Šodien gaismai un tumsai ir vienādi spēki. 12 stundas diennaktī ir paredzētas labajam un ļaunajam, mīlestībai un naidam, baltajam un melnajam. Priekšā ir pavasaris, kad gaismas kļūst arvien vairāk, atdzīvojas daba, dzīve kļūst aktīvāka. Daudzām tautām ar šo datumu ir saistīti svētki, kuru svinēšana ir iesākta pašā zemkopības ēras sākumā. Vidusāzijas valstīs tas ir Navruzs.
Šodien Navruzs — zemkopības gada sākums — tiek svinēts 27 pasaules valstīs kā valsts svētki. Dažās valstīs tieši šī diena tiek uzskatīta par jauna gada sākumu. Senajos laikos Persiešu šahus kronēja tikai šajā dienā. Persieši bija uguns pielūdzēji, viņi uzskatīja, ka tieši šajā dienā gaisma svin uzvaru pār tumsu un sākas garais uzplaukuma un pārticības periods. Līdz svētku sākumam cilvēki sakopj māju un tās apkārtni. Nokārto visus savus līdz galam neizdarītos darbus un noteikti atdod visus parādus. Bagātīgi klāts galds — svētku neatņemams atribūts. Ir tradīcija veidot ēdienus no septiņiem elementiem, kuru nosaukumi sākas ar burtu “sin”, persiešu alfabēta piecpadsmito burtu. Kas gan tie par produktiem? Ķiploks (sir), āboli (sib), graudaugi (sabzi), smiltsērkšķis (sendžed), etiķis (serke), maizes pudiņš (samanu), garšvielas (sumah). Katram elementam ir simboliska nozīme. Viens simbolizē veselību, cits — atdzimšanu, vēl kāds — pārticību. Neņemot vērā to, ka šiem svētkiem nav nekādas saistības ar islāmu, uz galda noteikti jābūt Korānam. Narvuza tradicionālais ēdiens — “Sumaļaks”. Tas tiek pagatavots no diedzētiem kviešu graudiem, miltiem un kokvilnas sēklu eļļas. Ar šī tradicionālā ēdiena vēsturi ir saistītas dažas senas leģendas. Kādu reizi klejotāji izveidoja cietoksni Amudarjas krastā. Pilsētas sargi cīnījās līdz spēku izsīkumam, visi pārtikas krājumi jau bija gandrīz izlietoti. Bija palikuši vien daži maisi ar mitriem un sadīgušiem kviešiem. Vecākais pavēlēja vārīt putru no šiem kviešiem. Kareivji, kuri arī apēda šo pašu pirmo sumaļaku, kļuva tik spēcīgi un veikli, ka jau pirmajā kaujā iebrucējus aizdzina prom no cietokšņa sienām. Kopš tiem pašiem laikiem sumaļaks ir spēka, enerģijas un dvēseliskas atdzimšanas avots.
Tradicionālie saldumi, kas šajā dienā ir uz galda, — rauga mīklas pīrādziņi “Šekerbura” ar riekstu - ķiršu pildījumu.
Šajā dienā cilvēki sveicinoties viens otram saka šādu frāzi: “Lai daudz balta piena!”
Narvuza svētku svinēšanas tradīcija — lekt pāri ugunskuram. Lai gads būtu veiksmīgs, vajag pārlēkt pāri vismaz septiņas reizes.
Arī Japānā tiek svinēti šie svētki, un to nosaukums skan šādi: Dabas mīlestības un visa dzīvā apjūsmošanas diena (Sjumbun no hi, Higan no tjuniti). Svētkiem ir valstiska nozīme. Šajā dienā japāņi apmeklē baznīcas un lūdzas par aizgā- jējiem, lai atvieglotu viņiem aiziešanu “gaišākā” pasaulē. Šajā dienā atturas no gaļas ēdieniem, svētku galds ir pārpildīts ar dārzeņiem, saldumiem. Tradicionāls ēdiens, ko šajā dienā atstāj arī uz priekšteču kapiņiem, ir rīsu bumbiņas saldajā glazūrā (o-hati, botan-moti). Pēc kapu apmeklējuma Higan svētku laikā japāņi steidzas viens pie otra ciemos. Laukos ar saldumiem jūs var pacienāt pat uz ielām.
Austrālijā šodien tiek svinēta “Harmonijas diena”. Oranžā ir šīs dienas krāsa. Tādā veidā austrālieši cīnās par rasu vienlīdzību. Šajā dienā notiek jauniešu akcijas, manifesti, pasākumi skolās. Austrālija — viena no daudznacionālākajām valstīm pasaulē, tāpēc tur cīņa ar rasismu — valsts politika. Vispopulārākā cīņas forma — pikniku organizēšana. Šajā dienā izbraukuma maltītes organizē policisti un kultūras biedrību līderi, sociālie darbinieki un ārsti. Bet šīs dienas emblēma — oranža uzlīme, uz kuras attēloti smaidoši dažādu rasu bērni.
21. martā tiek svinēta arī vispasaules poēzijas diena, leļļu diena. Sīrijā un Libānā šodien tiek svinēta Mātes diena. Bet Polijā — darba kavētāja diena. Šajā dienā pat viscentīgākajiem un kārtīgākajiem skolēniem vai nu vispār nav jāierodas skolā, vai vismaz jānokavē mācību stunda. Skolotāji vēro, lai tas tā arī notiktu, jo tradīcija, kas radās vēl viduslaikos, kad tieši 21.marts tika uzskatīts par pirmo pavasara dienu, kas noteikti bija jānosvin,noteikti jāievēro.
Šodien dabā ir līdzsvara diena. Tāpēc arī visi svētki saistīti ar harmoniju. Vidusāzijā — uguns uzvara pār tumsu, Japānā — dzīves uzvara pār nāvi, Austrālijā — visu uz pasaules dzīvojošo cilvēku vienlīdzība. Bet Polijā — jautri un nenopietni darba kavētāju svētki, kas veidoti ar mērķi, lai studenti un skolēni atcerētos, ka bez mācībām uz pasaules ir daudz citu svarīgu lietu.
Tautas ticējumi, kas saistīti ar šiem svētkiem: ja šajā dienā putenis zemi noklās ar nelīdzenu sniega kārtu, dārzos būs laba dārzeņu raža!
Galvenais, ka pavasaris ir atnācis. Bet kopā ar to arī ticība labajam!
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
