14. marts — Paula Ērliha un Alberta Einšteina dzimšanas diena

Pauls Ērlihs ir dzimis turīgā ģimenē. Pēc skolas beigšanas viņš nolēma kļūt par ārstu, pateicoties savam otrās pakāpes tēvocim, kurš bija ieinteresēts dabas zinātnē. Paula Ērliha intelektuālās spējas koncentrējās uz slimībām, saistītām ar asins problēmām. Par viņa pirmo panākumu kļuva uzvara pār sifilisu. Arsēna preparāts “Salvarsāns” kļuva zināms visā pasaulē. Tas bija pirmais ķīmiskais savienojums, izveidots cīņai ar infekcio- zās saslimšanas ierosinātāju.

Kopš 1901. gada Ērlihs izgatavoja preparātus, kas palīdzēja novērst ļaundabīgus audzējus. Šī iemesla dēļ zinātnieks pētīja organisma pašaizsardzības — imūnsistēmas — procesus. Šo pētījumu rezultāti ir palīdzējuši noteikt veselu zinātnisku virzienu cīņā ar daudzām, iepriekš neārstējamām slimībām. 1908. ga- dā Ērlihs par saviem pētījumiem saņēma Nobela prēmiju (kopā ar Mečņikovu).

Pēc rakstura zinātnieks nebija darbaholiķis, daudz laika pavadīja ar savu ģimeni. Ļoti mīlēja lasīt Konana Doila romānus. Viltīgi izdomātajos noziegumos, par kuriem stāstīja Šerloks Holmss, Ērlihs smēlās iedvesmu saviem darbiem. Kāds tad ir viņa darbības rezultāts? Pauls Ērlihs kļuva par mūsdienu ķīmijas terapijas un ķīmiskās farmakoloģijas pamatlicēju. Pateicoties tieši viņa pūlēm un pētījumiem, medicīnas zinātne pastāvīgi ražo jaunus un efektīvus preparātus, kas palīdz tikt galā ar daudzām slimībām, ik dienas glābjot simtiem tūkstošu slimnieku dzīvības.

Alberts Einšteins tāpat kā Ērlihs piedzima Vācijā. Viņš mācījās Šveicē. Savas garās dzīves laikā viņš strādāja Vācijā, Šveicē, Čehijā, arī ASV. Lielākoties cilvēkiem viņš ir zināms kā relativitātes teorijas autors. Nobela prēmijas laureāts. Tomēr ne katrs zina, ka prēmiju Einšteins ieguva pavisam ne par savu relativitātes teoriju. Oficiālā formulējumā teikts: par darbu teorētiskās fizikas jomā, par fotoelektriskā efekta likuma atklāšanu. Apbalvošanas ceremonijā tradicionālās lekcijas laikā Einšteins runāja par savu iemīļoto relatīvisma teoriju.

Visi atminas varenā fiziķa neparasto komunikabilitāti, viņa humora izjūtu un ... neiecietību pret svinīgiem pasākumiem. 1929. gadā pasaule svinēja Einšteina 50 gadu jubileju, bet bez paša zinātnieka. Fizikā slavenākās teorijas autors slēpās savā mājā Potsdamā un pieņēma tikai tuvākos draugus — Tagoru, Čaplinu, Laskeru...

Vēlāk, Hitleram nākot pie varas, Einšteins aktīvi cīnījās pret nacismu. Kā spēja, tā cīnījās. Jau 1933. gadā kopā ar ģimeni zinātnieks devās uz ASV. Tur viņš kādā no universitātēm saņēma profesora grādu. Vienlaikus ar šo notikumu kāds no Einšteina paziņām (arī Nobela prēmijas laureāts) rakstīja: “Einšteins ar savām teorijām un matemātisko pļāpāšanu, izveidotu no novecojušiem datiem un patvaļīgām piebildēm, ir būtisks piemērs ebreju aprindu bīstamai iespaidošanai uz dabas izpēti... Mums ir jāsaprot, ka vācietim nav gods kļūt par ebreja garīgu sekotāju.” Lūk, šādi laiki bija sākušies Alberta Einšteina dzimtenē. Vēlāk pats ģēnijs teica: “Reizēm rodas sajūta, ka dažiem zinātniekiem ir amputētas smadzenes.” Lai palīdzētu saviem ne tik slavenajiem kolēģiem, viņš organizēja nelielu orķestri, kurā pats spēlēja vijoli. Orķestris sniedza vairākus koncertus, kas vainagojās ar lieliem panākumiem. Visus savāktos līdzekļus atdeva fiziķiem, kuriem jāpamet Vācija.

Einšteinam patika rakstīt vēstules, viņš tās saņēma vairākus simtus dienā. Viņš centās atbildēt uz katru vēstuli, pat uz tām, kuras bija rakstījuši bērni, lūdzot izskaidrot viņiem savu teoriju. Viņš bija vienlīdz pieklājīgs kā pret karaļiem un prezidentiem, tā arī studentiem, pastniekiem un pārdevējiem. Viņu mīlēja un cienīja visi, kuri viņu labi pazina vai vienkārši bija pazīstami. Šodien ir grūti atrast cilvēku, ko tik daudzās universitātēs uzskata par godājamu doktoru, kuram būtu piešķirti tik daudzi tituli, kurš būtu godalgots ar ordeņiem un medaļām. Taču vēl sarežģītāk ir atrast tādu, kurš izturētos vienaldzīgi pret visām šīm godalgām. Tāds bija Einšteins.

14. martā piedzima divi godājami zinātnieki. Viens mainīja medicīnu, spēja, lai arī netieši, izglābt simtiem tūkstošu, varbūt pat miljonu cilvēku dzīvī- bas. Otrs spēja pārvērst cilvēku izpratni par to, kā ir iekār- tota pasaule. Abi saņēma pasaules atzinību, lielu slavu. Abi bija aizrautīgas dabas cilvēki, daudzpusīgi un citādi domājoši. Tāda nu diena trāpījusies kalendārā — 14. marts.
Šodien pēc japāņu kalendāra tiek svinēta Baltā diena. Šajos svētkos Japānas vīrieši dāvina sievietēm dāvanas pateicībā par to, ko viņas dāvinājušas 14. februārī. Pēc noteikumiem Baltās dienas dāvanām jābūt baltā krāsā (šim notikumam par godu ražo pat īpašu zefīru un balto šokolādi), turklāt “balto” dāvanu vērtībai jābūt trīs, četras reizes lielākai par sieviešu dāvanām. Tādā veidā tiek sasniegta harmonija divu dzimumu attiecībās.

Andrejs JAKUBOVSKIS