?”
Ļoti daudz pašreiz komisijā tiek strādāts jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpi, jo tas ir arī šīs komisijas darba lauciņš. Nākamajā numurā lasiet A. Barčas atbildes uz pensionāru jautājumiem un viņas interviju.

Juris ROGA