Mana māja — mans cietoksnis

Kā Latvijas politiķi rūpējas par personīgo drošību

Rūpes par Latvijas valsts drošību — nepateicīgs darbs. Līdzekļu armijas uzturēšanai budžetā gandrīz nav, kaut gan visiem jau bez tā ir skaidrs, ka nopietna starpvalstu konflikta gadījumā šī tēvzemes aizsardzības joma mūs neglābs. Cita lieta — personīgā drošība. Un šeit mūsu valdība izrāda patiesu sajēgu un apķērību.

Par dzimtenes drošību gādā, piemēram, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Uzstājoties ikgadējā forumā, kas veltīts jautājumiem par Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas drošību un aizsardzību, viņa tieši paziņoja: drošība netiek dota vienkārši tāpat. Politiķe paskaidroja, ka tikai “sadarbojoties var izveidot tādu pasauli, kas būs balstīta uz pamatvērtībām — brīvību, demokrātiju, likuma varu, ekonomikas dzīvotspēju un konkurētspēju, energodrošību, labklājību un komfortu.” Nu, energodrošība — tā ir ļoti augsta matērija, bet, lūk, runājot par labklājību un komfortu, spīkere trāpīja tieši desmitniekā.
Pie mums bieži vien politiķiem pārmet tukšvārdību. Tā sakot, viņiem viss izdodas tikai runu līmenī, bet līdz praksei nekas nenonāk. Bet tas nav attiecināms uz Āboltiņas kundzi. Kā ziņo masu mēdiji, apmēram pirms gada pie ēkas Ieroču ielā (Rīgā) tika uzstādītas zīmes “Apstāties aizliegts”. Un lai cik tas nebūtu dīvaini, tieši šajā mājā dzīvo Latvijas parlamenta spīkere. Šīs ne visai viltīgās operācijas rezultātā 40 m garais ielas laukums, kas atrodas pretī politiķes mājai, bija pilnībā atbrīvots no “nepiederošā”, tas ir, kaimiņu, transporta.

Kā noskaidroja portāls pietiek.com, zīmes tika uzstādītas pēc Drošības policijas lūguma, lai nodrošinātu mūsu deputātu līderes, tā saucamo, drošību. Pēc neoficiālām ziņām, lūgumu aizvākt svešas mašīnas, kas atrodas pie logiem, izteikusi pati Āboltiņa. Jāpiebilst, ka komentārus par šo jautājumu žurnālisti no viņas tā arī nesaņēma. Un ir taču skaidrs — lieta gandrīz vai slepena. Bet drošība, kā saka, netiek dota vienkārši tāpat.

Šķiet, kāda jēga tagad vairs atcerēties bijušo, atgriezties pie sen padarītiem un aizmirstiem darbiem. Nu, aizvāca no ielas “vienkāršo mirstīgo” automašīnas, un labi. Ka tik drošība būtu attiecīgā līmenī. Bet lieta ir tajā, ka Āboltiņas piemērs izrādījās lipīgs.
Nesen kļuva zināms, ka par savas vērtīgās personas drošību parūpējās arī bijušais prezidents Valdis Zatlers. Taisnība vien ir — par ko lai brīnās? Viņš taču tagad vada Nacionālās drošības komisijas darbību. Tā ka rūpes par provokāciju un atentātu novēršanu — viņa svēts pienākums pret Latvijas nodokļu maksātājiem.

Bijušais prezidents dzīvo valsts dzīvoklī prestižajā “klusajā” Rīgas centrā. Nesen blakus viņa mājai Elizabetes ielā 17 notika tieši tāda pati “paši zināt kā nodrošināšanas operācija” kā Āboltiņas gadījumā. Tagad arī tur ir uzstādīta zīme “Apstāties aizliegts”. Izņēmums ir tikai policijas militārajam transportam, tas ir, Zatlera personīgajai apsardzei. Zīmes darbības zona ir tikai septiņu metru attālumā. Tā ka šajā gadījumā Zatlers izrādījās nedaudz pieticīgāks.

Protams, pats eksprezidents no komentāriem šajā jautājumā atturējās. Un kā gan citādi, jo drošība — tā nav joka lieta. Un tā netiek dota vienkārši tāpat.

Viktors UDRIŠS