18. marts — Liepājas dzimšanas diena

Vietu, kur šobrīd atrodas Liepāja, cilvēki apdzīvo kopš neatminamiem laikiem. Līvi bija pirmie, kas nodibināja šeit mazu ciematiņu ar nosaukumu Liiva (smiltis). Pēc tam nāca kurši, pēc tiem — vācu bruņinieki... Pirmais dievnams — 1300. gadā, pils tajā pašā laikā... Vieta ir ļoti izdevīga. Tāpēc neskaitāmo karu laikā to ne reizi vien izpostīja līdz pašiem pamatiem. Bet... 17. gadsimtam nākot, pilsētas liktenis nonāca Kurzemes hercogu stiprajās rokās, viss sāka virzīties uz labo pusi. Liepājas ģerbonī (nosaukums arī attiecināms uz 17. gs) attēlots dižens Kurzemes lauva ar divām astēm, atbalstījies pret sudraba liepu.

Pilsētas uzplaukums sākās ar jūras ostas celšanu. Iedzīvotāju skaits palielinājās, pateicoties vācu ģimeņu, kas par savu dzīvesvietu izvēlējās pilsētu, kas strauji attīstījās, skaita palielināšanos. Un viss būtu bijis labi, ja ne mēris... Trīs reizes tas plosījās pilsētā, ik reizi aiznesot simtiem pilsētnieku dzīvību. Pilsēta cieta arī karos, kas mūsu valsts vēsturē nebija retums...
18. gadsimts sagādāja Liepājai savas klapatas un pārsteigumus. Kurzemes hercogiste beidza pa-stāvēt, bet vācu baroni pieņēma lēmumu pilnībā nošķirties no nestabilās un problemātiskās Polijas un pievienoties Krievijas impērijai. Ap to laiku Liepāja kļuva par nozīmīgu ostu, kur gadā iebrauca simtiem kuģu. Izdevīga vieta (netālu no Lietuvas) ļauj pilsētniekiem saņemt labus ienākumus, tirgojoties un sadarbojoties. Līdz ar 19. gadsimtu pilsēta mierīgi pastāvēja vairāk nekā simts gadus.

Nākamā simtgade ir nozīmīga ar dzelzceļa būvniecību, kas arī sekmēja pilsētas attīstību — no provinciālas tā kļva par urbanizētu. Arī tirdzniecība turpināja plaukt un zelt — 19. gs beigās Liepājā tika atvērta birža, kuras darbību apskauda visi Rīgas tirgotāji. 1899. gadā šeit pa- rādījās pirmais elektriskais tramvajs visā Latvijas teritorijā.

20.gs sākumā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 100 tūkstošus! Šādu rādītāju Liepāja nespēja sasniegt līdz pat šim brīdim. Pagājušā gadsimta beigās Liepāja kļuva par Krievijas impērijas emigrācijas centru. No šejienes pastāvīgi kursēja tiešie tvaikoņi līdz Ņujorkai. Cilvēki atstāja lielo valsti, lai sāktu visu no jauna citā puslodē. No šīs ostas aizbrauca ebreju, poļu, latviešu, krievu ģimenes... Pēdējais, ko viņi redzēja — pilsēta pie jūras, kas nedaudz līdzinās Pēterburgai...

Uzplaukuma un attīstības gadus nomainīja grūtību un pagrimuma laiks — sākās Pirmais pasaules karš. Turpmāk notikumi risinājās tik strauji, ka galva reibst. Pēc tam, kad Latvijas Republikas laicīgā valdība atstāja Rīgu un ieradās Liepājā, pilsētas dzīvē sākās “galvaspilsētas” periods. Savus pirmos soļus jaunā Latvijas valsts spēra tieši šeit. Neatkarības gadi ļāva pilsētai pilnībā atjaunot pēckara zaudējumus, kā arī sākt ražot... lidmašīnas! Kopš 1937. gada Rīgu un Liepāju saista pirmie regulārie gaisa satiksmes pakalpojumi Latvijā. Pēc tam... Visi zina, kas notika pēc tam...

Kā gan izskatās Liepāja savā 389. gadadienā? Iedzīvotāju skaits — vairāk nekā 80 tūkstoši. Mērs Uldis Sesks ieņem savu posteni jau kopš 1997. gada (17 gadi!). Pilsētas mērs ir Liepājas partijas priekšgalā, kurai pilsētnieki tik ļoti uzticas. Liepāja — lielākā Latvijas kultūras bagātība. Šeit var aplūkot arhitektūras šedevrus, šeit darbojas brīnišķīgs teātris (vecākais Latvijā!), notiek daudzveidīgi mūzikas festivāli, valstī vienīgā muzikālās slavas aleja arī ir izvietota šeit. Liepāja ir visu Latvijas pilsētu priekšgalā pēc šeit dzimušo aktieru, mākslinieku, dzejnieku un rakstnieku skaita. Bet, ja runājam par sportu, tad latviešu līdzjutēji visbiežāk ir dzirdējuši tieši par Liepājas komandām. Šeit ir īpaša atmosfēra, īpašs gars.

Pēdējā laikā pilsēta bieži tiek pieminēta sakarā ar kāda liela uzņēmuma sarežģīto situāciju. Dzimšanas dienā nav pieņemts runāt par problēmām. Pilsēta dzīvo, strādā, priecājas. Pilsētas iedzīvotājus vislabāk raksturo šāds fakts: Liepājai ir 12 māsu - pilsētu visā pasaulē. Draudzēties viņi arī prot.

2004. gadā pilsēta saņēma Eiropas Savienības goda karogu “Par pūlēm Eiropas tautu saliedēšanā un savstarpējā saprašanā”. Jo vairāk informācijas atrodi par Liepāju, jo vairāk brīnies. Izrādās, tieši šeit ir izveidotas visgarākās dzintara krelles (123 metri!)

Kā dzied pilsētas himnā:
Pilsētā, kurā piedzimst vējš,
piedzimst vējš,
varen varoša vārna zarā sēž.
Jumtus plēš vējš, bet nenoplēš,
pilsētā, kurā piedzimst vējš,
pilsētā, kurā piedzimst vējš.
Sveicam dzimšanas dienā, vēju pilsēta! Vēlam veiksmi!

Andrejs JAKUBOVSKIS